Vērtējam politiķu priekšlikumus par ģimenes valsts pabalstiem! Izsaki viedokli

Priekšlikumus ģimenes pabalstu sadalei ir izstrādājusi apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, viņu piedāvājums publiskajā telpā tiek dēvēts par “Trešā bērna politiku”. Otru priekšlikumu izstrādājusi Labklājības ministrija, un ministrijas piedāvājums tiek dēvēts par “Otrā bērna politiku”. Šobrīd jāpanāk vienošanās, kurš no priekšlikumiem tiks īstenots.

Skaties LTV1 raidījuma "Tieša runa" diskusiju par to, kā apturēt Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos. 

Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv uzdod jautājumus priekšlikumu veidotājiem, lai saprastu būtiskākās pabalstu piedāvājumu atšķirības.

Jau ir nolemts, ka ģimenēm pabalstiem nākamajā gadā papildus novirzīs 28 miljonus eiro, bet no 2019. gada - 32 miljonus eiro. Tāpēc šobrīd aktuālais jautājums ir par to, vai un kā mainīt esošos pabalstu apmērus, lai piešķirtos miljonus sadalītu. 

Vienošanās, ka pabalstiem nākamajā gadā papildus novirzīs 28 miljonus eiro, bet no 2019. gada - 32 miljonus eiro, tika panākta pēc apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ultimāta un Liepājas cietuma būvniecības atlikšanas. Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu centra (DLC) vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādījis, ka tas nodrošinās, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē būs 15 eiro (tagad - 11,38 eiro) mēnesī, par otro bērnu - 35 eiro (šobrīd - 22,76 eiro), bet par trešo un nākamajiem bērniem plānoti 100 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.

Savukārt Labklājības ministrija (LM) piedāvā šādu risinājumu -12 eiro par pirmo bērnu, 25 eiro - par otru, bet par trešo un nākamajiem - 75 eiro, jo ar šobrīd piešķirtajiem miljoniem apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai”/LNNK versijai nepietiekot.

Atbildes Mammamuntetiem.lv sniedz Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu centra (DLC) vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) un Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departaments direktore Linda Liepa.

1) Kāds būs pabalsts, ja ģimenē ir tikai viens nepilngadīgs bērns?
VL-TB/LNNK: Ģimenes pabalsts mazliet pieaugs. Līdzšinējo 11 eiro vietā – būs 15 eiro.

LM: 15 euro mēnesī.

2) Cik eiro saņems ģimene ar diviem bērniem?
VL-TB/LNNK: Ja abi bērni būs vecumā līdz 19 gadiem, tad kopējais pabalsts būs 50 eiro, tātad tas pieaugs par 16 eiro. 

LM: 45 euro mēnesī (15+30).

3) Ja ģimenē ir trīs bērni un pirmajam bērnam 2019. gadā paliek 18 gadi, vai ģimenes otrais bērns kļūst par pirmo? Kāds šajā gadījumā būs ģimenes kopējais pabalsta apmērs?
VL-TB/LNNK: Sasniedzot 18 gadu vecumu, nekas nemainīsies – trīs bērnu aprūpei ģimene turpinās saņemt 150 eiro atbalstu mēnesī. Vienam bērnam sasniedzot 19 (20) gadu vecumu, ģimenes valsts pabalsts pienāksies divu jaunāko bērnu aprūpei. Pabalsta apmērs divu bērnu aprūpei būs 50 eiro. 
Otrais bērns par pirmo, protams, nekad nekļūs :) Tomēr faktiski aprūpējamo bērnu skaits gan ar laiku mainās.

LM: LM versijā bērna kārtas skaitlis nemainās, vecākajiem bērniem sasniedzot kādu konkrētu vecumu. 
Tā kā ģimenes valsts pabalstu maksā līdz bērna 19 gadu vecuma sasniegšanai, ja mācās, tad šajā piemērā ģimene audzina 3 bērnus - attiecīgi kopējais ģimenes valsts pabalsts būtu 105 euro mēnesī (15+30+60).

