"Mirstības līmenis rada neizpratni..." kāpēc Vācijā ir krasi mazāks Covid-19 dēļ mirušo skaits?
Lai arī kopumā situācija Eiropā saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojumu ir visai sarežģīta, vismaz statistikas ziņā salīdzinoši veiksmīgi klājas Vācijai, kur, neraugoties uz visai lielo inficēto skaitu, ir ļoti zema mirstība vīrusa dēļ. Eksperti skaidro, kāpēc tā?
Situācija Vācijā skaitļos patiesi izskatās krietni labāka nekā citur. Kamēr Itālijā mirstība no Covid-19 sasniedz aptuveni 10%, Spānijā 7,3%, bet Francijā 5,2%, Vācijā tie ir 0,54%. Kāpēc tāda atšķirība?
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperts Ričards Pebadijs Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacījis: “Ja godīgi, mēs aizvien zinām pārāk maz. Mirstības līmenis rada neizpratni.” Viņš gan brīdina, ka salīdzināt valstis savā starpā nav pareizi, jo apstākļi katrā ir atšķirīgi. “Tas ir kā salīdzināt ābolus ar apelsīniem,” norāda eksperts.
Tomēr ir daži iespējamie izskaidrojumi, kas šos krasi atšķirīgos
skaitļus varētu būt ietekmējuši.
Laiks
“Tādas valstis kā Itālija un Spānija, visticamāk, epidēmijas ziņā
ir krietni tālāk par Vāciju,” viņš skaidro. Tāpat šajās valstīs
pirmie gadījumi netika pamanīti, kas ļāva vīrusam nemanītam
izplatīties starp iedzīvotājiem. Paiet kāds laiks, pirms sāk
parādīties komplikācijas - daudzi pacienti pirms nāves vairākas
nedēļas pavada intensīvās terapijas nodaļās.
Vecums
Tā kā daudzās valstīs maz veic Covid-19 analīzes, ir zināms tikai
apstiprināto gadījumu vidējais vecums, tomēr, iespējams, ir daudz
gados jaunu cilvēku, kuriem arī ir bijis vīruss, bet viņi nav
izjutuši simptomus vai arī izjutuši tos ļoti viegli.
Inficēto vidējais vecums Itālijā ir daudz lielāks nekā citās valstīs, ieskaitot Vāciju. Vācu populācijas pētnieks Andreass Bakhauss šonedēļ vērsa uzmanību, ka vidējais Vācijas inficēto cilvēku vecums ir 45 gadi, bet Itālijas – 63 gadi.
Veselības aprūpes kvalitāte
PVO pārstāvis Raiens norādījis – jo labāk slimnīcas ir sagatavotas,
jo vairāk dzīvību izdosies glābt. “Kad slimnīcas ir pacientu
pilnas, ir jautājums, cik ilgi ir iespējams sniegt atbilstošu
aprūpi un vai ir iespējams reaģēt uz visām pacienta stāvokļa
izmaiņām intensīvās terapijas nodaļā,” viņš saka.
Pebadijs norāda, ka izšķiroši ir trīs faktori: gultu skaits intensīvās terapijas nodaļās, pietiekošs individuālo aizsarglīdzekļu daudzums un labi sagatavots medicīniskais personāls.
Itālijā, kurā dzīvo 60 miljoni cilvēku, pirms krīzes bija aptuveni 5000 gultu intensīvās terapijas nodaļās. Slimības uzliesmojuma laikā ir radītas jaunas. Savukārt Lielbritānijā ar 66 miljoniem iedzīvotāju ir 4100 intensīvās terapijas gultu, tikmēr Vācijā ar 80 miljoniem iedzīvotāju ir aptuveni 28 000 gultu un paredzams, ka šis skaits tiks dubultots.