Bērns un vakcīna pret gripu. Kas par to jāzina

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ar gripu visvairāk slimo tieši bērni, turklāt smagāk un viņi ilgāk ir infekciozi nekā pieaugušie. “Vienīgais veids, kā pasargāt savu bērnu no saslimšanas un gripas izraisītām komplikācijām, ir pretgripas vakcīna,” norāda bērnu infektoloģe, BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska. Un tagad pieejama arī nazāla jeb degunā pūšama vakcīna.

FOTO: Publicitātes foto

Vakcinējot bērnu, pasargā arī omīti

 

Katru gadu gripas sezonas laikā infekciju nodaļa bērnu slimnīcā ir pilna, vienīgi pērn nebija tradicionālā scenārija. “Gripa nebija tikai tāpēc, ka gan Dienvidu, gan Ziemeļu puslodē tās izplatības laikā bija pilnīgs lokdauns Covid-19 dēļ. Tieši tāpēc izpalika arī daudzas citas infekcijas, jo mēs netikāmies ne darbā, ne skolā, pat ciemos negājām cits pie cita,” saka Dace Zavadska. Viņa uzsver – ja šajā sezonā mēs turpinām socializēties, gripa atgriezīsies: “Šī infekcija tāpat vien nepazūd, līdz ar to nav pamata domāt, ka nevajag vakcinēties. Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi un savus bērnus.”  Riska grupām vakcīna joprojām tiks apmaksāta no valsts budžeta – tie ir bērni līdz divu gadu vecumam, mediķi, sociālo aprūpju namu darbinieki un iedzīvotāji, hroniskie pacienti, pacienti ar novājinātu imunitāti un seniori. 

Starp citu, ir pierādījies, ka, vakcinējot bērnus pret gripu, šīs infekcijas izplatība ievērojami samazinās  arī pieaugušo vidū. Tam ir racionāls skaidrojums – bērni gripas vīrusu izdala līdz pat 10–20 dienām, turpretī pieaugušie ir bīstami citiem aptuveni septiņas dienas. “Bērni arī sliktāk ievēro higiēnu, ciešāk kontaktējas, un tādā veidā gripas infekciju nodod cits citam, kā arī saviem vecākiem un vecvecākiem,” pauž Dace Zavadska. 

 

Katru gadu kāds bērns nomirst gripas dēļ


Skaidrs, ka īpaši bīstama gripa, tāpat kā jebkura cita infekcija, ir pavisam maziem bērniem. Ja mazajam cilvēkam nav bijusi saskarsme ar konkrēto infekciju vai viņš nav saņēmis vakcīnu pret to, tad viņam nav arī izveidojusies imunitāte. Tas nozīmē, ka organisms neatpazīst iebrucēju un nav gatavs tūlītējais cīņai ar to par visiem 100%, kā tas būtu imunitātes gadījumā. Jāpiebilst, ka vairums bērnu, kas inficējās ar gripu un nav bijuši vakcinēti, parasti ir pilnīgi veseli, bez hroniskām slimībām. Un diemžēl katru gadu šo mazo gripas slimnieku vidū ir arī tādi, kas zaudē cīņu. Kā norāda infektoloģe Dace Zavadska, ja Covid-19 neskar bērnus tik smagi un tik bieži, tad ar gripu ir pretējs scenārijs: “Īpaši svarīgi sagatavoties gripas sezonai ir bērniem ar hroniskām slimībām, šī pamata slimība jau tāpat novājina organismu.” Profesore atgādina, ka šādiem bērniem arī pēc divu gadu vecuma gripas vakcīna tiek kompensēta 100% apmērā.

 

Kad vakcinēties? 

 

Lai gan vakcīnas pret gripu jau sarūpētas un ir noliktavā, steigties pēc savas potes gan vēl nevajag. “Gripas vakcīna ir nedzīva, un tehnoloģiski tai nav arī imūnās aizsardzības pastiprinātāju jeb adjuvantu, tāpēc mums nav universāla pretgripas vakcīna, bet gan tāda, kas nodrošina aizsardzību uz vienu gripas sezonu,” stāsta Dace Zavadska. Viņa atgādina, ka parasti gripas sezona sākas decembra beigās vai janvārī un mēdz ieilgt līdz pat maijam: “Vakcīnas aizsardzība bērniem un jauniem, veseliem cilvēkiem ilgst apmēram sešus mēnešus, savukārt senioriem un imūnsupresētiem (ar ļoti novājinātu imunitāti) cilvēkiem – apmēram četrus mēnešus. Lai panāktu aizsardzību, vakcināciju pret gripu klasiski mēs sākam oktobrī vai novembrī. Ja cilvēks nekad nav bijis vakcinēts pret gripu, pilnvērtīga imunitāte iestājas pēc 28 dienām; ja ir bijis, tad apmēram pēc divām nedēļām.”

 Profesore atgādina, ka zīdaiņiem un bērniem līdz deviņu gadu vecumam, kuri iepriekš nekad nav slimojuši ar gripu un nav saņēmuši vakcīnu pret to, nepieciešamas divas devas ar četru nedēļu intervālu. 

 

Bezinjekcijas vakcīna

 

Tā ir nazālā jeb degunā iepūšamā vakcīna. Kā skaidro profesore Dace Zavadska, tā ir dzīvā vakcīna, ko sekmīgi izmanto Lielbritānijā mazu bērnu vakcinācijai no divu gadu vecuma un kas rada ļoti labu aizsardzību. Taču – tā nav valsts apmaksāta, jo “cena ir augstāka nekā injicējamai vakcīnai”. Tāpat šo vakcīnu nevar izmantot bērniem ar ļoti novājinātu imūno sistēmu, piemēram, onkohematoloģijas pacientiem, jo tā ir dzīvā vakcīna. Un tāpēc, ka tas ir pūšams sprejs degunā, arī bērniem ar astmu to nevajadzētu lietot, jo var kairināt un provocēt astmas lēkmi. “Bet kopumā tā ir patiešām laba, efektīva vakcīna,” teic profesore. 

 

Ja saņemta vakcīna pret Covid-19

 

“Tas noteikti nepasargā no gripas,” uzsver Dace Zavadska. “Katra vakcīna aizsargā pret konkrēto infekciju.” Profesore norāda – šogad pastāv liels risks, ka varētu būt tā sauktā tvindēmija jeb dubultā pandēmija, kuras vaininieki būs gripas infekcija un daudz lipīgākais Covid-19 paveids, kas jau tagad uzņēmis straujus apgriezienus. Infektoloģe vēlreiz atgādina – pasargāt sevi, savus bērnus un citus mīļos cilvēkus varam, tikai un vienīgi vakcinējoties pret konkrēto infekcijas slimību.