4) Kāds kuram bērnam būs pabalsts, ja kopā sāk dzīvot tētis ar vienu nepilngadīgu bērnu un mamma ar diviem nepilngadīgiem bērniem?
VL-TB/LNNK: Ja salaulājas vecāki, kur vienam ir viens, bet otram divi bērni no iepriekšējām attiecībām, tad pabalsts būs kā ģimenei, kas rūpējas par trīs bērniem – 150 eiro.

LM: Tā kā jaunajā kopdzīvē nav dzimuši kopēji bērni, tad pabalstu katrs vecāks var saņemt par saviem bērniem. Ja pieprasīs tētis, tad viņam kopējā bērnu skaitā ieskaitīs tikai viņa bērnu, t.i. viņš pabalstu saņems kā par 1. bērnu ģimenē = 15 eiro. Savukārt māte ir tiesīga saņemt pabalstu par saviem 2 bērniem, t.t., 45 euro mēnesī (15+30).

5) Kāds pabalsts būs četru bērnu ģimenes bērnam, kurš sasniedzis pilngadību, bet vēl mācās vidusskolā un nestrādā:

VL-TB/LNNK: Pabalsta apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita, kas ir vecumā līdz 19 gadiem. 18 gadus vecs bērns, kurš turpina mācīties vidusskolā, tiek ierēķināts aprūpējamo bērnu skaitā. (Vēl nav drošas skaidrības, vai izdosies vienoties par to, ka ierēķināts tiek arī 19 gadus vecs bērns, kurš mācās vidusskolā, bet Nacionālā apvienība redz iespējas to panākt.) Būtiski uzsvērt, ka, atšķirībā no pašreizējās kārtības, šis pabalsts tiktu izmaksāts arī tad, ja bērns mācās profesionālās izglītības iestādē.

Tātad, ja vecākais bērns ir 18 gadus vecs un vēl mācās vidusskolā, ģimene turpinās saņemt pabalstu par četru bērnu aprūpi. Pabalsta apmērs šādā gadījumā būs 250 eiro. Savukārt pēc tam, kad vecākais bērns būs beidzis vidusskolu, šī ģimene saņems atbalstu par trīs jaunāko bērnu aprūpi – 150 eiro.

LM: Tā kā ģimenes valsts pabalstu maksā līdz bērna 19 gadu vecuma sasniegšanai, ja mācās, tad šajā piemērā ģimene audzina 4 bērnus - attiecīgi kopējais ģimenes valsts pabalsta apmērs būtu 165 euro mēnesī (15+30+60+60).

6. Kādi ģimeņu modeļi, kuru pabalsti pēc jūsu priekšlikuma ieviešanas būs ieguvēji, salīdzinot ar pašreizējo kārtību? Cik aptuveni ir šādu ģimeņu? 

VL-TB/LNNK: Sniegsim plašāku skaidrojumu par iecerētopabalstu sistēmu:

1) Šobrīd kopumā ir ap 228 000 pabalsta saņēmēju par 328 500 bērniem.
Ieguvēji būs vismaz 66 % no visiem pabalstu saņēmējiem, bet, ieskaitot profesionālo skolu audzēkņus, palielinājums būs vismaz 75 % ģimeņu. Tātad ieguvēji būs šādas grupas:
1. Visas jaunās ģimenes, kuriem ir viens bērns, kā vienīgais bērns -
Pašreizējo  11 eiro vietā  15 eiro – ap 75 000 ģimeņu jeb ap 55 % no visām ģimenēm, kuras audzina bērnu vecumā līdz 19 gadiem.
Visas jaunās ģimenes, kuriem kopumā ir divi bērni un abi ir līdz 19 gadu vecumam.
Pašreizējo 34 eiro vietā 50 eiro – ap 55 400 ģimeņu jeb 79 % no visām ģimenēm, kuras audzina divus bērnus vecumā līdz 19 gadiem.

