16. maijā sākas Melanomas modrības dienas. Ārsti konsultē bez maksas

Melanoma kā viens no ādas vēža veidiem ir īpaši agresīvs un bīstams audzējs, jo tā šūnas spēj ātri izplatīties un metastazēties jeb ātri un plaši izsēties visā organismā. Turklāt ar melanomu bieži slimo gados jauni cilvēki. Melanomas attīstību veicinošs faktors ir ilgstoša un nepārdomāta atrašanās saulē.  
 

“Lai gan par melanomas bīstamību tiek runāts jau vairākus gadus, joprojām vērojama tendence, ka nereti cilvēki pret savām dzimumzīmēm izturas ļoti vieglprātīgi – to izmaiņām nepievērš uzmanību, mēģina tās apslēpt, un ir pat gadījumi, kad jau sulojošai dzimumzīmei cilvēks izvēlas uzlīmēt plāksteri, nevis dodas pie ārsta. Taču melanoma progresē ļoti strauji. Tāpēc slimības ārstēšanā ļoti svarīga ir ātra diagnostika, un ātri uzsākta ārstēšana,” skaidro Starptautiskā viroterapijas centra Baltijas reģionālais medicīnas pārstāvis Aldis Rozenbergs. 
 

“Es aicinu cilvēkus ikdienā pievērst uzmanību savām dzimumzīmēm, kā arī nopietni izturēties pret ilgstošu un nepārdomātu atrašanos saulē, jo sauļošanās paradumiem ir būtiska ietekme uz melanomas attīstību. Savukārt saslimšanas gadījumā visbiežāk pirmā terapija ir operatīvā terapija, kam seko ķīmijterapija vai viroterapija ar Latvijā izgudroto pretvēža vīrusu Rigvir,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas onkologs Aleksandrs Derjabo. 
 

Viroterapija ir unikāla vēža ārstēšanas metode, kurā tiek izmantots īpašs onkolītisks vīruss Rigvir, kurš spēj atrast un iznīcināt ļaundabīgā audzēja šūnas cilvēka organismā. Viroterapija atzīta par efektīvu, saudzīgu un drošu vēža ārstēšanas metodi, kas uzlabo pacienta dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Vīrusu Rigvir sešdesmitajos gados atklāja profesore Aina Muceniece. Kopš 2011. gada tas ir pilnībā kompensēts Latvijas pacientiem ar ādas melanomu. Savukārt 2015.gadā vēža viroterapija tika iekļauta ādas vēža un melanomas ārstēšanas klīniskajās vadlīnijās.
 

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra jaunāko statistiku, 2014.gadā reģistrēti jauni 207 ādas melanomas slimnieki, tostarp 74 vīrieši vecumā no 25 līdz 80+ gadiem un 133 sievietes vecumā no 20 līdz 80+ gadiem. Starp pirmo reizi reģistrētajiem melanomas pacientiem lielākā daļa – 78 cilvēki ir Rīgas iedzīvotāji, 43 – Pierīgas iedzīvotāji, 31 – Kurzemes, 25 – Zemgales, 18 – Latgales un 12 – Vidzemes iedzīvotāji. Salīdzinoši – 2013.gadā tika reģistrēti 203 jauni ādas melanomas slimnieki, no kuriem jaunākais bija vecuma grupā 10 – 14 gadi.  No tiem, kam 2014.gadā diagnoze ādas melanoma tika uzstādīta pirmo reizi, 66 cilvēkiem vēzis tika konstatēts 1.stadijā, 74 cilvēkiem – 2.stadijā, 29 cilvēkiem – 3.stadijā, 22 cilvēkiem – 4.stadijā un 13 cilvēkiem – bez stadijas precizējuma. 
 

Kopumā 2014.gada beigās uzskaitē atradās 2066 cilvēki ar diagnozi ādas melanoma, no kuriem 1291 pacients ar ļaundabīgā audzēja diagnozi ir nodzīvojis ilgāk par 5 gadiem pēc diagnozes uzstādīšanas. Savukārt ļaundabīgās ādas melanomas rezultātā miruši 2009.gadā – 74 cilvēki, 2010.gadā – 96 cilvēki, 2011.gadā – 76 cilvēki, 2012.gadā – 80 cilvēki, 2013.gadā – 83 cilvēki un 2014.gadā – 64 cilvēki. Tostarp 2013.gadā 19 mirušie bija vecuma grupā 15 – 59 gadi un 64 mirušie – vecuma grupā 60+, savukārt 2014.gadā – 14 mirušie bija vecuma grupā 15 – 59 gadi un 50 mirušie vecuma grupā 60+.  2014.gadā starp 64 mirušajiem cilvēkiem bija 26 vīrieši.

Melanomas modrības dienas rīko starptautiskā organizācija “Euromelanoma Latvia”, un tajās piedalās arī Starptautiskā viroterapijas centra (SVC) ārsti. Ar visām Latvijā pieejamajām ārstu konsultāciju vietām un laikiem iespējams iepazīties vietnē www.adasvezis.lv.