Kālis veselībai – ziemā to vēlams grauzt tāpat vien, svaigā veidā

Grieznis, sprūts, struņķis tas pats kālis vien ir. Un kālis Latvijā ir īstens savējais – viens no senākajiem sakņaugiem, par kuru audzēšanu uz lauka ir ziņas kopš viduslaikiem.

FOTO: Shutterstock.com

Ziemas periodā ieteicams dot bērniem - grauzt tos tāpat vien - svaigā veidā.

Tos cepa pelnos, īpaši rijas krāsns speltē, kad to kurināja labības žāvēšanai, vārīja miežu putrā, skābēja. Kurzemnieki savulaik ceptus kāļus pasnieguši pat kāzu saldajā ēdienā – ar visu mizu izcepuši pirts krāsnī, krusteniski pārgriezuši, lai apakšā turētos kopā, pārkaisījuši ar cukuru vai pārlējuši ar medu un krējumu un pēc tam likuši maizes krāsnī sautēties. Gatavus cēluši viesiem priekšā.

 

Vai arī – kāļus, līdzīgi kāpostiem, plāni sašķēlējuši, aplējuši ar ūdeni, nedaudz pasālījuši, uzkaisījuši kādu drusku cukura un, protams, ķimenes un atstājuši skābēties. Sanācis ēdiens, kas piesien dūšu.

Reklāma
Reklāma

 

Kāļi ir bagātīgi ar pašu nepieciešamāko mūsu veselībai – C vitamīnu, kāliju, kalciju un magniju. Ziemas periodā ieteicams dot bērniem - grauzt tos tāpat vien - svaigā veidā.