Saeima pieņem uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta paku COVID - 19 izraisītajai ārkārtas situācijai

Atbalsts skartajām nozarēm
Atbalsta pasākumi paredzēti uzņēmumiem atsevišķās krīzes vairāk skartajās nozarēs. Tās likumā ir ieteiktas, bet valdībai būs jāizveido precīzs to saraksts un kritēriji atbalstam arī citu nozaru uzņēmumiem.

Nozares, kurās plāno atbalstīt Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā:

• Pasažieru aviopārvadājumi
• Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās
• Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība
• Restorānu, mobilo un citu ēdināšanas vietu pakalpojumi 
• Bāru darbība
• Kinofilmu producēšana, izplatīšana, demonstrēšana
• Skaņu ierakstu producēšana
• Citur neklasificētie profesionālie zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
• Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
• Atpūtas un sporta priekšmetu iznomāšana un ekspluatācijas līzings
• Ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumi
• Pirmsskolas, sporta un ārpusskolas izglītība, arī kultūras izglītība
• Izglītības atbalsta pakalpojumi un bērnu dienas aprūpes centru darbība
• Mākslinieku darbība un mākslinieciskā jaunrade
• Kultūras iestāžu, muzeju un vēsturisku objektu apmeklējumu vietu darbība
• Sporta objektu un klubu, fitnesa centru darbība
• Atrakciju un atpūtas parku darbība
• Cita izklaides un atpūtas darbība

Saskaņā ar likumprojektu krīzes skarto nozaru uzņēmumiem būs tiesības pieteikties nodokļu brīvdienām. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Nodokļu administrācijai tos ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem, kuri ir dīkstāvē, valsts kompensēs atlīdzību 75% apmērā no algas, paredzot griestus – 700 eiro. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Pašvaldības arī varēs pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas kārtību un 2020.gadā noteikt citus nodokļa samaksas termiņus.

Likumā noteiktie atbalsta mehānismi būs piemērojami no ārkārtējā stāvokļa sākuma – no 12. marta.

Lai gan likums ir paredzēts atbalsta sniegšanai uzņēmumiem, deputāti lēma uz likuma darbības laiku aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. Turklāt atbalstīti divi pretrunīgi priekšlikumi: gan pieļaut izņēmumu  interaktīvajām azartspēlēm, skaitļu izlozēm un momentloterijām, gan paredzot aizliegumu interaktīvajā vidē. Juridiskais birojs brīdināja, ka ir riski par atbilstību Satversmei. Turklāt līdz ar izmaiņām nozarei var nākties lūgt valsts atbalstu, brīdināja vairāki deputāti.

Atbalsts visiem uzņēmumiem
Likumā paredzēti arī atbalsta pasākumi, kas tiks piemēroti neatkarīgi no nozares.
Saimnieciskā darba veicēji par 2020.taksācijas gadu varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus, sākot ar šī gada 1.janvāri. To varēs darīt brīvprātīgi.

Tāpat likums noteic kārtību, kādā atmaksās no šī gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Savukārt iedzīvotājiem, kuri pēc atgriešanās no ārzemēm atrodas pašizolācijā, slimības lapas neizsniegts un attiecīgi pabalstus neizmaksās.

Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjekti, kā arī biedrības, nodibinājumi, un reliģiskās organizācijas drīkstēs iesniegt gada pārskatu vēlāk par normatīvajos aktos noteikto termiņu (attiecīgi par 3 vai 4 mēnešiem).

Paredzēts palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", lai krīzes skartie uzņēmumi varētu izmantot kādu no atbalsta instrumentiem – kredītu garantijas, aizdevumus krīzes risinājumiem. Finansējuma apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus noteiks Ministru kabinets.

Tāpat Saeima piektdien, 20. martā, grozīja Komerclikumu, ļaujot attālinātu dalību un balsošanu dalībnieku sapulcē. Tam gan noteikti vairāki nosacījumi.

Sociālais atbalsts 
Par trūcīgajiem atzītajiem iedzīvotājiem un ģimenēm, kuri saņem maznodrošinātā atbalstu, ārkārtējās situācijas laikā šis statuss un attiecīgi pabalsti būs pagarināti automātiski. Iedzīvotāji, kuri vēlēsies no jauna pieteikties šādam atbalstam, iesniegumus var iesniegt elektroniski.

Savukārt ģimenēm, kuras ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pašvaldības piešķir kādu no valstī jau noteiktajiem pabalstiem.

Valsts apņemas šo iedzīvotājiem sniegto palīdzību, ko piešķirs pašvaldības, segt 50% apmērā, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai trīs mēnešus.

Automātiska pagarināšana uz sešiem mēnešiem paredzēta arī Invaliditātes likumā un attiecas uz invaliditātes statusa noteikšanu.

Nodarbinātajiem, kuriem no 22.marta līdz 30.jūnijam slimības lapas izsniegtas saistībā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā, no 22.marta slimības pabalstu piešķir no darba nespējas otrās dienas un tas būs 80% apmērā no algas. Noteikts, ka šādā gadījumā izsniedzama darbnespējas lapa B, ko apmaksā valsts. 

Savukārt iedzīvotājiem, kuri pēc atgriešanās no ārzemēm atrodas pašizolācijā, slimības lapas neizsniegts un attiecīgi pabalstus neizmaksās.

Avots: LSM.lv un Saeima.lv