Kā rūpēties par ādu rudens un ziemas sezonā

Rudenī un ziemā gan pieaugušie, gan bērni arvien biežāk sastopas ar sausas ādas radītājām problēmām – sausumu, velkošu sajūtu, ādas niezi un reizēm, pat dedzinošu sajūtu! Lai veiksmīgi risinātu šīs problēmas ir jāsaprot, kādi ir biežākie iemesli , kas izraisa sausu ādu un kā par ādu rūpēties, lai to novērstu.

FOTO: Publicitātes foto

Kāpēc āda kļūst sausa un kā par to rūpēties

Sausa āda jeb medicīniski saukta par kserozi var veidoties fizioloģisku un patoloģisku
(ādas slimības) iemeslu rezultātā. Ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir sajutis, ko nozīmē
sausa āda, vai tas būtu pēc dušas, vai peldes jūrā, tomēr visbiežāk ar sausas ādas problēmām mēs satopamies rudens ziemas periodā, jo centrālās apkures rezultātā telpās gaiss kļūst arvien sausāks. Tāpat vējš, mitrums un aukstums ļoti bojā ādu, padarot to sausu un jutīgu.
Sausas ādas problēmas novēro ne tikai gados veciem cilvēkiem un pieaugušajiem, bet,
protams, arī bērniem, bieži bērnībā, kad attīstās dažādas ekzēmas, kairinājuma vai
kontaktdermatīti un citas alerģijas, kas kombinējas kopā ar ādas jutīgumu un sausumu.

Sausa āda pēc būtības raksturojas ar aizsargbarjeras defektu, ir palielināts
transepidermālais ūdens zudums jeb vienkāršoti sakot tas ir kā “ūdens iztvaikošana” no ādas ātrāk, ādā pietrūkst taukskābes un saistvielas, kas “salīmē” ādas raga šūnas. Tēlaini izsakoties, sausa āda ir kā ķieģeļu siena ar bojātu, trauslu, sacaurumotu cementu, kas šos ķieģeļus nespēj kvalitatīvi saturēt kopā, starp tiem veidojas mikroplaisas un kairinātāji no apkārtējās vides brīvi iekļūst tajā iekšā. Krēmi un ziedes u.c. kopšanas līdzekļi, ir kā mākslīgs “cements”, kas palīdz šos ādas ķieģelīšus sasaistīt kopā un pasargā ādu, lai tajā neiekļūtu dažādi kairinātāji. Jo rūpīgāk un biežāk mēs uzklājam krēmu, jo kvalitatīvāka kļūst ādas aizsargbarjera pret apkārtējo vidi, mēs to padarām kvalitatīvāku un ievērojami samazinām sausas ādas radītās problēmas.
 

Trīs svarīgākās vielas, kas veido kvalitatīvu saistvielu starp šūnām ir keramīdi jeb lipīdi,
nepiesātinātās taukskābes un holesterīns, tāpēc šo vielu nosaukumus bieži var redzēt krēmu sastāvā. Ja šo lipīdu ādas raga slānī nepietiek vai arī to sastāvs ir izmainīts, āda kļūst sausa.
 

Pie sausas ādas raksturīgs:

  • Aizsargbarjeras defekts
  • Palielināts transepidermālais ūdens zudums – atdod vairāk kā 20% no ūdens, pietrūkts taukskābes, nav saistvielas, kas “salīmē” raga šūnas
  • Plaisas rada jaunu ūdens zudumu, sausums palielinās vēl vairāk
  • Alergēniem un dažādiem kairinātājiem daudz vieglāk iekļūt ādā un to kairināt
  • Palielinās ādas jūtīgums
  • Izmainās ādas pH un baktērijām vieglāk vairoties, pievienojas sekundāra infekcija
     

Biežākie sausas ādas iemesli:


Nelabvēlīgi laikapstākļi

Sauss un auksts gaiss, vējš, sals un sauss gaiss iekštelpās ievērojami bojā ādas virsējo
slāni, veicinot ādas sausumu. Jo vēsāks laiks, jo lēnāk darbojas tauku dziedzeri, līdz ar to ādā sāk pietrūkt lipīdu un papildus tam ir lielāks mitruma zudums no ādas. Rudens ziemas periodā āda cieš no straujām temperatūras un relatīvā gaisa mitruma svārstībām, tai jāpielāgojas pie sausa silta gaisa iekštelpās un jau pēc mirkļa tā nokļūst ārā, kur ir auksts, mitrs un vējains. Ļoti svarīgi šajā periodā valkāt cimdus, lai roku āda netiktu apsaldēta, citādāk sausa roku āda garantēta. Roku un sejas krēmu lietošana, kuru sastāvā ir lipīdi pasargās tavu ādu, atstājot uz tās aizsargājošu kārtiņu.

