Kam pievērst uzmanību, lai saprastu, kas pa īstam slēpjas kosmētikā

Lai nenopirktu Alpu zālīšu šampūnu, kurā nav neviena paša ārstniecības auga, un neuzķertos uz citiem ražotāju trikiem, ielāgo šos kosmētikas sastāvdaļu lasīšanas noteikumus. 

Redzot kārtējo kosmētikas reklāmu, kur piesaukts dabas spēks, bet sastāvā dabisku vielu gandrīz nav, labāk saglabāt vēsu prātu un neticēt visam, ko sola.

FOTO: Mārtiņš Garais, http://garais.lv/

Redzot kārtējo kosmētikas reklāmu, kur piesaukts dabas spēks, bet sastāvā dabisku vielu gandrīz nav, labāk saglabāt vēsu prātu un neticēt visam, ko sola.

Neslinko - apskati sastāvdaļas!

Kāpēc? Pirmkārt, lai būtu skaidrs, ka skaistumproduktā nav vielas, kuras tavai ādai nepatīk. Statistika liecina, ka līdz pat 3% eiropiešu ir alerģija no smaržvielām. Izārstēt to nevar, var tikai izvairīties no vielām, kas to izraisa. Otrkārt, turpat vai 60% no tā, ko uzzied vai uzpūt uz ādas, nonākt arī organismā. Piemēram, kādā pētījumā turpat vai visu sieviešu krūts audu paraugos atrada kosmētikas konservantus parabēnus. Tātad atruna „mana āda iztur visu” nederēs. 

 

Meklē latīniskos nosaukumus

Desmitiem nesalasāmu vielu - tāda parasti ir sastāvdaļu liste. Tas tādēļ, ka ražotājiem obligāti jānorāda visas sastāvdaļas, taču ne jau latviski, bet gan saskaņā ar Starptautisko kosmētikas sastāvdaļu nomenklatūru jeb INCI. Vielu jūkli kaut nedaudz palīdzēs izprast tas, ka sintētiskām vielām parasti min tehniskos vai angliskos nosaukumus, bet dabiskas izcelsmes vielām – latīniskos. Piemēram, "olea europaea oil" nozīmē olīveļļa. Tas nozīmē, ka jau piesauktajā Alpu zālīšu šampūnā būtu jābūt ne vienam vien latīniskam vārdam. 

Sastāvdaļu liste sākas ar vielām, kuru produktā ir visvairāk. Principā pirmās piecas sastāvdaļas arī veido lielāko daļu līdzekļa.

Atļautie noslēpumi

Sastāvdaļu atklātībā ir daži izņēmumi. Ražotājs var neatklāt smaržvielu buķeti, norādot vien parfum, aroma vai fragrance. Tie patiesībā slēpj pat vairākus desmitus nebūt ne nevainīgu vielu. Uz iepakojuma atsevišķi jāuzrāda vien 26 smaržvielas - alergēnus (d- limonēnu, cinamālu u.c.). Aizbildinoties ar komercnoslēpumu, ražotājam atļauts neatklāt arī savas jaunizgudrotās vielas, minot vien to patentēto nosaukumu. 

 

Kārtībai ir nozīme

Sastāvdaļu liste sākas ar vielām, kuru produktā ir visvairāk. Principā pirmās piecas sastāvdaļas arī veido lielāko daļu līdzekļa. Piemēram, ja redzi lūpu krāsu, kurai listes sākumā minēta minerāleļļa (paraffinum liquidum), zini - šis produkts nebūs draudzīgs ādai, jo veidos uz tās kārtiņu, kas neļauj tai elpot un rada labvēlīgu vidi baktērijām. Tālāk min vielas, kuru produktā ir vairāk nekā 1%, bet sarakstu noslēdz tās, kas mazāk par 1%. Saraksta beigās parasti ir smaržvielas, konservanti, krāsvielas (atpazīsi pēc burtiem Cl un cipariem, piemēram, CI-15580). Tieši šīs sastāvdaļas bieži vainojamas ādas kairināšanā un alerģijas izprovocēšanā. 

Ja ražotājs uz iepakojuma sola dabisku roku krēmu, bet sastāvdaļu listē latīniskais nosaukums ir tikai viens un tas pats saraksta beigās, tad zini - no dabas krēmā diezin ko daudz nav. 

Reklāma
Reklāma

 

Tādi uzraksti kā „dermatoloģiski testēts”, „100% dabisks”, „hipoalerģisks”, „klīniski pārbaudīts” parasti ir tikai mārketinga triks. Tā kā noteiktu kritēriju to lietošanai nav, tad ražotāji tos izmanto pēc saviem ieskatiem.

Neuzticamie solījumi

Tādi uzraksti kā „dermatoloģiski testēts”, „100% dabisks”, „hipoalerģisks”, „klīniski pārbaudīts” parasti ir tikai mārketinga triks. Tā kā noteiktu kritēriju to lietošanai nav, tad ražotāji tos izmanto pēc saviem ieskatiem. It kā jau viņiem daudzsološie apgalvojumi jāpamato, taču, redzot kārtējo kosmētikas reklāmu, kur piesaukts dabas spēks, bet sastāvā dabisku vielu gandrīz nav, labāk saglabāt vēsu prātu un neticēt visam, ko sola. 

 

Vielas, no kurām jāsargās

Parabēni (methyl-, ethyl-, propyl- vai butylparaben) ir kosmētikā plaši pielietoti konservanti un sastopami turpat visos skaistumproduktu veidos. Diemžēl, ja krēmam tie nāk par labu, tad ne tā lietotājam. Parabēni kaitē hormonālajai sistēmai, un tos tur aizdomās kā krūts vēža veicinātājus. 

Sintētiskie UV-filtri (benzophenone-3, 4-methylbenzylidene camphor, octyl methoxycinnamate) pievieno pretiedeguma līdzekļiem un arī lūpu balzāmiem, lai tie pasargā ādu no kaitīgajiem saules stariem. Diemžēl šīs vielas ir hormonālās sistēmas bojātājas. 

Triklozāns kā antiseptiķis visbiežāk ir zobupastās un dezodorantos. Tas apkaro sliktās baktērijas, taču vienlaikus veicina arī tādu veidošanos, kas ir noturīgas pret antibiotikām. 

Formaldehīdu izdalošas vielas (DMDM hydantoin, quaternium-15, vielas, kuru nosaukuma otrajā daļā ir urea) ir dažādos skaistumproduktos. Formaldehīds ne tikai kairina gļotādu, bet ir arī kancerogēns.

Sintētiskās smaržvielas (parfum, aroma vai fragrance) var izraisīt alerģiju, turklāt nereti satur vēl vienu kaitīgu vielu – dietilftalātu, kas bojā hormonālo sistēmu.

Nano daļiņas meklējamas pretiedeguma līdzekļos. Nav skaidrības, vai tās ir drošas, tāpēc labāk neriskēt ar savu veselību. 

 

Materiāls publicēts sadarbībā ar Baltijas Vides forumu