Sērošanas process. Kā palīdzēt sev un citiem?

Kas ir sēras un kā varam sev vai citiem palīdzēt sērošanas laikā, skaidro “RSU Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas” virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.  

Kas ir sēras? 

Sēras ir dabiska reakcija gadījumos, kad saskaramies ar kāda veida zaudējumu. Šī procesa laikā iespējams piedzīvot dažādas emocijas – šoku, dusmas, šaubas, vainas apziņu, bailes un dziļas skumjas. Sēras var ietekmēt ne tikai mentālo, bet arī fizisko veselību. Cilvēkam var būt miega traucējumi, samazināta apetīte, slikta dūša, samazināta imunitāte un apgrūtinātas domāšanas spējas. Tās visas ir normālas prāta un ķermeņa reakcijas tad, kad esam zaudējuši kādu sev tuvu cilvēku, turklāt – jo nozīmīgāks un lielāks zaudējums tas ir, jo lielāka iespēja, ka sērošana izpaudīsies spēcīgāk. Par spīti tam, ka sērošana ir smags process, ikvienam cilvēkam dzīves laikā nākas ar to saskarties.

Katram cilvēkam sēras var atšķirties

Sēras ir ļoti individuālas un katram cilvēkam šī pieredze var būtiski atšķirties, jo tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Daži no tiem ir – katra cilvēka individuālā personība, dzīves pieredze, ticība, kā arī tas, cik nozīmīgs ir bijis zaudējums. Kādam cilvēkam tas var būt vecāka vai vecvecāka zaudējums, kamēr kādam citam ir nācies atvadīties no sava kolēģa vai bērnības drauga. Būtiski paturēt prātā, ka nav pareizas vai nepareizas sērošanas receptes, kas varētu palīdzēt un derēt ikvienam šajā sarežģītajā dzīves posmā. 

Cik ilgi sērojam? 

“Cilvēki parasti sēro līdz gadam un ilgums ir atkarīgs no katra indivīda. Piemēram, ja miris kāds cilvēks, kurš nav bijis pārāk tuvs, tad sērošana var ilgt aptuveni mēnesi. Savukārt, ja tas ir bijis kāds pavisam tuvs cilvēks, kurš sērotājam ir bijis līdzās teju lielāko daļu mūža, tad tas ir pavisam normāli, ja sērošana ir krietni ilgāku laiku. Par to nevajadzētu satraukties. Tāpat neieteiktu fokusēties uz sērošanas ilgumu, jo tas izveido ierobežojumus un neļauj cilvēkam sērot dabiskā procesā. Bieži vien šādos sērošanas sasteigšanas gadījumos cilvēki mēdz apspiest savas izjūtas, sērošanas process apstājas un tas kļūst sarežģītāks,” skaidro “RSU Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas” virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis.

Kā varam palīdzēt sev sērošanas laikā? 

1. Neizolējies no apkārtējiem cilvēkiem

Tad, kad cilvēks sēro, viņam ir pastiprināta vēlme izolēties no citiem. Kārdifas universitātes un Bristoles universitātes veiktajā pētījumā noskaidrots, ka divas trešdaļas (67%) sērojošo cilvēku pēc zaudējuma ir piedzīvojuši pastiprinātu sociālo izolāciju un vientulību Covid-19 pandēmijas dēļ[1]. Taču cilvēku atbalsts ir ieteicams un ļoti svarīgs, lai sērojošais cilvēks pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties sev ierastajā ikdienā. Pandēmijas laikā, kad ir ierobežotas tikšanās iespējas, izrādiet interesi sazināties ar draugiem un ģimenes locekļiem, kuri būs gatavi jūs uzklausīt un atbalstīt telefoniski vai tiešsaistē. 

2. Meklē palīdzību pie psihoterapeita

“Svarīgi, ka sērotājam ir blakus labs sociālā atbalsta loks, cilvēki, ar kuriem var izrunāties, izraudāties – neviens neteiks neko sliktu par to, kā jūties. Tomēr, ja cilvēks jūt, ka šāda atbalsta nav vai tas ir nepietiekams, nav iespējams tikt galā ar emocijām, iepriekšējā sērošanas pieredze nav bijusi pozitīva vai arī tāda vispār nav bijusi, ir ieteicams vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita, lai neiedzīvotos nopietnākās veselības kaitēs,” iesaka “RSU Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas” virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pieejamas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas pie augsti kvalificētiem nozares speciālistiem. Informācija par speciālistiem, to pieņemšanas laikiem, vietām un izmaksām ir pieejama internetā. Tāpat no šī gada ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir pieejamas arī valsts apmaksātas speciālistu konsultācijas[2].