 

Pārāk siltas telpas

Sākoties centrālai apkurei, rudens ziemas mēnešos nākas uzturēties ļoti sausās, nereti
pat karstās telpās. Arī bērnudārzos bērni ir pakļauti ļoti sausam gaisam, kas nelabvēlīgi
ietekmē viņu ādu. Risinājums tam ir nepārkurināt telpas vairāk par 21-22 C grādiem, lietot gaisa mitrinātāju vai bieži vēdināt telpas, lai gaiss nebūtu pārāk sauss. Optimāls gaisa mitrums telpās ir 55 procenti.


Ūdens

Pārāk bieža mazgāšanās, īpaši karstā ūdenī, ādu izteikti sausina, jo ūdens šķīdina
dabīgo hidrolipīdu slāni uz ādas, kas to aizsargā no apkārtējās vides. Jāatceras, ka pēc katras peldes vai dušas reizes, āda noteikti pēc tam jāiekrēmo, īpaši mazuļiem. Ja bērnam jau ir sausa āda, tad nebūtu vēlams vannoties katru vakaru un ilgāk par 15 minūtēm. Dažreiz ieteicams ziepes nelietot nemaz, lai lieku reizi nesausināt ādu, tikai noskaloties ar ūdeni, tā vietā izmantot dušas eļļas vai eļļas ziepes. Mazgāties ieteicams 1x dienā vai pēc vajadzības, jo, mazgājoties 2 vai 3x dienā, īpaši, ja vēl izmanto sārmainas ziepes, āda strauji paliek sausa un var sākt plaisāt, kas palielina risku uz ādas sēnīšu infekcijām (jo tiek nomazgāta ādas normālā mikroflora un rodas labvēlīga vide sēnītēm).


Hroniskas slimības

Izteikts ādas sausums var veidoties ne tikai pie dermatoloģiskām slimībām, bet arī pie
aknu (vīrusu hepatīts) un nieru slimībām, endokrinoloģiskām slimībām (hipotireoze, cukura diabēts), kuņģa zarnu trakta slimībām (celiakija), autoimūnas slimības u.c. Reizēm izteiktu ādas sausumu var novērot pēc pārslimotām vīrusu infekcijām.
Pie cukura diabēta, kas ir ļoti plaši izplatīta slimība, cukura svārstību rezultātā cieš sīkie
asinsvadi un nervu gali, tādējādi ļoti bieži cieš tieši pēdas un apakšstilbi, kur novēro ādas sausumu, plaisas un apgrūtinātu dzīšanu pēc traumatizācijas. Pēc mazgāšanās obligāti jālieto krēmi un ziedes, lai uzlabotu ādas aizsargbarjeru pret apkārtējo vidi, jo sausa āda nestrādā kā laba imunoloģiska barjera, tāpēc diabēta pacientiem biežāk sastopamas baktēriju un sēnīšu izraisītas slimības.


Gadi

Līdz ar gadiem, īpaši pēc 60 gadu vecuma, āda kļūst sausāka, jo fizioloģiski samazinās
dzimumhormonu līmenis asinīs, kas stimulē tauku un sviedru dziedzeru darbību. Papildus iepriekš minētam pasliktinās vielmaiņa un ādas apasiņošana.
Tāpat jāņem vērā hormonālās izmaiņas, ko sievietes piedzīvo premenopauzālā periodā un menopauzes laikā, kad ādas sausums var kļūt par izteiktu problēmu. Ja organismā trūkst nepiesātinātās taukskābes, palīdzēs naktssveces eļļas kapsulas.


Uzturs 

Striktu diētu ievērošana vai atsevišķu uzturvielu grupu izslēgšana no uztura var radīt
minerālvielu un vitamīnu deficītu. Pirmais, kas reaģē uz šo vielu trūkumu nereti ir tieši āda un mati, tie paliek sausi un trausli, turklāt āda kļūst blāva un nespodra. Papildus tam var pievienoties arī nogurums un miegainība, īpaši, ja organismā ir D un A vitamīnu trūkums. Ikdienā uzturā ieteicams papildus lietot nepiesātinātās taukskābes.

 

Medikamenti

Atsevišķu medikamentu lietošana ilgtermiņā (retinoīdi) var radīt tādu blakus efektu kā
sausa āda. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz jāatceļ zāļu lietošana, bet cītīgi jālieto mitrinoši un barojoši krēmi, lai sausumu kompensētu. Statīnu grupas medikamenti (samazina holesterīna līmeni asinīs) var veicināt ādas sausumu, jo ādai gluži vienkārši sāk pietrūkt holesterīns, kas ir viens no lipīdiem, kas veido kvalitatīvu ādas aizsargbarjeru.


