Vecāki panikā par "WhatsApp" un "Youtube" parādījušos mīmi "Momo"

Attiecīgi biedējoši videoattēli ir ievietoti animācijas filmās (tostarp par cūciņu Pepu, kas ir domāta pašiem mazākajiem) un bērnu raidījumos, kā arī videoklipos par populārajām spēlēm "Fortnite" un "Minecraft". Ekrānā parādās "Momo" briesmīgā seja un draud nonāvēt vai kaut ko nodarīt skatītājam vai viņa tuviniekiem, ja skatītājs neizpildīs tās prasības.

Piemēram, piecgadnieces māte no Čeltenemas pastāstīja, ka atradusi meitiņu vannasistabā griežam sev matus. Saskaņā ar avīzes “The Sun” rakstīto meitenīte atzinusies, ka viņai to likusi darīt "Momo", jo "viņa grib, lai mēs visi būtu plikpauri". Turklāt bērns mātei paziņojis: "Labāk turi vienu aci vaļā, kad guli."

Centrs uzskata, šis esot kārtējais mēģinājums radīt haosu un masu histēriju sociālajos tīklos un medijos, kā rezultātā iespējama pelnīšana uz “klikšķiem”.

"Esam novērojuši, kā gandrīz gadu dažādās valstīs parādās "Momo" izaicinājums, kas sēj paniku un histēriju internetā. Ņemiet vērā, ka šis nav īsts kiberdrauds, kas inficē vai bojā ierīces vai mēģina kaut ko nozagt, tomēr tas ir ļaunprātīgs joks, ar kuru ir paredzēts šokēt un satraukt, un, kad mānija uzņem apgriezienus un pieaug brēka medijos, arvien vairāk ļaužu būs kārdinājums pabaidīt draugus vai, kas ir satraucošāk, izmantot šo mīmi, lai vajātu un iebiedētu," stāsta “Kaspersky Lab” Starptautiskās pētniecības un analīzes grupas (GReAT) galvenais drošības pētnieks Deivids Emms.

Lielbritānijā bāzētā bērnu aizsardzības un labdarības organizācija “NSPCC” sarunā ar “Theguardian.com” paudusi, ka līdz šim brīdim nav identificēts neviens tieši vai netieši ar “Momo challenge” saistīts gadījums, kurā būtu cietis bērns vai pusaudzis. Organizācija norāda, ka lielākais ļaunums esot satrauktu vecāku pārspīlētā reakcija uz sociālajos tīklos un ziņu portālos izplatītajiem vēstījumiem, kuros tiek uzsvērta interneta saziņas “spēlītes” radītā postaža bez jebkādiem konkrētiem pierādījumiem.

Līdzīgu nostāju portālam Jauns.lv pauda Latvijas Drošāka interneta centra  vadītāja Maija Katkovska. “Mēs apzināti neizstrādājām informatīvus materiālus, lai neradītu situāciju, kad ar mērķi pasargāt izdarām pretējo, jo veicinām bērniem nepiemērotas un kaitīgas informācijas izplatību. Gadījumos, kad semināros un nodarbībās skolās vecāki, pedagogi un bērni uzdeva jautājumus par “Momo”, mēs sniedzām padomus – kā būtu jārīkojas"
 

Centrs uzskata, šis esot kārtējais mēģinājums radīt haosu un masu histēriju sociālajos tīklos un medijos, kā rezultātā iespējama pelnīšana uz “klikšķiem”.

Latvijas Drošāka interneta centra padomi vecākiem, kuru bērns stāsta, ka ir redzējis “Momo”:

•    Nomieriniet bērnu, sakot, ka “Momo” nav īsts, tas naktī neatnāks un neko nenodarīs. “Momo” nav spēle – tie ir ar dažādām programmām izveidoti attēli, video un rīki, kas radīti ar mērķi nobiedēt bērnus, panākt, ka pēc iespējas vairāk cilvēki par to runā.

•    Uz ierīcēm, ko izmanto bērni, ieslēdziet “YouTube” ierobežoto režīmu (angliski: restricted mode). Tā tiks ierobežota iespēja, ka jūsu bērns nejauši saskarsies ar vardarbīga satura video. “WhatsApp” bloķējiet tos kontaktus, kas bērniem ir sūtījuši vardarbīgo saturu, un ziņojiet par šiem attēliem. Citās sociālo tīklu platformās ziņojiet tīklu administrācijai par vardarbīga satura attēliem un video, lai tie tiktu dzēsti. “Google” meklētājprogrammā pie iestatījumiem ieslēdziet drošu meklēšanu (angliski: safe search).

•    Aiciniet bērnu jums izstāstīt, kur tieši viņš ir saskāries ar vardarbīgo saturu. Ziņojiet mums par vietām, attēliem, video, kur ir šāds saturs. Ziņot varat, izmantojot mūsu mobilo lietotni “Drošs internets”, mājaslapā “Drossinternets.lv” vai uz: zinojumi@drossinternets.lv.

Viņa arī piebilst, ka līdz šim Latvijas Drošāka interneta centrs nav saņēmis nevienu ziņojumu par to, ka augstākminētajos kanālos un veidot būtu izteikti draudi kādam konkrētam bērnam.