Kāpēc mācīties visu laiku ir svarīgāk nekā iemācīties kaut ko vienu?

Par ko tu gribi kļūt, kad izaugsi? Mūsdienās viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu var arī nebūt. Kā darba tirgu ietekmē tehnoloģijas, stāsta “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Jauniešu uzdevums skolas laikā ir iemācīties mācīties, spēt apgūt un saprast informāciju. Darba tirgu mūsdienās raksturo nemitīgas pārmaiņas, tāpēc skolā izmācīties profesijai uz visu dzīvi vairs nav iespējams.

FOTO: Shutterstock.com

Jauniešu uzdevums skolas laikā ir iemācīties mācīties, spēt apgūt un saprast informāciju. Darba tirgu mūsdienās raksturo nemitīgas pārmaiņas, tāpēc skolā izmācīties profesijai uz visu dzīvi vairs nav iespējams.

Kādam jābūt ideālajam darbiniekam?

Vaicājot darba devējiem, ko tie sagaida no saviem darbiniekiem, tiek minētas tādas īpašības kā zinātkāre, aizrautība, cilvēcība, vēlme mācīties, iniciatīva, vēlme sadarboties, spēja vienkārši pasniegt sarežģīto, mērķtiecība, spēja pielāgoties, iesaistīties, risināt problēmas. 

 

Tas lielā mērā saskan ar Jaunzēlandes Karjeras centra izstrādāto nepieciešamo prasmju karti, lai veiksmīgi attīstītos karjerā: 

  • prasme komunicēt,
  • spēja strādāt komandā,
  • spēja tikt galā ar neveiksmēm,
  • domāšanas prasmes – spēja izvēlēties efektīvākos risinājumus, risināt problēmas,
  • vēlme mācīties,
  • pašvadība un pašmotivācija,
  • pozitīva attieksme.

 

Apgūt šīs prasmes ir svarīgi gan jauniešiem, vēl mācoties skolā, gan jebkuram cilvēkam, kurš grib būt vajadzīgs darba tirgū, spēt kritiski izvērtēt informāciju un pieņemt labākos lēmumus arī privātajā dzīvē un naudas lietās.

 

Reklāma
Reklāma

Vecās profesijas izzudīs

Arvien biežāk cilvēku profesionālajā ikdienā ienāk mākslīgā intelekta rīki, būtiski atvieglojot monotonu, manuālu darbu un atstājot vairāk vietas radošumam. Tehnoloģiju klātbūtne nenoliedzami ietekmēs darba tirgu, dažām profesijām liekot nogrimt aizmirstībā pavisam, toties rodoties jaunām, kurās būs nepieciešamas pavisam citas zināšanas un prasmes. 

 

Kā vienu no piemēriem, ko jau mainījušas tehnoloģijas, var minēt lauksaimniecību. Inovācijas, piemēram, GPS vadīts lauksaimniecības aprīkojums, ir padarījušas nozari efektīvāku un palīdzējušas izaudzēt vairāk pārtikas. Automatizētās slaukšanas iekārtas aizstājušas roku darbu. Droni, kas aprīkoti ar kamerām un sensoriem, var sniegt reāllaika datus par kultūraugu veselību, augsnes mitrumu un citiem faktoriem, kas ietekmē augšanu. Šī informācija var palīdzēt lauksaimniekiem pieņemt labākus lēmumus par to, kad apūdeņot, mēslot vai novākt ražu. 

Saistītie raksti