Izteiktāka kļuvusi tendence - 15 gadus veco skolēnu mācību sasniegumus ietekmē ģimenes materiālā labklājība

Pēdējos gados izteiktāka ir kļuvusi tendence, ka Latvijas 15 gadus veco skolēnu mācību sasniegumus ietekmē ģimenes materiālā labklājība, mājās pieejamie izglītības un kultūras resursi, vecāku izglītība un profesija, secināts Starptautiskā izglītības kvalitātes pētījumā ”Latvijas skolēnu kompetence matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā starptautiskā salīdzinājumā”.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Rangā dabaszinātnēs Latvija pacēlusies par trim vietām, apsteidzot Franciju, Dāniju, Ungāriju un Zviedriju, bet priekšā palaižot Austriju. Foto: kasjauns.lv

 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rezultāti liecina, ka, lai nodrošinātu arī turpmāku Latvijas izglītības kvalitātes paaugstināšanos, nepieciešams stiprināt izglītības kvalitāti mazajās reģionu skolās, pilnveidot pedagogu atalgojuma sistēmu un izglītības iestāžu tīklu.

 

Starptautiskā izglītības kvalitātes pētījuma ”Latvijas skolēnu kompetence matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā starptautiskā salīdzinājumā” rezultāti liecina, ir vērojama Latvijas skolēnu zināšanu izaugsme visās pētījuma satura jomās - matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā.

 

Pētījuma gaitā mūsu skolēnu sasniegumi salīdzināti ar vienaudžu sniegumu 65 pasaules valstīs, salīdzinot 15 gadus vecu skolēnu kompetences matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā plašā valsts, izglītības iestādes, skolēna zināšanu un prasmju, kā arī dažādu sociālu faktoru kontekstā.

 

Matemātikā mūsējie 15 gadus vecie skolēni spēcīgāki par zviedriem

Latvijas skolēnu zināšanu līmenis matemātikā 2012.gadā ir augstāks nekā iepriekšējo pētījumu rezultātos, sasniedzot  Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni un apsteidzot tādas valstis kā Zviedrija, Portugāle, Luksemburga, Itālija un Ungārija. Augstākais zināšanu līmenis matemātikā nemainīgi saglabājies Somijas un Nīderlandes skolēniem, savukārt zemākais – Grieķijas, Bulgārijas un Rumānijas skolēniem.

 

Savukārt lasīšanā Latvijas skolēnu sasniegumi ir nedaudz zem OECD vidējā līmeņa, uzrādot statistiski līdzīgu sniegumu lasīšanas kompetencē kā Čehijas, Itālijas, Austrijas, Ungārijas, Spānijas, Luksemburgas, Portugāles, Izraēlas, Horvātijas un Zviedrijas skolēni. Eiropas valstīs augstākie sasniegumi lasīšanas kompetencē ir Somijas, Īrijas, Polijas un Igaunijas skolēniem.

 

Dabaszinātnēs Latvijas skolēnu zināšanu līmenis ir pieaudzis,  2012. gadā jau nedaudz pārsniedzot ES vidējos rādītājus. Rangā dabaszinātnēs Latvija pacēlusies par trim vietām, apsteidzot Franciju, Dāniju, Ungāriju un Zviedriju, bet priekšā palaižot Austriju.

 

Rīgas ģimnāzisti tikpat gudri kā ķīnieši

Kopumā pētījums rāda, ka skolēnu skaits ar zemu kompetences līmeni matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā Latvijā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma ciklu, kā arī šis skaits ir mazāks nekā vidēji OECD valstīs. Konstatēts, ka Latvijā joprojām ir maz skolēnu ar augstu kompetenci matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā, kas Latvijā ir zemāks nekā vidēji OECD valstīs. Tomēr vienlaikus, piemēram, izpētot Rīgas pilsētas ģimnāziju skolēnu sniegumu matemātikā, tas pielīdzināms bērnu sniegumam tādās valstīs ar augstākajiem sasniegumiem matemātikā kā Honkonga, Ķīna un Singapūra.

Reklāma
Reklāma

 

Jāatzīmē, ka visās pētniecības jomās tika konstatēts, ka Latvijā meiteņu sasniegumi ir augstāki par zēnu sasniegumiem, bet lasīšanā un dabaszinātnēs šī atšķirība ir statistiski nozīmīga, portāls mammamuntetiem.lv uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā.

 

Latvijas laukos bērniem izglītība sliktākā kvalitātē

Svarīgs signāls Latvijas izglītības sistēmas pilnveides nepieciešamībai ir pētījumā konstatētais, ka skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā Latvijas lauku skolas joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Rīgas un citu Latvijas pilsētu skolās. Tāpat pēdējos gados izteiktāka ir kļuvusi tendence, ka Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumus ietekmē ģimenes materiālā labklājība, mājās pieejamie izglītības un kultūras resursi, vecāku izglītība un profesija.

 

Latvijā pētījumu īstenoja Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem.

 

"Nupat publiskotie OECD dati liecina par to, ka esam izvirzījuši pareizo prioritāti vispārēja izglītībā - nodrošināt vienlīdzīgas vispārējās izglītības iespējas visiem bērniem, neatkarīgi no viņu dzīves vietas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

 

"Sarunas ar pašvaldībām par vidusskolu tīkla pilnveidi, stiprinot reģionālās nozīmes vidusskolas un ģimnāzijas, ir solis pareizajā virzienā, kas nodrošinās vienlīdz kvalitatīvu izglītību laukos un pilsētās. Tas pats attiecas uz pedagogu darba samaksu - pēc pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveides nedrīkst pastāvēt situācijas, kad par vienu un to pašu darbu skolotāji Rīgā un novados saņem ievērojami atšķirīgas algas," norāda ministrs.

 

"Esmu jau vairākkārt uzsvēris, ka, plānojot skolu tīklu, ir jāievēro princips "jo mazāks bērns, jo tuvāk skola", vienlaicīgi saprotot, ka kvalitatīvai vidējās izglītības apguvei ir nepieciešams veidot stipras reģionālās vidusskolas, sadarbojoties ar pašvaldībām un novirzot to aprīkojumam Eiropas fondu līdzekļus," tā Dombrovskis.