Kapseļu ielas bērnus "nozāļo" ar atkarības raisošiem trankvilizatoriem

Zāļu sarakstā – trankvilizatori un atkarību izraisošas zāles
“Aizliegtā paņēmiena” rīcībā nonākušais individualizēts zāļu saraksts par pagājušā gada septembri, oktobri un novembri liecina, ka zāles dotas 29 bērniem.  
Bērnu slimnīcas Psihiatrijas centra ārsts Ņikita Bezborodovs, kurš nav strādājis ar Kapseļu ielas bērniem un nezina viņu diagnozes, komentējot medikamentus, raidījumam atzina, ka daži ir novecojuši, daži izraisa atkarības un nepatīkamas blakusparādības.

Bezborodovs skaidroja, ka, piemēram, nātrija valproātu neiroloģijā lieto, lai ārstētu epilepsiju, psihiatrijā šos medikamentus lieto arī cilvēkiem ar garastāvokļa traucējumiem, ko agrāk sauca par maniakāli depresīvo psihozi.
“Runājot par garastāvokļa stabilizatoriem, drošas pierādījumu bāzes tam, ka tie medikamenti būtu palīdzoši tieši uzvedības traucējumu korekcijai, nav,” piebilda ārsts. Savukārt fenobarbitāls arī ir nomierinošs un pretepilepsijas līdzeklis.  

“Runājot par psihisko traucējumu ārstēšanu, barbiturāti faktiski nevienās vadlīnijās nav tādēļ, ka tie ir veci medikamenti ar ļoti plašu, diezgan nespecifisku darbību un augstām, lielām iespējam par blakusparādību rašanos, un tas ir arī medikaments, pie kura rodas pierašana,” komentēja Bezborodovs.
Bet diazepāms ir trankvilizators, kas ir atļauts lietošanai bērniem, bet “tās indikācijas būtu epilepsijas lēkmes pārtraukšanai, epilepsijas ārstēšanai”.

“Nevienu no trankvilizatoriem nevajadzētu lietot ilgstošāk par četrām nedēļām,” norādīja ārsts. Bet raidījuma rīcībā esošais saraksts liecina, ka diazepāms mazam bērnam tiek dots trīs mēnešus katru dienu.

Sarakstā parādās vēl viens trankvilizators klonazepāms. Tam ir “izteikts prettrauksmes efekts, ļoti ātri šis medikaments mazina trauksmi”, komentēja Bezborodovs. Trankvilizatori klonazepāms un diazepāms ir daudzu bērnu zāļu kartē. 

Vēl viens medikaments, kas parādās vairāku bērnu zāļu sarakstā, ir risperidons. “Šo medikamentu bērnu psihiatrijā pielieto, kad bērniem ar attīstības traucējumiem, tai skaitā, piemēram, ar autiskā spektra traucējumiem, ir ļoti nopietni uzvedības traucējumi, kad ir izteikti psihomotors uzbudinājums, kura laikā bērns var būt uzbudināts, agresīvs vai autoagresīvs, kost sev vai sist galvu pret sienu, nu tādi nopietni uzvedības traucējumi,” medikamenta pielietojumu skaidroja Bezborodovs.

To var lietot, taču arī šajā gadījumā svarīgi meklēt cēloņus. “Tas, ko vajadzētu darīt, ja bērnam ar attīstības traucējumiem ir nopietns psihomotors uzbudinājums vai uzvedības traucējumi, mēs varam lietot medikamentozo terapiju simptomātiski, bet paralēli mums ir jāskatās, kas ir tas, kas notiek vidē, kas provocē šos uzvedības traucējumus,” norādīja ārsts.


Regulāras ārstu uzraudzības nav
Lai kādi būtu medikamenti, galvenais, lai kāds speciālists regulāri seko šo bērnu veselības pārmaiņām.   Galvenā persona, kas Kapseļu ielā uzrauga bērnu veselības stāvokli, ir pediatre Dagnija Ozoliņa, kuras paraksts arī redzams zem visām izrakstītajām zāļu receptēm.

Viņa raidījumam stāstīja, ka bērni Kapseļu ielas bērnunamā ir ļoti slimi, galvenokārt tiem ir neiroloģiskas un ģenētiskas saslimšanas. “Neiroloģiskas saslimšanas ir iedzimtas anomālijas vai stāvoklis pēc dzemdību traumas, ko mēs saucam par centrālās nervu sistēmas bojājumu. Ir atsevišķi gadījumi neparasti, bērns veģetatīvā komā, kas ļoti sarežģītu aprūpi prasa,” stāstīja Ozoliņa.

Diagnozes viņa pati nenoteica, tas notika vai nu jau dzemdību namā, vai arī kādā stacionārā, kur bērns ir bijis pirms tam. Savukārt zāļu terapiju nosaka speciālisti, kas regulāri strādājot ar bērniem, raidījumam stāstīja Ozoliņa.

Psihiatre Ināra Smilga gan bija pārsteigta, kad raidījuma komanda vērsās pie viņas ar jautājumiem.
 “Kāpēc jūs man zvanāt, es tur vispār neskaitos, es tik aizgāju pāris reizes nokonsultēt?” neizpratni pauda Smilga.
Viņa sacīja, ka diagnozes neuzstādīja. “Man palūdza vienkārši gada beigās nokonsultēt, un es aizgāju. [..] Viņiem neviens tur nebija nācis gadiem,” sacīja Smilga.