3. Farmaceitiskā konsultācija

“Ja sērotājs jūtas nomākts un apjucis, viņš var doties uz aptieku, kur farmaceits aprunāsies, ieteiks un piemeklēs atbilstošākos līdzekļus, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu, mazināt stresu vai citu veselības problēmu saasinājumus. Sērojot cilvēki mēdz piemirst rūpēties par sevi un lietot ikdienā nepieciešamos medikamentus. Tas, piemēram, var būt īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem ir kādas citas saslimšanas. Farmaceits par to lietošanu var atgādināt konsultācijas laikā, apvaicāties par pašsajūtu un blakus simptomiem, kā arī konsultēt, kuri nomierinošie līdzekļi ir savienojami ar ikdienā vajadzīgajiem medikamentiem,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Situācijās, kad ir liels pārdzīvojums vai pastiprināts nemiers, farmaceits var ieteikt nomierinošus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir dažādi augu ekstrakti – baldriāns, melisa, pasiflora, kā arī minerālviela magnijs, kas palīdz mazināt stresu. Visi augu ekstrakti ir pieejami arī pilienu formā. Tos ir vieglāk uzņemt, kā arī tie ātrāk uzsūcas organismā. Tāpat uzmanību var pievērst B6 vitamīnam, kas veicina normālu nervu sistēmas darbību. Ja ir miega traucējumi, tad jāizvēlas tie uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir aktīvā viela melatonīns. Tas ir pieejams dažādos veidos – gan kā izsmidzināms aerosols, gan kapsulu un tablešu formātā. 

Kā varam palīdzēt tiem, kas sēro? 

1. Ieklausies un esi blakus

Lielākā daļa (81%) Kārdifas universitātes un Bristoles universitātes pētījuma dalībnieku atzina, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā vairāk izjutuši ierobežotās kontaktēšanās iespējas ar radiniekiem vai draugiem[3]. Tāpēc dariet zināmu savam sērojošajam tuviniekam, ka esat blakus un pieejams jebkurā brīdī. Tas var būt gan tiešsaistē, gan telefoniski. Daudzi cilvēki parasti uztraucas par to, ko teikt sērojošajam cilvēkam, taču pats galvenais ir darīt zināmu, ka esi gatavs nepieciešamības gadījumā uzklausīt vai vienkārši būt blakus. Esiet atvērts un ļaujiet viņam atklāti runāt par zaudēto cilvēku un viņa zaudēšanas procesu. Stāsta atkārtošana vairākkārt palīdz apstrādāt notikušo un to vairāk pieņemt kā jauno realitāti. 

2. Piedāvā praktisku palīdzību

Sērojošajiem cilvēkiem var būt grūti lūgt palīdzību – viņus var nomākt vainas apziņa, bailes būt par nastu citiem vai arī palikt kādam parādā. Ir ieteicams pašiem izrādīt iniciatīvu un apvaicāties, vai kaut kas nav nepieciešams, vai nevajag palīdzēt iegādāties pārtiku, parūpēties par bērniem vai mājdzīvniekiem, pagatavot ēst, nomazgāt traukus. Šādos gadījumos jebkāda veida praktiskā palīdzība ir noderīga un sērojošais cilvēks to patiesi novērtēs. 

3. Esi pirmais, kurš pamana depresiju

Tas ir normāli, ja sērojošais cilvēks sākumā jūtas depresīvs, apjucis vai attālinājies no citiem, taču, ja pamanāt, ka šie simptomi pamazām nesāk izzust vai tieši pretēji – pastiprinās, tas var liecināt par to, ka sērošana attīstās nopietnākā veselības problēmā, t.i., depresijā. Iedrošiniet savu sērojošo tuvinieku vērsties pēc profesionālas palīdzības, piemēram, psihiatra, lai preventīvi novērstu vēl nopietnākas sērošanas sekas. 

[1] https://www.mariecurie.org.uk/media/press-releases/uk-commission-on-bereavement-new-research/316796 

[2] https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/iedzivotaji-ar-psihiskas-veselibas-sarezgijumiem-var-sanemt-valsts-apmaksatas-psihologu-konsultacijas

[3] https://www.mariecurie.org.uk/media/press-releases/uk-commission-on-bereavement-new-research/316796