Visas ģimenes, kurās aug trīs bērni līdz 19 gadu vecumam.
Pašreizējo 68 (106/134/150) eiro vietā 150 eiro – ap 14 700 ģimeņu 
Tātad –
trīs bērni līdz 19 g.v. un nav citu bērnu, tad ieguvums būs 82 eiro;
trīs bērni līdz 19 g.v. un viens – virs, tad ieguvums būs 44 eiro;
trīs bērni līdz 19 g.v. un divi – virs, tad ieguvums būs 16 eiro.
Ieguvēji – apmēram 13 700 šādas ģimenes jeb 93% no visām ģimenēm, kuras audzina trīs bērnus vecumā līdz 19 gadiem un vēl 1000 ģimenes, kurām pabalsta apmērs nemainās (trīs bērni ir vecumā līdz 19 gadiem un trīs vai vairāk pieauguši bērni).

Visas ģimenes, kurās aug četri un vairāk bērni līdz 19 gadu vecumam.
Par četriem bērniem pašreizējo 118 (157/184/200 ) eiro vietā 250 eiro – ap 2700 ģimenes.
Par pieciem un vairāk bērniem pašreizējo 168 (206/ 234) eiro vietā  350 (5 bērni), 218 (257) eiro vietā uz 450 (6 bērni) – ap 1100 ģimeņu

Visas ģimenes, kurās bērni izvēlējušies profesionālās izglītības skolu kā turpinājumu mācībām pēc pamatskolas - par 15 661 bērnu ģimenes saņems pabalstu, un šis bērns, kā tas pienākas, tiks ieskaitīts kopējā bērnu saņēmēju skaitā. 
Attiecīgi saņemot papildus pabalstu 15, 35 vai 100 eiro apmērā, atkarībā no tā, vai ir un cik vēl ģimenē ir bērni līdz 19 (20) gadu vecumam.
Ja izdosies īstenot mūsu maksimālo programmu, tad papildus iegūtu arī tās ģimenes, kuru bērni turpina mācības, apgūstot vidējo izglītību pēc 19 gadu vecuma sasniegšanas. Šādi bērni ir 5 800 – par viņiem tiks turpināts izmaksāts pabalsts.
Attiecīgi ģimene saņemtu papildus pabalstu 15, 35 vai 100 eiro apmērā atkarībā no tā, vai un cik vēl ģimenē ir bērni līdz 20 gadu vecumam.

Visas ģimenes, kuras izveido otro laulību un rūpējas savā ģimenē par abu bērniem, kā arī tās ģimenes, kurām pie abu bērniem vēl pienāks klāt kopīgais bērns – iespējamais ģimeņu skaits no 1 000 līdz 10 000 ģimenēm, šeit precīzākus aprēķinus nav iespējams veikt…Par diviem bērniem ģimenē pašreizējo 22  eiro vietā 50 eiro
Par trīs bērniem ģimenē pašreizējo 45 eiro vietā  150 eiro.

2) Minimāls pabalsta samazinājums varētu būt ģimenēm, kurām ir pieauguši bērni, bet viens vai divi – nepilngadīgi. Atbalsts šīm ģimenēm būs līdzvērtīgs ar ikvienu citu ģimeni, kuras aprūpē ir tāds pats (viens vai divi) nepilngadīgu bērnu skaits. Vienlaikus jāuzsver, ka 2018. gadā iespējamo samazinājumu plānots kompensēt – visi saņems vai nu vairāk pēc jaunās kārtības, vai saglabās līdzšinējo apmēru. Šādu pārejas periodu iespējams pagarināt arī 2019. gadā, ja par to izdosies vienoties.

2018. gadā iespējamo samazinājumu plānots kompensēt – visi saņems vai nu vairāk pēc jaunās kārtības, vai saglabās līdzšinējo apmēru. Šādu pārejas periodu iespējams pagarināt arī 2019. gadā, ja par to izdosies vienoties.

Būtiski atzīmēt, ka Nacionālā apvienība ir panākusi jaunus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādājamiem, kas reālo zaudētāju skaitu samazinās līdz minimumam. 

