Vērtīga lieta, kas katram pa spēkam un izcili veselībai – iesaka sertificēta akupunktūras ārste

Norīvēšanās ir norūdīšanās līdzeklis un arī viens no pašmasāžas veidiem. Gan pašmasāžā, gan norīvējoties mēs iedarbojamies uz ķermeņa ādu vai nu ar savām plaukstām, vai kādu audumu vai sūkli (parasti samitrinātu ūdenī). Tas ir īpašais pluss, ka nav nepieciešams nekur doties, nav nekādu papildu izmaksu un nevajag palīglīdzekļus, tikai paša rokas un cimdiņu (dvielīti, audumu utt.).

Jāatceras, ka norīvēšanās, līdzīgi kā citas procedūras fizikālajā medicīnā, būs efektīva, ja to darīs regulāri, tad būs arī ārstniecisks efekts. Svarīgi arī ievērot pakāpenības principu – sākot norīvēšanos, pietiks ar 3–5 minūtēm, ne ilgāk. Pēc pāris dienām laiku var pa pusminūtei, minūtei pagarināt. Arī rīvēšanās stiprumu var kāpināt, bet sākumā jārīvējas ļoti saudzīgi, bez pārspīlējumiem.

Ja doma ir par norūdīšanos, auduma cimdiņu samērcē ūdenī. Sākumā ūdenim jābūt patīkami siltam, bet ar laiku ūdens temperatūru var pazemināt, tikai jāiegaumē, ka starp katru grādu samazināšanas reizi jābūt pāris dienām pa vidu, lai ķermenis pierod pamazām.

Norīvēšanās ir spēcīga biostimulējoša iedarbība, ar norīvēšanos var uzlabot fizisko un arī psiholoģisko stāvokli, gan esot praktiski veselam, gan reizēs, kad ir kādi veselības traucējumi. Procedūrai piemīt vispārēja tonizējoša iedarbība – tātad labāk to veikt no rīta. Vakaros pēc šādas norīvēšanās varētu neizdoties aizmigt, īpaši, ja ir miega traucējumi. Norīvēšanās sniedz mundruma sajūtu – no rīta tas noderēs, bet ar laiku pozitīvi ietekmēs arī miegu.

Ādā, zemādā esošie nervu gali, muguras un galvas smadzenes, iekšējie orgāni, to asinsapgāde un barošanās – tas viss mūsu ķermenī ir saistīts. Tāpēc, masējot ādu, mēs iedarbojamies arī uz iekšējiem orgāniem – caur refleksu lokiem, kairinot ādu, tiek ietekmēti arī dziļāki slāņi. Tas nekas, ka āda šķiet novecojusi un plāna, – var izmantot kaut mīkstu flaneļa lupatiņu un norīvēšanos veikt maigi. Tas tik un tā sekmēs ādas apasiņošanos, un, ja āda tiek labāk apasiņota, tā labāk saņem barības vielas un spēj arī labāk reģenerēties jeb atjaunoties.

Praktiski padomi

• Telpai jābūt komfortabli siltai – 20–22 grādi būtu optimāli, kā arī telpu pirms tam vēlams izvēdināt.
• Ja gribat kontrolēt ūdens temperatūru, labāk neslapināt audumu zem krāna, bet gan ieliet bļodā un izmērīt ar termometru, tad būs vieglāk saprast, cik silts ir ūdens un par cik grādiem to varēs pamazām taisīt vēsāku.
• Svarīgi – pirms norīvēšanās vēlams nomazgāties dušā, lai āda būtu tīra un norīvēšanās procesā tajā netiktu ierīvēti nevēlami netīrumi. Labi būtu pirms norīvēšanās aiziet arī uz tualeti nokārtot dabiskās vajadzības.
• Fizikālajā medicīnā iesaka rīvēties ar lina auduma dvielīti vai cimdiņu. Lina audums ir labs gan pēc struktūras, gan higiēnisks, to var mazgāt karstā ūdenī.
• Norīvēšanās kustībai vienmēr jābūt virzienā uz limfātiskajiem mezgliem. Lielākie no tiem atrodas paduses bedrēs, cirkšņos. Pati kustība rīvējoties var būt līdzena un vienmērīga, kā arī apļojoša, saglabājot pareizo virzienu.
• Jārīvējas enerģiski, lieki nekavējoties, un beigās var pat speciāli neslaucīties, bet uzreiz apģērbties. Laiks, kamēr cilvēks stāv pliks un rīvējas, nedrīkst pārāk ievilkties (īpaši iesācējam), lai ķermenis pārāk neatdziest.

Rīvēšanās – soli pa solim

Svarīgākais, lai norīvēšanās kustības būtu virzienā uz limfātiskajiem mezgliem pa limfas gaitu, virzienā uz tuvākajiem limfmezgliem, tātad no perifērijas uz centru.

Kakls

• Norīvē virzienā uz leju – kā limfa tek.

Seja un galva

• Seju norīvē ļoti, ļoti maigi, var liegi apļojošām kustībām. Tad norīvē galvu – virzienā no pieres uz pakausi (šo var darīt vienkārši ar pirkstiem).

Vēders

• Te jāievēro, ka vēdera lejasdaļa (no nabas līnijas) jānorīvē virzienā uz leju, bet augšējo daļu (virs nabas) rīvē virzienā uz augšu.

Sāni un mugura

• Sānus rīvē apļojošām kustībām uz padusi, muguru – virzienā no mugurkaula uz sāniem (labi, ja ir kāds, kas palīdz).

Krūškurvis

• Norīvēšanu veic virzienā no viduslīnijas uz sāniem, uz padušu limfmezgliem.

Dibens

• Rīvē virzienā uz leju, tad uz sāniem un uz priekšu, jo limfmezgli atrodas priekšā, cirkšņos. Var arī no viduslīnijas uz sāniem, bet galvenais virziens nemainīgs – no sāniem uz priekšu, uz limfmezgliem.

Kājas

• Īpaša uzmanība jāpievērš pēdām – kārtīgi izrīvē visas maliņas un starp pirkstiem, tā būs laba visu orgānu sistēmu aktivizēšana. Tad pa kārtai katru kāju norīvē no pēdas līdz ceļgalam, pēc tam – no ceļgala līdz iegurnim.

Rokas

• Norīvē no plaukstas pamatnes līdz elkoņa locītavai – vispirms vienai, tad otrai rokai. Pēc tam no elkoņa locītavas virzienā uz padusi, vienai un pēc tam otrai rokai.

Kad nevajag sākt norīvēšanos

• Ja organismā jau ir kāds iekaisuma process.
• Ja ir jebkāda veida asiņošana, strutaini izsitumi vai procesi.
• Ja ir ādas slimības – neirodermīts, ekzēmas, nezināmas izcelsmes izsitumi.
• Ja ir palielināti limfmezgli.
• Ja ir liels nogurums.
• Ja ir varikozas vēnas, virs tām nedrīkst veikt norīvēšanos.
• Ja ir vēdera trūce.
• Ja ir akmeņi žultspūslī vai nierēs, vēderu nedrīkst rīvēt.
• Ja tikko kārtīgi paēsts.

No: "100 Labi padomi Par veselību"