10 dabīgas antibiotikas ar pierādītu iedarbību

Gan tautas, gan tradicionālajā medicīnā dabīgās antibiotikas lieto jau gadsimtiem ilgi. Lūk, līdzekļi, par kuru iedarbīgumu iegūts visvairāk pierādījumu.
Gadsimtiem ilgi  cilvēki izmantoja vairākus dabīgus līdzekļus. Dažu līdzekļu efektivitāte ir zinātniski pierādīta.

FOTO: Shutterstock.com

Gadsimtiem ilgi cilvēki izmantoja vairākus dabīgus līdzekļus. Dažu līdzekļu efektivitāte ir zinātniski pierādīta.

Antibiotikas ir viens no mūsdienu medicīnas lielākajiem sasniegumiem, taču diemžēl tās ir tikušas izmantotas gan vietā, gan nevietā, tāpēc tagad mums nākas cīnīties ar supervīrusiem, kas ir izturīgi pret antibiotikām.
 

ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) lēš, ka ik gadu 2 miljoni amerikāņu inficējas ar kādu no šiem supervīrusiem, un aptuveni 23 000 cilvēku no infekcijām mirst.

Lai gan ārsti mēdz diezgan dāsni izrakstīt antibiotikas, patiesībā tās nebūt nav piemērotas katram. Aptuveni 10 % cilvēku antibiotikas izraisa nopietnas blaknes, bet vienam no 15 pret tām ir alerģija, un šie cilvēki antibiotikas vispār nedrīkstētu lietot. 

Antibiotikas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta problēmas, un, kā liecina jaunākie pētījumi, tās arī palielina nierakmeņu veidošanās risku, īpaši bērniem un pusaudžiem. 

Labā ziņa – ir alternatīva. Gadsimtiem ilgi, pirms vēl antibiotikas 20. gadsimta 40. gados tika atklātas, cilvēki izmantoja vairākus dabīgus līdzekļus. Diemžēl toni medicīnisko pētījumu jomā nosaka farmācijas industrija, tāpēc ir maz dabīgajām antibiotikām veltītu zinātnisko pētījumu un tos veic ļoti reti. Taču dažu līdzekļu efektivitāte ir zinātniski pierādīta.
 

Medus

Medu izmanto apsējiem un kompresēm, taču pētnieki uzskata, ka to varētu izmantot arī plašāk, lai apkarotu infekcijas, plašāk izmantot cīņā ar infekcijām. Rodas salas Salve Regina Universitātes pētnieki uzskata, ka medum piemīt unikāla spēja uzveikt infekcijas “vairākos līmeņos”. Medus neļauj veidoties baktēriju bioplēvei, tāpēc to varētu izmantot arī kā profilaktisku līdzekli. 

 

Ķiploki

Ķiploks un tā aktīvā viela allicīns ir pētīts vairāk nekā jebkura cita dabīgā antibiotika. Jaunākie dati liecina, ka par ķiploku publicēti teju 5000 zinātnisku darbu. Tas labvēlīgi iedarbojas uz asinīm un zarnām, turklāt tam piemīt arī antibiotiskas īpašības. Vienā pētījumā zinātnieki secinājuši, ka cīņā ar Campylobacter baktērijām, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem kuņģa problēmu cēloņiem, ķiploks ir daudz efektīvāks nekā divas antibiotikas.

 

Tējaskoka eļļa

Tējaskoka eļļa (Melalauca alternifolia) apgrūtina Candida sēnītes infekcijas izplatīšanos, jo īpaši – vaginālo iekaisumu gadījumos. Kārļa Universitātes pētnieki Prāgā secinājuši, ka uz dažu sēnīšu celmiem tā iedarbojas pat nelielā koncentrācijā, savukārt, lai iznīdētu citus Candida celmus, piemēram, C. crusei un C. norvengensis, nepieciešams lielāks eļļas daudzums. 

 

Ingvers  

Ingvers samazina sliktu dūšu un kuņģa problēmas; to arī izmanto, lai pazeminātu holesterīna līmeni, taču kādā pētījumā konstatēts, ka ingvers spēj cīnīties arī ar Streptococcus mutans baktērijām, kā arī Candida un Enterococcus celmiem, – visas šīs baktērijas veicina zobu bojāšanos.

Reklāma
Reklāma

 

Olīvkoka lapu ekstrakts

ASV veselības aprūpes speciālisti olīvkoka lapu ekstraktu izmanto kopš 90. gadu vidus, un pētījumos konstatēts, ka tas spēj novērst gan vīrusu, gan baktēriju izraisītas problēmas (atšķirībā no antibiotikām, kas galvenokārt ārstē bakteriālas infekcijas). To lieto zobu, ausu un urīnceļu infekciju ārstēšanā.

 

Kanādas zeltsakne/tragantzirņi

Gan Amerikas ārstnieciskais augs Kanādas zeltsakne, gan Ķīnā plaši izmantotie tragantzirņi darbojas kā imūnsistēmas stimulatori, un tos izmanto, lai atveseļotos no infekcijām. Kādā pētījumā zinātnieki atklāja, ka tie iedarbojas, jo samazina iekaisumu.

 

Berberīns

Berberīns ir aktīvs antibakteriāls savienojums, kas atrodams vairākos augos, piemēram, Hydrastis canadensis, Xanthorhiza simplicissima un Coptis chinesis. Tas ir spēcīgs līdzeklis, kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām. To lieto arī sirds mazspējas gadījumos. Tāpat berberīnu izmanto kā antibakteriālu līdzekli, ārstējot, piemēram, trahomu (infekciju, kas var izraisīt aklumu).

 

Kurkuma  

Kurkuma vai, precīzāk, tās aktīvais savienojums kurkumīns ir tik spēcīgs dabīgais antibiotiķis, ka to pat izmanto pret letālo MRSA infekciju (meticilīnrezistento stafilokoku). Kā norāda infekcijas nosaukums, to nevar izārstēt ar tradicionālajām antibiotikām, taču kādā testā infekciju izdevies apturēt ar lielām kurkumīna devām. Parastās devās kurkumīns var pastiprināt antibiotiku iedarbību.

 

Ehinācija

Vēl viena labi izpētīta dabīgā antibiotika ir asteru dzimtas augs Echinacea purpurea. Par tās pretsēnīšu īpašībām publicēts vairāk nekā 1000 zinātnisko rakstu. Vienā no jaunākajiem pētījumiem atklāts, ka ar ehināciju veiksmīgi izdevies novērst atopisko dermatītu.     

 

Greipfrūtu sēklu ekstrakts

Greipfrūtu sēklu ekstrakts ir antibakteriāls līdzeklis, ko lieto, lai novērstu vairākas infekcijas. Kādā testā tika mērīta greipfrūtu sēklu efektivitāte pret 67 dažādiem baktēriju paraugiem un salīdzināta ar piecām citām antibakteriālām vielām, ko lieto lokāli (uzklājot tieši uz ādas). Pētnieki secināja, ka visos paraugos ekstrakts bija tikpat efektīvs kā citi līdzekļi.

Saistītie raksti