Ģimenes valsts pabalsts mazliet samazināsies tām ģimenēm, kuras audzina vienu vai divus bērnus vecumā līdz 19 gadiem, ja ir arī vecāki bērni - ārpus vidusskolas vecuma.
1.1.Viens bērns (otrs pieaudzis) – pašreizējo 22  eiro vietā 15 eiro – ap 44 000 ģimeņu jeb 32 % no visām ģimenēm kuras audzina bērnu vecumā līdz 19 gadiem.
1.2. Viens bērns (divi pieauguši) – pašreizējo 34 eiro vietā 15 eiro – ap 14 600 ģimeņu jeb 10 % no visām ģimenēm kuras audzina bērnu vecumā līdz 19 gadiem.

1.3. Viens bērns (trīs vai vairāk pieauguši) – pašreizējo 50 eiro vietā 15 eiro – ap 4 900 ģimeņu jeb 4 % no visām ģimenēm, kuras audzina bērnu vecumā līdz 19 gadiem.

Būtiska piezīme: šajos skaitļos iekļautas arī tās ģimenes, kuras faktiski būs ieguvējas (vai arī nezaudēs) – tās, kuru bērns mācās profesionālās izglītības skolā – tās saņems par abiem bērniem – 50 eiro (22/34/50 eiro vietā), kamēr vien bērns turpinās mācības.
2.1. Divi bērni (viens pieaudzis) – pašreizējo 56 eiro vietā  50 eiro – ap 10 500 ģimeņu jeb 15 % no visām ģimenēm, kuras audzina bērnu vecumā līdz 19 gadiem.
2.2. Divi bērni (divi pieauguši) – pašreizējo 84 eiro vietā 50 eiro – ap 3 000 ģimeņu jeb 4 % no visām ģimenēm, kuras audzina bērnu vecumā līdz 19 gadiem.

2.3. Divi bērni (trīs vai vairāk pieauguši) – pašreizējo 100 eiro vietā 50 eiro – ap 1 100 ģimeņu jeb 1,5 % no visām ģimenēm, kuras audzina bērnu vecumā līdz 19 gadiem.
Būtiska piezīme: šajos skaitļos iekļautas arī tās ģimenes, kuras faktiski būs ieguvējas – tās, kuru bērns (vai vairāki) mācās profesionālās izglītības skolā – tās saņems par attiecīgi trīs bērniem – 150 eiro (56/84/100 eiro vietā), kamēr vien bērns turpinās mācības.
Kā arī ieguvējas būs tās ģimenes, kuru bērni vēl 19 gadu vecumā turpina apgūt vidusskolas programmu.
Abās šajās grupās kopā ir ap 21 500 bērnu. 
Šāda aina ir, ja vērtē tikai ģimenes valsts pabalsta apmēru. 
Svarīgi, ka pabalsta apmērs 2018.gadā vai nu palielināsies – ja pēc jaunās metodikas (ieskaitot arī profesionālo skolu audzēkņus) tas sanāks vairāk, vai paliks nemainīgs.

Līdz ar 2019. gadu pilnībā notiktu pāreja uz jauno modeli – tajā laikā, kad nodokļu atvieglojums par apgādībā esošu bērnu pieaugs par 11 eiro, salīdzinot ar pašreizējo apmēru (no 175 eiro AAP pieaug uz 230 = + 55 eiro – 20% IIN = 11 eiro).
Gan Ģimenes valsts pabalsts, gan nodokļu atvieglojums ir vērtējams vienotā atbalsta sistēmā. DLC, strādājot pie visaptverošas programmas ģimenēm ar bērniem atbalstam, tāpēc arī izvirzīja uzstādījumu un nodokļu reformas laikā to ieviesa, ka nodokļa atvieglojums tiek pakāpeniski paaugstināts.
Tāpēc vēlreiz vērtējot iespējamos zaudētājus kopējā atbalsta sistēmā, 1.1 un 2.1 punktos minētās ģimenes kopumā nezaudēs atbalstu, bet tas palielināsies par attiecīgi 3 eiro un 4 eiro, (arī divu bērnu ģimenei, rēķinot atvieglojuma pieaugumu tikai par vienu bērnu).
Vērtējot abus atbalsta veidus kopumā, zaudētāji varētu būt ap 23 000 ģimeņu, kuras audzina vienu vai divus bērnus vecumā līdz 19 (20) gadiem un kurām ir arī vismaz divi vai vairāk vecāki bērni - ārpus vidusskolas vecuma.
Būtiska piezīme: šajos skaitļos iekļautas arī tās ģimenes, kuras faktiski būs ieguvējas – tās, kuru bērns (vai vairāki) mācās profesionālās izglītības skolā – bērnam tiekot ieskaitītam kopējā saņēmēju skaitā, tās papildus saņems attiecīgi atkarībā no kopējā bērnu skaita – 15, 35 vai 100 eiro klāt pie kopējā pabalsta, kamēr vien bērns turpinās mācības.