Viņa uzaicināta vien pāris reižu, pēc mediju vēstītā par Kapseļu ielu, pēdējo reizi –decembrī. Smilga pārliecināta, ka bērnunamā nepieciešams psihiatrs, “jo psihiatrs izvērtē, vai pietiks ar psihologu, vai pie neirologa sūta, un vai viņam tiešām vajag zāles”.  Viņa piekrīt, ka psihiatram būtu bijis jābūt biežāk klāt ikdienas dzīvē, jānovēro.  
Arī neiroloģe Vera Stariņeca, kas pēc pediatres Dagnijas Ozoliņas teiktā esot otra galvenā speciāliste, kas konsultējot un regulāri strādājot ar Kapseļu ielas bērniem, gluži regulāri bērnunamā nestrādā.

Viņas pamata darbavieta ir privātā Rīgas veselības centra filiāle “Imanta”. Kapseļu ielā viņa tikai iegriežas.    
“Es vienu dienu konsultēju trijos mēnešos,” atzina Stariņeca.   
Jautāta par konkrētām zālēm – fenobarbitālu, viņa sacīja, ka to neizrakstīja, droši vien to darījis psihiatrs.  


Terapija jāpārskata divas reizes mēnesī
Konkrētie medikamenti doti posmā no pērnā gada septembrim līdz novembrim. Lai gan šajā laikā iestādē jau notika pārbaudes, labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) atzina, ka šis aspekts aprūpes sistēmā viņam nav bijis zināms: “Pārsteigums ir, jā.”

Ministrs norāda, ka šie fakti būtu jāvērtē arī kriminālprocesa ietvaros, ko par pērn Kapseļu ielā konstatētajiem pārkāpumiem uzsākusi Valsts policija

Raidījuma rīcībā esošā informācija par Kapseļu ielas bērniem izrakstītajām zālēm nodota arī Veselības inspekcijai, bet nekādi pārkāpumi nav atrasti, jo zāles ir izrakstītas atbilstoši diagnozēm. Inspekcija norāda arī, ka terapija būtu jāpārskata vismaz reizi mēnesī. Ar psihiatra novērojumiem divas reizes gadā neesot iespējams regulēt devas. 

Tikmēr Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka “tie ir sistēmas stāsti, nevis Kapseļu ielas stāsti”. “Tie ir sistēmas stāsti, ka bērns saņem medikamentus un viņa uzvedība tiek koriģēta ar medikamentiem. Ne velti saka, kāpēc nonākot audžuģimenē šie medikamenti vairs nav vajadzīgi – tāpēc, ka ir cita vide,” sacīja Grāvere.
 

Visslimākajam bērnam pieraksta neesaošas slimības
Ar līdzīgu pieredzi saskārusies arī audžumamma Gunta, kas nolēma pieņemt ģimenē 8 mēnešus veco Gustavu, ko daktere raksturoja kā vissmagāk slimo bērnu visā bērnunamā – problēmas ar sirdi, nierēm, epilepsija, jālieto zāles. Guntu tas tomēr neapturēja, bet vēlāk izrādījās, ka puikam vienas zāles absolūti nebija nepieciešamas un ar sirdi un nierēm arī viss kārtībā.

“Mani daktere iepazīstināja ar bērnu, pasniedza to kā ļoti smagu bērnu, ka šis bērns šinī brīdī ir vissmagākais no visiem bērniem, kas tur ir,” stāstīja Gunta. Gunta tomēr nospriedusi, ka uzņemsies rūpes arī par slimu bērniņu.

Guntai stāstīts, ka mazajam Gustavam ir epilepsija, problēmas ar sirdi, nierēm. Viņam bērnunamā arī dotas zāles. Levetiracetāms Gustavam jālieto pret epilepsijas simptomiem,  mazliet viņam tādi arī ir, un šīs zāles Gunta pēc konsultācijas ar ģimenes ārstu turpina dot arvien. Bet bērnunamā dotais fenobarbitāls izrādījies  pavisam lieks.

Vēlāk Gustavu aizvedusi arī pie kardiologa, un izrādījās - ar sirdi viss ļoti labi. Un arī ar nierēm nekādu problēmu. Gunta norādīja, ka Gustava gadījumā viņa drīzāk saskatījusi pārspīlētu un nepamatotu biedēšanu.

Runājot par zālēm, viņa arī atcerējās gadījumu, kas radījis aizdomas, ka bērns ir pār mēru nomierināts - sociālā aprūpes centra “Rīga” citā filiālē Pļavniekos.    

“Meitenīti paņēmu. Bija dīvaini tas, kad man atveda viņu iepazīties, iesēdināja man klēpī, un viņa man uzreiz aizmiga. Pulkstenis bija 10 no rīta. [..] Un tad bija interesanti, kad mēs ar vairākām mammām runājām un kaut kā visām tie bērni vienmēr aizmieg klēpī. Nu, ļoti dīvaini, un četras dienas mājās viņa ļoti dīvaini uzvedās, tāda nedabiski mierīga bija,” stāstīja Gunta. Bet pēc tam - bērns kā bērns, aktīvs un dzīvelīgs.

Sižetus par konstatēto situāciju Kapseļu ielas bērnunamā var noskatīties portālā LSM.lv 

Kapseļu ielas bērniem ilgstoši dod spēcīgus un atkarību izraisošus trankvilizatorus
Kapseļu ielas «visslimākajam bērnam» audžuģimenē daudzās kaites neatrod