Otrgadnieku izziņošana skolas priekšā — tas IR bērnu tiesību pārkāpums

Uzzinot par „svinīgo” līniju, kurā blakus suminātajiem un labākajiem skolēniem tika pilnos vārdos un uzvārdos nosaukti otrgadnieki, es apstulbu. Bija šķitis, ka šie laiki ar bērnu publisku kaunināšanu, ir pagājībā. Bet nē. Aizdomājos. Varbūt kādā skolā aizvien bērniem klapē pirkstus ar lineālu vai rauj aiz bizēm un ausīm, kā to, ejot trešajā klasē, piedzīvoju arī es. Un, ziniet, es baidījos par šādiem gadījumiem stāstīt mammai! Tāds mazs, iebaidīts cilvēkbērns.

Portāla

www.kasjauns.lv

publikācijā par

Rīgas Lietuviešu vidusskolu

kāda māmiņa stāsta, ka otrgadnieku vidū bijusi meitenīte ar nopietnām redzes problēmām un noteikti nebija pelnījusi publisku kaunināšanu. Bet vai ir kāds bērns, kurš to būtu pelnījis?
Manuprāt, NEVIENAM bērnam neko tādu nedrīkst nodarīt — slimam vai veselam —, neviens bērns vienkārši tāpat neizdomā kļūt par sliņķi un dumpinieku. Es uzskatu, ka pie vainas ir sabiedrība — tai skaitā skolotāji. Vide, kurā mazais aug. Arī ģimene, tuvinieki, kas varbūt šobrīd lien no ādas ārā, lai savilktu kopā „galus” un spētu pabarot savas atvases, jo nav ne darba, ne naudas.

Es brīnos, ka atrodas cilvēki, kas komentāros sākuši uzskaitīt „argumentus” par labu šādai skolas vadības rīcībai. Manās acīs nav neviena argumenta, kas attaisnot tik zemisku parādi. Neviena.

Es brīnos, ka atrodas cilvēki, kas komentāros sākuši uzskaitīt „argumentus” par labu šādai skolas vadības rīcībai. Manās acīs nav neviena argumenta, kas attaisnot tik zemisku parādi. Neviena.
Savulaik es strādāju darbavietā, kur priekšniece sasauca iknedēļas sapulci, lai... publiski pazemotu kādu no saviem darbiniekiem. Bija viņš vainīgs vai nē. Es daudz domāju par to — sak, kas mēs kādi ogļrači, lai pret mums šādi izturētos? Tad padomāju vēl — un kāpēc būtu atļauts pazemot ogļračus?! Vai viņi nav cilvēki? Ja tu neesi apmierināts ar situāciju, tad runā aci pret aci, bez liekām ausīm.

(Šīs sapulces man bija nopietna mācība, jo neba arī es esmu bijusi salda attiecībā pret citiem. Man ļoti žēl par to.)

Tāpat arī šeit. Vienīgā atšķirība — pieaudzis cilvēks spēj sevi aizstāvēt, bet bērns ne. Un es ticu, ka bieži vien no šādiem bērniem, kas savulaik pazemoti, izaug tādi priekšnieki/vadītāji, kas pazemo savus darbiniekus/audzēkņus.

Inspekcija uzskata, ka nav pieļaujama publiska negatīvās informācijas izpaušana par bērniem, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.panta 2. punktā noteikto.

Par notikušo Rīgas Lietuviešu vidusskolā es sazinājos ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Paldies atsaucīgajai Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktorei Ingai Millerei!

Inspekcija gadījumu ir izskatījusi — 4. jūnijā tikās ar skolas direktori Aldonu Treiju, direktores vietnieci  Ilzi Mežuli, sociālo pedagogu Daci Balodi, psihologu Sanitu Paulu, direktores vietnieci Daivu Isakjieni, 1.klases audzinātāju un ar vienas meitenītes māti. Par notikušo tiks sagatavota vēstule Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam ar lūgumu veikt nepieciešamās darbības, lai turpmāk nepieļautu minētos bērnu tiesību pārkāpumus.

Inspekcija uzskata, ka nav pieļaujama publiska negatīvās informācijas izpaušana par bērniem, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.panta 2. punktā noteikto, ka pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu.

Inspekcija pēdējo gadu laikā ir saņēmusi dažas sūdzības par to, ka klases vecāku sapulcē tiek publiski apspriesti jautājumi par bērnu sekmēm, kā arī negatīva informācija par bērnu izlikta uz informatīvajiem stendiem skolas gaiteņos un ārpusģimenes aprūpes iestādes koptelpās. Tomēr sūdzību skaits nav liels un to skaits samazinās, tie ir atsevišķi izņēmuma gadījumi.
 
Ja arī Tu fiksē bērnu tiesību pārkāpumus, lūdzu, vērsies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, Ventspils ielā 53, Rīga, LV - 1002, tālrunis 67359128, fakss 67359159, e-pasts: pasts@bti.gov.lv.
 

Inga Akmentiņa-Smildziņa

, mamma un mammam.lv/tetiem.lv mārketinga direktore