Piem. salīdzinot ar Igauniju, kur par vienu bērnu ir 50 eiro pabalsts un par diviem ir 100 eiro, bet par trīs bērniem 200 eiro + vēl 300 eiro, nodokļu atvieglojums 31 eiro apmērā par vienu bērnu nepienākas, bet tikai par otru un katru nākamo. Kas nozīmē, ka ieviešot šo reformu Latvijā 2019 gadā atbalsts par vienu bērnu kopā būs 61 (15 + 46) eiro (2020 gadā – 65 eiro) iepretim Igaunijas - 50, par diviem – LV 142 (50 + 46x2) eiro (2020 gadā – 150 eiro) eiro, iepretim Igaunijas – 131 eiro, par trīs bērniem 288 (150 + 46x3) eiro (2020 gadā – 300 eiro) iepretim Igaunijas – 562 eiro.
Igaunijā – vienam no trīs bērniem sasniedzot 18 gadu vecumu, ģimene saņem pabalstu 100 eiro apmērā par diviem bērniem iepriekš saņemto 500 eiro vietā.

LM: LM piedāvātajā variantā uz visām ģimenēm attiektos vienīgi pabalsta palielinājums. Šogad spēkā esošie apmēri: par 1.bērnu - 11,38 euro mēnesī, par 2.bērnu - 22,76 euro, par 3.bērnu - 34,14 euro, par 4.bērnu un nākamie - 50,07 euro. Līdz ar to salīdzinājumā ar šogad spēkā esošajiem pabalsta apmēriem par 1.bērnu pabalsts palielinātos par 3,62 euro, par 2.bērnu -7,24 euro, par 3.bērnu - 25,86 euro, par 4.bērnu un nākamajiem - 9,93 euro.

7) Kā jūs vērtējat - vai jūsu priekšlikums uzlabos demogrāfiju?
VL-TB/LNNK: Jā! To apliecina citu valstu pieredze, ka katrs papildus atbalsts ļauj ģimenēm piepildīt savu vēlmi pēc kuplāka bērnu pulciņa, un Latvijā šis vēlmju rādītājs ir ap 2,4, bet faktiskā dzimstība, kas gan augusi pēdējos gados, vēl sasniegusi vien 1,74 atzīmi.
Taču neviens atbalsta veids pats par sevi nav brīnumlīdzeklis – atbalstam jābūt plašam, visaptverošam un pieaugošam. Tomēr tieši universālais pabalsts kopā ar nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu ir vistiešākais ceļš uz dzīves kvalitātes uzlabošanu ģimenēm ar vairāk bērniem, mazinot sociālo nevienlīdzību. 

