Kāpēc mēs mēdzam nepamatoti dusmoties uz pašiem tuvākajiem? Atbildes sniedz ārsts Artūrs Ancāns

Kāpēc mēs nepamatoti izgāžam dusmas uz tuviniekiem, krājam nepatīkamas emocijas un kā ar dusmām tikt galā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par biežākiem psihiskās aizsardzības mehānismiem ģimenē uzzināsi 10. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 14.00, apmeklējot RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas organizēto bezmaksas Emocionālās veselības dienu. 

Cilvēki “izlādē” nepatīkamās emocijas, ja nespēj tās pakāpeniski pārstrādāt.

FOTO: Shutterstock.com

Cilvēki “izlādē” nepatīkamās emocijas, ja nespēj tās pakāpeniski pārstrādāt.

“Psihiskās aizsardzības mehānismi ir veselam cilvēkam nepieciešami. Šie neapzinātie mehānismi ir normāli un piemīt mums visiem – tie ļauj izvairīties no emocionālās pārslodzes un “nejust” savas emocijas. Problēmas rodas, kad dažādās dzīves situācijās izmantojam vienus un tos pašus mehānismus vai arī kļūstam neelastīgi to lietojumā. Piemēram, regulāri izgāžot dusmas uz kādu no ģimenes locekļiem, mūsu savstarpējās attiecības pasliktinās,” par psihiskās aizsardzības mehānismiem ģimenē stāsta ārsts Dr. Artūrs Ancāns.

 

Cilvēki “izlādē” nepatīkamās emocijas, ja nespēj tās pakāpeniski pārstrādāt. Nerodot iespēju dusmas vērst uz to izraisītāju (slikta diena darbā, negaidīts satiksmes sastrēgums, nozaudēts maks), mums piemīt tendence tās paust uz “mazāk bīstamiem” cilvēkiem, kuri visbiežāk ir mūsu tuvākie. Kad dusmas “izgāztas” uz partneri vai savu bērnu, pēc laika, atskatoties uz notikumiem, saprotam, ka tas ir bijis pilnīgi lieki un nepamatoti. Vispareizāk būtu dusmas pārstrādāt tā, lai tas nekaitē nedz mums pašiem, nedz tuviniekiem, piemēram, nepatīkamās emocijas nekrāt sevī, bet gan mierīgā ceļā tās izprast un apzināties.

Reklāma
Reklāma