Skolotājs-draugs vai skolotājs-profesionālis – kā skolotājam veidot attiecības ar skolēniem?

Kā motivēt skolēnus darbam un kā atrast kopīgu valodu – uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sarunā “Skolotāju skolā” meklē projekta "Mācītspēks" kuratore Agnese Būmeistare un projekta dalībniece, O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas angļu valodas skolotāja Linda Sausiņa. Abas pedagoģes dalās pieredzē, kā atrast līdzsvaru starp skolotāju-draugu un skolotāju-profesionāli, kurš palīdz sasniegt bērna individuālos mērķus, un to, cik svarīgi ir veidot attiecības arī ar skolēnu vecākiem.
Linda Sausiņa uzsver, ka, viņasprāt, svarīgākais, motivējot skolēnus darbam, ir atrast kopīgas intereses, kopīgu valodu – “kādu kriksīti, kādu knifiņu” – kas vienos viņus un skolotāju.

FOTO: Publicitātes foto

Linda Sausiņa uzsver, ka, viņasprāt, svarīgākais, motivējot skolēnus darbam, ir atrast kopīgas intereses, kopīgu valodu – “kādu kriksīti, kādu knifiņu” – kas vienos viņus un skolotāju.

“Lai gan mani jau agrā vecumā interesēja valodas, par skolotāju es nebiju domājusi kļūt. Zinot, kādi mēs, skolēni, mēdzam būt, man šķita, ka nespēšu izturēt ikdienu skolā,” norāda skolotāja Linda Sausiņa. Pēc vairākiem savu Liepājas Universitātes kursabiedru aicinājumiem Linda sākotnēji pievērsusies pieaugušo apmācībai, taču, redzot, kādu prieku audzēkņiem sagādā jaunas mācību vielas apguve un kādu gandarījumu gūst pedagogs, palīdzot studentiem sasniegt savus mērķus, Linda apsvērusi arī darbu skolā. Izšķirīga bijusi saruna ar skolotāju Agnesi Būmeistari, pēc kuras arī Linda pieteikusies un vēlāk uzsākusi dalību skolotāju izglītības projektā “Mācītspēks”, kas ļauj studēt Liepājas Universitātē, Latvijas Universitātē vai Daugavpils Universitātē un vienlaikus strādāt skolā.

 

 

Linda Sausiņa uzsver, ka, viņasprāt, svarīgākais, motivējot skolēnus darbam, ir atrast kopīgas intereses, kopīgu valodu – “kādu kriksīti, kādu knifiņu” – kas vienos viņus un skolotāju. Mācot valodas, skolotāja cenšas atrast tēmas, kuras skolēnus īpaši uzrunā un piesaista, lai mācību vielu varētu apgūt ar patiesu interesi un degsmi. 

 

Arī skolotāja Agnese Būmeistere piekrīt un uzsver: “Arī mana pieeja darbam ir veidot cilvēcīgas attiecības ar skolēniem. 

Mana mantra ir “cieņa rada cieņu”, kas ir jebkuru attiecību pamatā.” 

Visbeidzot skolotājas pievēršas arī jautājumam par vecākiem un ir vienisprātis: tikai vienojoties par kopīgiem mērķiem starp vecākiem, skolotājiem un bērnu un strādājot komandā, ir iespējams sasniegt labāko rezultātu. Visu sarunu starp Agnesi Būmeistari un Lindu Sausiņu iespējams noskatīties projekta “Mācītspēks” Facebook un Youtube kanālos.

Reklāma
Reklāma

 

Lai iepazīstinātu ar dažādajiem pedagogiem, skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībniekiem, absolventiem un kuratoriem, viņu mērķiem un motivāciju strādāt skolā, gan arī lai dalītos noderīgos padomos pedagoģiskajā darbā, ir uzsākta tiešsaistes sarunu ciklu “Skolotāju skola”.  Sarunu sērijā līdz šim ir jau piedalījusies Ādažu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Maijere, Laurenču sākumskolas sociālo zinību un vēstures skolotāja Ance Irmeja, kurators, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Edgars Plētiens, Siguldas pilsētas vidusskolas skolotāja Diāna Granta un “Mācītspēks” vadītāja Ruta Zaharova. Rudens semestra pēdējā saruna plānota 15. decembrī plkst. 19.00.

 

Plašāka informācija par skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks” pieejama mājaslapā https://macitspeks.lv/, savukārt informācija par veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā pieejama https://esiskolotajs.lu.lv/ .

 

Par projektu “Mācītspēks”

Projektu “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Pieteikuma anketa un plašāka informācija par projektu “Mācītspēks” un citām pedagoģijas studiju iespējām pieejama www.esiskolotajs.lv. Projekts “Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros.

Saistītie raksti