LM: Darba rezultāti būtu vērtējami mijsakarībās ar citām nozarēm, kas ietekmē kopējo demogrāfisko situāciju valstī. Jāuzsver, ka demogrāfisko situāciju lielā mērā ietekmē kopējā ekonomiskā situācija valstī un konsekvence un sistēmiskums attiecībā uz valsts atbalsta mehānismiem tās iedzīvotājiem. Ģimeņu kontekstā, lai veicinātu tautas ataudzi, būtiski ne tikai veicināt dzimstību, bet arī rūpēties par reproduktīvā vecumā esošu Latvijas iedzīvotāju piesaisti valstij, veselību, dzīves kvalitāti, kā arī veicināt vecāku iespēju strādāt un neciest ienākumu samazinājumu saistībā ar bērnu piedzimšanu (bērnudārzu pieejamība) u.tml. 
Attiecībā uz konkrētu pabalstu ietekmi uz demogrāfijas rādītājiem jāuzsver, ka sociālajā aizsardzībā piemērojamo līdzekļu ietekmi uz dzimstību, mirstību u.c. rādītājiem ir sarežģīti izmērīt atsevišķi no citiem mainīgajiem faktoriem – iedzīvotāju reproduktīvās veselības, sabiedrībā dominējošā ģimenes modeļa, laulību vidējās noturības, piedzimšanas atlikšanas, mātes vecuma pieauguma tendencēm, sabiedrības novecošanās u.c. Līdz ar to jebkurā gadījumā korelācija starp konkrētu ģimenes politikas pasākumu un demogrāfijas rādītāja izmaiņām ir visai nosacīta.

8) Kādas ir lielākās atšķirības starp jūsu un Labklājības ministrijas priekšlikumu?

VL-TB/LNNK: Mēs piedāvājam:
Ieviest tādu kārtību, kā tas ir Igaunijā, Lietuvā un citās ES valstīs.
Maksāt vienotu pabalstu ģimenei, nevis pēc bērnu kārtas skaitļa.
Pabalsta apmēru noteikt atbilstoši aprūpējamo bērnu skaitam - līdz 19 (20), ja mācās.
Atbalstīt to sabiedrības daļu, kurai šis atbalsts tieši šobrīd ir visvairāk nepieciešams.
Palielināt atbalstu arī ģimenēm, kuras rūpējas par 2 bērniem.
Par 32,45 miljoniem gadā palielināt summu, ko valsts novirza Ģimenes valsts pabalsta vajadzībām.

Nodrošināt citus atbalsta veidus, lai novērtētu katras ģimenes devumu bērnu audzināšanā – piem., aprēķinot pensijas apmēru, piemērot koeficientu uzkrātajam pensiju kapitālam 2-5% apmērā, dodot iespēju, trīs un četru bērnu vecākiem pensionēties priekšlaicīgi vienu gadu ātrāk par katru izaudzināto bērnu. Ko līdz šim nav atbalstījusi LM, piem., nodrošināt valsts apmaksātu augstāko izglītību daudzbērnu ģimeņu bērniem, izpildot noteiktus sekmes kritērijus. Ko piedāvā Labklājības ministrs? Saglabāt esošo kārtību, kad pabalsta apmērs atkarīgs no bērna kārtas skaitļa neatkarīgi no faktiski apgādājamo bērnu skaita, un neizmaksāt pabalstu par tiem, kas mācās profesionālās izglītības skolās. Nepalielināt atbalstu ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem. Sniegt stipri nevienlīdzīgu finansiālo atbalstu ģimenēm, kurās ir vienāds faktiski aprūpējamo bērnu skaits.

LM: Galvenā atšķirība ir principā, kā tiek noteikts bērnu skaits ģimenē. LM vēlas saglabāt esošo principu, proti, ka tiek novērtēti visi pabalsta pieprasītāja bērni. Līdz ar to, vecākajiem bērniem izaugot, nākamajiem bērniem kārtas skaitlis netiek mainīts. 
VL-TB/LNNK priekšlikums paredz principiāli mainīt metodiku, pēc kuras nosaka bērna kārtas skaitli, proti, bērnu skaitā ieskaitīt bērnus tikai līdz 19 gadu vecumam, kamēr par viņiem tiek maksāts ģimenes valsts pabalsts. Līdz ar to, vecākajiem bērniem pieaugot un sasniedzot 19 gadu vecumu, bērnu skaits ģimenē (attiecīgi arī pabalsta apmērs) tiktu pārskatīts.