Izskatās garšīga, bet satur kancerogēnas vielas. Kā gatavot grilētu gaļu, lai tā ir veselīgāka

Jau drīzumā tiks atklāta grila sezona!

FOTO: Pexels.com

Jo gardāks un brūnāks, jo veselībai kaitīgāks

Bet pirms mielošanās ar grilētu un ceptu gaļu jāņem vērā, ka šie produkti var saturēt kancerogēnas vielas. Dietoloģe Laila Meija Latvijas Televīzijas raidījumā “Pārtikas revidents” skaidro, kuriem produktiem der pievērst uzmanību.
 

Dažādi gaļas ēdieni, kā izrādās, var saturēt kancerogēnās vielas - heterocikliskos amīnus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, tostarp benzopirēnu un nitrozamīnus.

Dietoloģe Laila Meija stāsta, ka no grila virmojošajiem dūmiem mūsu organismā nonāk policikliskie aromātiskie ūdeņraži jeb ķīmiskas vielas, kas veidojas, nepilnīgi sadegot jebkurai organiskai vielai: “Tās rodas dažādos degšanas procesos. Tās ir arī automašīnu izplūdes gāzēs, cigarešu dūmos, rūpniecības procesu radītajās gāzēs.”
 

Tikmēr heterocikliskie amīni visbiežāk ir sastopami gaļā un zivīs. Tās ir vielas, kas veidojas, šos produktus gatavojot augstā temperatūrā - cepot vai grilējot: “Tās veidojas gan no muskuļu audiem, gan no ogļhidrātiem, gan no cukuriem. Tie veicina ne tikai vēža attīstību, bet arī iekaisīgos procesus organismā, kas būtu sirds asinsvadu slimības, cukura diabēts un novecošanās process,” skaidro Meija.
 

Šie dūmi, kas rodas no oglēs sapilējušiem taukiem, apņem arī uz grila cepto gaļu un izgulsnējas tās ārpusē. Zināmākais ciklisko aromātisko ogļūdeņražu kategorijas pārstāvis ir benzopirēns, un to visbiežāk satur dažādi kūpinājumi. To arī uzskata par vienu no bīstamākajiem cilvēkiem.

 

Dietoloģe skaidro, ka, jo tumšāka ir produkta, piemēram, kūpinātas vistas āda, jo vairāk benzopirēna tā satur, tāpēc viņa mudina grilētos un kūpinātos ēdienus neēst katru dienu. 

Reklāma
Reklāma


 

Dietoloģe skaidro, ka, jo tumšāka ir produkta, piemēram, kūpinātas vistas āda, jo vairāk benzopirēna tā satur, tāpēc viņa mudina grilētos un kūpinātos ēdienus neēst katru dienu.  Bet tad, kad to tomēr darām, negrilēt tikai gaļu, bet arī dārzeņus un augļus: “Protams, mēs zinām, ka arī šeit ir savi riski, bet tie tomēr ir mazāk, jo tur neveidojas heterocikliskie amīni. Lietojot klāt šos te svaigos dārzeņus un augļus, tie saistīs heterocikliskos amīnus gremošanas traktā.”
 

Vēl Meija iesaka cept mazākus gaļas gabaliņus, tādējādi produkts būs gatavs ātrāk un arī tā cepšanas temperatūra būs zemāka. Dietoloģe arī rekomendē gaļu marinēt, jo tas līdz pat 90% samazina heterociklisko amīnu veidošanos un iedarbību uz mūsu organismu. Jāizvairās vien no marinādēm, kuras satur medu, jo to sastāvā esošais cukurs var sākt degt un veidot policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus.
 

Tikmēr cita raidījuma uzrunātā eksperte – uztura speciāliste Ilze Lutere - aicina grilētu gaļu baudīt kopā ar kāpostiem: “Bez tā, ka tur [kāpostos] ir šīs pretvēža vielas, tur ir arī tādas vielas, kas neitralizē tās vielas, ko mēs uzņemam, ēdot citus pārtikas produktus. Piemēram, kaut ko grilējot vai cepot, mums rodas organismā daudz hetorocikliskie amīni, un šīs te kāpostos esošās vielas to ļoti labi neitralizē.”


«Pārtikas revidents» ir analītisks raidījums, kas pēta veikalu plauktos un tirgū pieejamās pārtikas izcelsmi, saturu un cenu atšķirību, katru nedēļu īpašu uzmanību veltot kādam produktam, produktu grupai vai produkta sastāvdaļai. Raidījums  LTV 1 ēterā tiek pārraidīts trešdienās plkst. 21.10.