Stress

Hronisks stress ilgtermiņā veicina ādas sausumu, īpaši pasliktinot jau esošas sausas
ādas stāvokli.


Traucēta asinsrite

Traucēta asinsrite, kuras dēļ āda nesaņem pietiekami daudz skābekļa un barības vielu,
biežāk novēro uz apakšstilbiem, īpaši cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu.
 

Iepriekš minētie faktori katram cilvēkam būs individuāli, tā var būt vairāku apstākļu
sakritība vienlaicīgi. Tāpat jāņem vērā, ka nepiemērotu ādas kopšanu līdzekļu lietošana vai nevērīga attieksme pret ādas kopšanu arī bojā ādas barjeru, kas rezultējas ar sausu ādu.
Varētu šķist, kas gan tur tāds - sausa āda, tomēr, jo sausāka āda, jo tā uzņēmīgāka pret
infekcijām un sliktāk dzīst pēc traumatizācijas.


Sausa āda ir ļoti jūtīga, ātri kļūst sārta, savilkta un saspringta.
Lietojot krēmus ir nepieciešams nostiprināt hidrolipīdu slāni, lai ierobežotu ūdens
iztvaikošanu un samazinātu ādas hiperreaktivitāti jeb pārmērīgu jutīgumu uz apkārtējo un
iekšējo vidi, tādējādi samazinot niezi un apsārtumu.
Ādas kopšanas mērķis ir samazināt raupjumu, lobīšanos, zvīņošanos, niezi,
apsārtumu, velkošu sajūtu ādā.

 

Biežākās sausas ādas komplikācijas:

Sekundāras infekcijas, sakasījumi un plaisas, kas ilgstoši dzīst; ekzēmas un atopiskā
dermatīta paasinājuma epizodes, ilgstoša nieze.

 

Jāatceras, ka nepieciešams dzert pietiekami daudz šķidruma dienas laikā!


Sausa āda ir katram piektajam cilvēkam. 

Līdzekļos, kas paredzēti sausas ādas kopšanai satur ādu mitrinošas un mīkstinošas sastāvdaļas, tādējādi panākot, ka āda tiek mitrināta un mazināts ādas raga slāņa biezums sausajās vietās.


Sastāvs

Gadās, ka, lasot krēmu sastāvu, gribas, lai uz tā būtu rakstīts – tikai dabīgas
sastāvdaļas, tomēr jāsaprot, lai panāktu, ka krēma derīguma termiņš būtu ilgāk kā tikai viena nedēļa un tajā nevairotos baktērijas, tam ir jāpievieno konservanti, stabilizatori u.c. palīgvielas. Tāpēc no šīm vielām nav jābaidās, īpaši, ja tās ir dermoskosmētikas sastāvā, jo tās tiek testētas un piemērotas tieši cilvēkiem, kam ir ādas problēmas. Krēmu, gēlu un ziežu sastāvdaļas, protams, ir ļoti dažādas un bieži kompānijas pievieno sastāvam savas unikālās patentvielas. Biežākās sastāvdaļas krēmos ir:

  • Humektanti – vielas, kas piesaista ūdeni – alfa hidroksiskābes (pienskābe,
    glikolskābe, vīnskābe), urea, glicerols, propilēnglikols.
  • Konservanti – novērš vai nogalina mikroorganismu vairošanos preparātā (Parabene:
    metil-, propil-, etil-, butilparabene)
  • Antioksidanti – novērš molekulu oksidēšanos

Krēmus nepieciešams lietot katru dienu, 2-3x dienā, atkarībā no ādas stāvokļa un
problēmas. Diemžēl, nav tāda viena ideālā krēma, kas palīdzētu visiem un visās situācijās. Ideālā variantā mājās vajadzētu turēt gan mitrinošu, gan barojošu krēmu, lai kompensētu ādas sausumu, atkarībā no vajadzības. Ikdienā pēc dušas vai, ja āda ir nedaudz sausa, ieteicams lietot mitrinošu krēmu, bet, ja sausums ir izteikts vai parādās jau velkoša sajūta, tad klāt kombinēt barojošus treknus krēmus vai ziedes.
 

Ja bērnam ir sausa āda, tad vēlams iegādāties krēmus no aptieku produkcijas, jo tie būs neitrāli, bez smaržvielām, paredzēti tieši sausai ādai, hipoalerģiski. Atšķirība starp krēmu un ziedi ir ūdens un tauku attiecība (krēmā vairāk būs ūdens – līdz 70%, ziedē vairāk būs tauki – līdz 70%)


Dermatoloģe Kristīne Kalniņa