6 produkti sirds veselībai. Uzzini, ko iekļaut ikdienas uzturā!

Sniedzot īsus padomus, kopā ar "Mēness aptiekas" farmaceiti Ievu Virzu pārskatām minerālvielas un vitamīnus, kas svarīgi, lai ikdienā rūpētos par sirdi un uzturētu to veselu.

FOTO: Shutterstock.com

Lai sirds kalpotu ilgi un ritmiski, par to jārūpējas katru dienu.

“Sirdij, gluži kā visam cilvēka organismam, ir nepieciešamas gan minerālvielas, gan vitamīni, lai veselību un dzīvību uzturošie procesi noritētu teicami. Vairākas minerālvielas un vitamīnus vērts uzsvērt īpaši, jo tiem ir būtiskāka loma tieši sirds veselībā un sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Tāpat noderīgi paturēt prātā, ka regulāra arteriālā asinsspiediena un holesterīna līmeņa kontrole arī būs palīdzīga, lai nepalaistu garām veselībai bīstamas izmaiņas organismā,” teic “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Viņa atklāj, kam tieši ieteicams pievērst pastiprinātu uzmanību un, ja nepieciešams, konkrētu minerālvielu vai vitamīnus uzņemt papildu uzturam.

 

Omega-3 taukskābes

Svarīgas aritmijas un paaugstināta asinsspiediena profilaksei. Omega-3 taukskābes atrodamas zivju eļļā un tās var palīdzēt novērst aritmiju, mazināt trombozes risku, pazeminot triglicerīdu līmeni asinīs, mazināt paaugstināta asinsspiediena attīstības risku. Viena no omega-3 taukskābēm – alfa linolēnskābe vairākos pētījumos ir saistīta ar kardiovaskulāro veselību, un secināts, ka regulāra alfa linolēnskābes uzņemšana mazina kardiovaskulāro slimību risku par 14%. Dabā alfa linolēnskābe atrodama galvenokārt sēklās, arī kaņepēs. “Pētīta ir arī omega-6 linolēnskābe, kas nodrošina aptuveni 90% no cilvēkam nepieciešamā omega-6 taukskābju daudzuma. Pēc kāda 2009. gada pētījuma Amerikas Sirds asociācija izplatīja paziņojumu, ka, uzņemot vismaz 10% no kopējā ikdienas kaloriju daudzuma tieši no omega-6 taukskābēm, tiek mazināts koronārās sirds slimības risks par 26%. Īpaši, ja aizvietotās kalorijas uzņemtas ar piesātinātajām taukskābēm. Dažus gadus vēlāk šos rezultātus apstiprināja septiņu klīnisko pētījumu metaanalīze,” atklāj Ieva Virza.

 

B grupas vitamīni 

Mazāk stresa – veselīgāks sirds ritms! Adrenalīna jeb stresa hormona ražošanas procesā kā blakusprodukts rodas homocisteīns, kas ir dabisks olbaltums. Taču – jo vairāk stresa, jo vairāk rodas homocisteīna. Problēma ir tā, ka pārāk daudz homocisteīna var izraisīt dažādas kaitīgas reakcijas, piemēram, oksidēt slikto jeb zema blīvuma holesterīnu, veidojot aterosklerotiskās plātnītes. Tās ar laiku uzkrājas un sacietē, sašaurinot asinsvadus. 
B6 vitamīns, B9 vitamīns (folskābe) un B12vitamīns homocisteīnu pārvērš vienā no neaizvietojamajām aminoskābēm, no kā organisms veido jaunus proteīnus, mazinot homocisteīna līmeni. Tātad ir svarīgi, lai organismā būtu pietiekami daudz B grupas vitamīnu. Arī B4 vitamīns (holīns) mazina homocisteīna daudzumu asinīs un nodrošina regulāras sirds muskuļa kontrakcijas, kas nozīmē veselīgu sirds ritmu. 

Būtu ieteicams uzturā lietot vairāk produktu, kas satur daudz holīnu, piemēram, olas, aknas un zemesriekstus.

Magnijs insulta un infarkta riska mazināšanai

Pētījumu dati parāda, ka pietiekama magnija lietošana uzturā (aptuveni 400 mg dienā vīriešiem un 350 mg sievietēm; dažādos pētījumos izmantoti mazliet atšķirīgi skaitļi) var samazināt kardiovaskulāros riskus, tostarp, insultu, nefatālu miokarda infarktu un koronāro sirds slimību līdz pat 22%. Zinātnieki novēroja arī to, ka sievietēm magnija pozitīvais efekts bija spēcīgāks. Tiesa gan, magnijs šķietami ietekmēja tikai kardiovaskulāro slimību risku, taču ne mirstību no tām. Tāpēc zinātnieki vēl cenšas noskaidrot, vai sirds slimību riska grupu pacientiem patiešām ieteicams magniju lietot pastiprināti.

