Negribu viņu divreiz pazaudēt

Pat vairs nezinu, ko domāt un ko just. Visa man skaistā mīlestība, sapņi un rozā brilles salūza pirms nu jau gandrīz trīs mēnešiem...Un tagad varu pateikt: Es, esmu viņu aizmirsusi..vismaz man tā likās, līdz brīdim, kad viņs atkal uzradās..
Nezinu, ko man darīt. Mēs runājam vairāks stundas pa skype, rakstamies un labākais ir tas, ka sajūtas ir tādas, ka nekad nebūtu pazaudējuši viens otru. Krīt asaras un sirds sāp...par to, ka viņš toreiz mani pameta un tas laiks likās briesmīgākais, kas ar mani bija noticis - mantu vākšana no kopīgā dzīvokļa, pārvākšanas, asaras un daudz lūgšanās:"Mīļais es mīlu Tevi, lūdzu nenodari man to, lūdzu saki, ka Tev tas viss bija pa īstam...lūdzu saki, ka nemeloji". Un ignorēšana no viņa puses, un attieksme vienkārši nekāda....zinu, ka viņš patur sevī un saka, ka viss labi, bet toreiz, kad man krita asaras un man vajadzēja viņu, viņš neatbildēja.... un tagad viņš raksta, iekšā viss sāp, bet satikt atkal viņu... Es nezinu, bet zinu to, ka mīlu, patiešām mīlu viņu. 
Šo mēnešu laikā nespēju nemaz pieļaut domu, ka esmu ar citu..
Viņs grib tikties.. es arī gribu, bet vai tas ir vajadzīgs? Viņš vēl noteica: "Pēc tās tikšanās un kopā laika pavadīšanas redzēsim, vai vispār spēsim vēl tikties.". Es tik ļoti negribu, lai man atkal sāpētu un negribu viņu divreiz pazaudēt.. Esmu izmisumā un nezinu, ko darīt tālāk...