Ar tiesas spriedumu ļauj mātei neturpināt uzturēt dzīvību bērnam, kam ir smaga invaliditāte
“Nezinu, vai es to sev jebkad piedošu, bet zinu, ka tas bija vienīgais pareizais lēmums," tā pēc savas 12 gadus vecās meitas nāves savu lēmumu komentēja Šarlote Fitzmauricija – Lielbritānijā dzīvojoša 36 gadus veca sieviete.
Tas bija smagākais lēmums, kādu vien var pieņemt savā dzīvē māte –
prasīt tiesai atļauju neturpināt uzturēt dzīvību pašas bērnam, kas
divus gados mocījās šausmīgās sāpēs. Nensija piedzima ar smagām
veselības problēmām. Vēl esot mātes vēderā, viņa inficējās ar
streptokoku; piedzimstot, meitenei bija smags meningīts
(galvas smadzeņu iekaisums). Meitene bija akla, nespēja kustēties,
runāt, staigāt, viņai bija nepieciešama 24 stundu regulāra apkope.
Māte pameta darbu, lai varētu kopt savu slimo bērnu.
Ārsti meitenei prognozēja īsu mūžu. Labākajā gadījumā
tikai 4 gadus. Tomēr pateicoties medicīnas iespējām un
mammas ļoti rūpīgajai kopšanai, meitene nodzīvoja daudz
ilgāk. Pirms 2 gadiem bērnam bija jāveic nieru operācija, pēc kuras
nācās lietot spēcīgus pretsāpju līdzekļus. Diemžēl pie šiem
līdzekļiem izveidojās pieradums. Ar laiku sāpes neremdēja arī
morfijs un cita “smagā artilērija”. Meitene kliedza un mocījās
nepārejošās sāpēs, zaudēja atlikušās spējas redzēt.
“Tas vairs nebija mans bērns, tā bija tikai čaula no tā, kas bijis iepriekš. Es gribēju paturēt viņu atmiņā tādu, kāda meitiņa bija pirms šīs operācijas, ļaut viņai aiziet no šīs dzīves ar cieņu un nedzīvot neizturamās sāpēs,” skaidro Šarlote. Divu nedēļu laikā pēc tiesas sprieduma meitene nomira – viņu pārstāja mākslīgi barot.
Avots "Daily Mail", foto: ekrānšāviņš no "Daily Mail"