Latvijā zemākais dzimstības līmenis, kāds jebkad novērots

Zinātnieki parasti pieņem, ka viena paaudze ir 25 gadi. Ja rēķinām pēc šīs formulas, tad jau pēc simts gadiem Latvijā dzīvos tikai ap 500 000 iedzīvotāju. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos 25 gados Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 309 000 iedzīvotāju. Ja iedzīvotāju skaits samazināsies līdzšinējos tempos tad pēc 100 gadiem mūsu būs 831 000. Tomēr Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs savos aprēķinos ir vēl skarbāks un teic, ka mūsu skaits samazināsies līdz pusmiljonam.

Arī dzimstība pašlaik ir viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns. Paaudžu nomaiņa noris vien 60% apjomā.

80. gadu beigās dzimstība bija diezgan lielos plusos. Salīdzinājumam: 1986./1987. gadā dzimušo skaits bija 42 000, 2011. – 18 000. 90. gados situācija pavērsās uz slikto pusi – saruka dzimstība, palielinājās mirstība un mūža garums samazinājās. Te gan jāpiemin, ka pirms gadiem 20 no Latvijas masveidīgi sāka izbraukt padomju armijas vīri un visu ģimenes locekļi (vienā gadā vien 54 000). Bet tas jau nav būtiskākais iemesls, kādēļ pašlaik Latvijā sarūk cilvēku skaits.

Arī dzimstība pašlaik ir viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns.

Piemēram, Islandē vienai sievietei vidēji dzimst 2,2 bērni, Īrijā - 2,1, Norvēģijā – 2, Igaunijā - 1,6. Šīs valstis ļoti atbildīgi un mērķtiecīgi risina demogrāfijas problēmas.

„Šā gadsimta sākumā dzimstības rādītāji sāka kāpt, bet tad sākās krīze, un atkal – kritums. Nu esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs Pēteris Zvidriņš, piebilstot, ka cilvēku skaits sarūk ne tikai dabiskās atražošanās nepietiekamības, bet arī migrācijas dēļ. „Lielāko deficītu rada emigrācija. Tā ir kļuvusi par mūsu valsts galveno demogrāfisko, sociālo, ekonomisko un politisko problēmu,” secina Zvidriņš.

Arī ar dzīves ilgumu latvieši nevar lepoties. Piemēram, kamēr Somijā vidējais dzīves ilgums ir krietni virs 80 gadiem, mūsu valstī mūža garums iestrēdzis ap 70 gadu robežu.

„Arī sieviešu un vīriešu vecuma starpības ziņā nevaram lepoties – tā sasniedz 10 līdz 12 gadus, kamēr citviet tie ir trīs līdz pieci gadi. Tāpat veselīgi nodzīvoto gadu tabulā neesam glaimojošā vietā, kam par iemeslu ir gan sociālekonomiskie apstākļi, gan vides, medicīniskie un bioloģiskie faktori,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” uzsvēra Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes un vadības statistikas un demogrāfijas katedras profesors Juris Krūmiņš.

Avots: www.kasjauns.lv