Kāpēc dažiem cilvēkiem tik ļoti patīk spaidīt pumpas un pat skatīties video, kā to dara citi?

Pumpu spaidīšana ir viens no tiem paradumiem, par kuru daudzi negrib skaļi runāt, taču atzīst – ir grūti atturēties. Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka miljoniem cilvēku internetā ar aizrautību skatās video, kuros tiek izspiestas pumpas, melnie punkti vai pat cistas. Lai arī no malas tas var šķist pretīgi, psihologi skaidro, ka šī interese nav nejauša – aiz tās slēpjas vairāki dabiski smadzeņu darbības mehānismi.
Pumpu spaidīšana dažiem cilvēkiem kļūst par veidu, kā mazināt iekšējo sasprindzinājumu.

FOTO: Shutterstock.com

Pumpu spaidīšana dažiem cilvēkiem kļūst par veidu, kā mazināt iekšējo sasprindzinājumu.

Viens no galvenajiem iemesliem ir mūsu smadzeņu īpatnība – vēlme redzēt atrisinātu problēmu. Pumpa tiek uztverta kā nepilnība, kuru iespējams novērst, un tās izspiešana rada skaidri sajūtamu "pirms un pēc" efektu. Šāda darbība un efekts sniedz gandarījumu un aktivizē smadzeņu atlīdzības sistēmu, izraisot nelielu dopamīna izdalīšanos. Savu lomu spēlē arī evolūcija – cilvēkiem, līdzīgi kā citiem primātiem, ir saglabājies sevis un otra kopšanas jeb grooming instinkts. Tas izpaužas kā dabiska vēlme atbrīvot ādu no visa “liekā” jeb tā, kas šķiet "nevietā". Tāpēc akne, pumpas, melnie punkti vai citas ādas nepilnības mūsu smadzenēm burtiski lūgtin lūdzas, signalizējot: "Tak salabo mani!"

 

Tas pats izskaidro arī pumpu spaidīšanas video milzīgo popularitāti. Jā, tādu ir pilns internets, YouTube ir veseli kanāli, kas regulāri publicē dermatologa vai kosmetologa procedūru tuvplānu ierakstus. Un cilvēki skatās. Piemēram, dermatoloģe Sandra Lee, plašāk pazīstama kā "Dr. Pimple Popper", šim fenomenam pievērsusi pasaules uzmanību, jo viņas video un pat televīzijas raidījums piesaistījuši miljoniem skatītāju. Viņa nebūt nav vienīgā. 

 

Psiholoģijā pazīstams ir tāds Zeigarnikas efekts, kas skaidro, kāpēc nepabeigtas lietas piesaista mūsu uzmanību daudz spēcīgāk nekā pabeigtas. Ieraugot pumpu, smadzenēs rodas neliela spriedze, bet brīdī, kad tā tiek izspiesta, seko atvieglojums. Šo sajūtu papildina tā dēvētais gross but satisfying efekts – proti, vienlaikus ir gan mazliet pretīgi, gan pārsteidzoši patīkami vērot, kā "problēma" pazūd. Dažiem cilvēkiem šādi video pat darbojas nomierinoši, jo atkārtotās kustības un paredzamais rezultāts rada gandrīz meditatīvu efektu, kas līdzinās tā saucamajai ASMR pieredzei (Autonomous sensory meridian response jeb patīkamai tirpšanas un relaksācijas sajūtai, ko izraisa noteiktas skaņas vai vizuāli stimuli). Tāpēc internetā bieži pumpu spaidīšanas video tiek skatīti pirms gulētiešanas. Ir cilvēki, kuri pat aizmieg skatoties, kā lasāms komentāros zem ierakstiem. 

 

Reklāma
Reklāma

Tāpēc pumpu spaidīšana nereti kļūst par nepārvaramu ieradumu. Viss sākas pavisam nevainīgi – cilvēks pieiet pie spoguļa, pamana vienu pumpu un nolemj to izspiest. Taču, raugoties tuvplānā, smadzenes automātiski sāk meklēt arvien jaunas nepilnības. Veidojas atlīdzības cikls: tiek pamanīta problēma, veikta darbība, redzams tūlītējs rezultāts un rodas gandarījums. Stress, garlaicība vai trauksme šo ciklu var vēl vairāk pastiprināt, jo pumpu spaidīšana uz brīdi palīdz novērst domas un mazina sasprindzinājumu. Dermatologi norāda, ka palielinošie spoguļi bieži vien ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki pārmērīgi aizraujas ar pumpu spaidīšanu – jo tuvāk aplūkojam ādu, jo vairāk nepilnību mūsu smadzenes pamana.

 

Interesanti, ka pētījumi liecina – cilvēkiem, kuriem patīk šādi video, nereti ir zemāka jutība pret riebumu un lielāka interese par medicīnu, bioloģiju vai cilvēka ķermeņa darbību. Psihologs Pols Rozins (Paul Rozin) šo fenomenu skaidro ar jēdzienu benign masochism – cilvēkiem patīk drošā, pašu kontrolētā vidē piedzīvot lietas, kas citā veidā šķistu nepatīkamas, piemēram, šausmu filmas, ļoti ass ēdiens vai tie paši pumpu spaidīšanas video. Savukārt, ja vēlme spaidīt pumpas kļūst nekontrolējama un rada brūces vai rētas, tā var liecināt par Excoriation disorder jeb kompulsīvu ādas knibināšanu – psiholoģisku traucējumu, kas saistīts ar obsesīvi kompulsīvo traucējumu spektru. Plašāku informāciju par kompulsīvu ādas knibināšanu un tās psiholoģiskajiem mehānismiem var atrast American Psychological Association (ŠEIT) un Cleveland Clinics (ŠEIT) materiālos.

 

Lai arī interese par šādiem video ir pilnīgi normāla, dermatologi joprojām iesaka pumpas uz savas ādas atstāt mierā vai uzticēt to ārstēšanu speciālistiem.

Saistītie raksti