 

K vitamīns pret asinsvadu aizkaļķošanos

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ aterosklerotiskās plātnītes ir tik bīstamas, ir kalcifikācija – tās kļūst cietas, nestabilas un var izraisīt trombu rašanos. Pētījums parādīja, ka sievietēm, kuras uzturā lietoja vairāk K vitamīna, kalcifikācija asinsvados novērojama retāk. Pēc tam bija vairāki līdzīgi pētījumi, kas atklāja, ka K vitamīns reizē gan pazemina kalcifikāciju asinīs, gan paaugstina to kaulos, padarot tos stiprākus. Izrādās, K vitamīns piedalās procesos, kad no asinīm tiek aizvākts kalcijs un iesaistīts tālāk kaulu vielmaiņā, tāpēc K vitamīnu bieži min saistībā ar osteoporozes profilaksi. Tiesa, šie procesi iespējami tikai tad, ja ir pietiekams D vitamīna līmenis.

 

Reklāma
Reklāma

D vitamīns 

Viens no galvenajiem kardiovaskulāro slimību riska faktoriem ir paaugstināts arteriālais asinspiediens jeb arteriālā hipertensija. Pētījumi rāda, ka D vitamīnam ir loma asinsspiediena pazemināšanā – kādā 2013. gadā veiktā septiņu pētījumu metaanalīzē novēroja par 30% mazāku risku tiem cilvēkiem, kuru asinīs bija vairāk D vitamīna. Taču nav vēl īsti saprotams, kā D vitamīns to ietekmē.

 

Koenzīms Q10 

Koenzīms Q10 šūnās ražo molekulu, kura organismā pārvada enerģiju. Šī iemesla dēļ visvairāk Q10 ir šūnās, kam ir intensīvāka vielmaiņa un nepieciešams vairāk enerģijas – piemēram, sirdī.
Kādā pētījumu apkopojumā tika secināts, ka pacientiem ar sirds mazspēju, katru dienu lietojot 100 līdz 200 mg koenzīma Q10, līdz sešu mēnešu laikā par 3,7% uzlabojās kreisā sirds kambara darbība. Līdzīgā pētījumā 236 pacientiem ar sirds mazspēju atrada saistību starp zemu Q10 līmeni asins serumā un mirstības risku. 

Koenzīmu Q10, lietojot uzturā pietiekami daudz zaļo augu, organisms spēj ražot pats, taču pēc 40 gadu vecuma tā ražošana mazinās. 

80 gadu vecumā sirds muskulī ir tikai puse no tā Q10 daudzuma, kas ir ap 20 gadu vecumu. Šā iemesla dēļ par Q10 papildu uzņemšanu būtu jādomā gados vecākiem cilvēkiem.

 

Arteriālā asinsspiediena mērīšana

Paaugstināts asinsspiediens ir bīstams, turklāt tas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Jāņem vērā, ka paaugstināts asinsspiediens veicina gan sirds, gan arī smadzeņu, nieru, acu un citu orgānu funkciju traucējumus un var radīt nopietnas veselības problēmas. Regulāri paaugstināts arteriālais asinsspiediens izraisa arteriālo hipertensiju – slimību, kas, laikus nediagnosticēta un neārstēta, var radīt ļoti nopietnas veselības problēmas, piemēram, insultu.
“Nereti cilvēki iedomājas izmērīt asinsspiedienu tikai tad, kad ir slikta pašsajūta, kam nevar rast izskaidrojumu. 

Par paaugstinātu asinsspiedienu var liecināt galvassāpes, nervozitāte, miega traucējumi, reiboņi, arī redzes defekti, piemēram, miglošanās. 

Ja asinsspiediena mērītājs būs mājās, asinsspiedienu ir iespējams pakontrolēt biežāk, īpaši, ja ir jau gadījusies situācija, kad tas bijis nepieciešams,” skaidro Ieva Virza, piebilstot, ka asinsspiediena mērītājs nav sarežģīta ierīce – tās lietošanu var apgūt arī gados vecāki cilvēki un, pareizi uzliekot manšeti uz augšdelma, atliek tikai nolasīt mērījumu elektroniskajā ekrānā, kur būs redzams arī pulss – sirds sitieni minūtē. 
“Arteriālo asinsspiedienu ieteicams mērīt mierīgos apstākļos, pirms tam atpūšoties piecas, desmit minūtes. Parasti arteriālo asinsspiedienu mēra, uzliekot manšeti kreisajai rokai. Mērīšanas laikā nedrīkst kustēties un arī sarunāties. Vismaz pusstundu pirms asinsspiediena mērīšanas vēlams neieturēt maltīti, nesmēķēt un nelietot alkoholu. Jāņem vērā, ka arī medikamentu lietošana var ietekmēt mērījuma rezultātu,” stāsta farmaceite. Viņa vēl atgādina, ka ne vajadzīgo vitamīnu un minerālvielu uzņemšana, ne asinsspiediena mērīšana un regulāra holesterīna kontrole, veicot asins analīzes, nav ideālā recepte sirds veselībai: “Vienmēr jāatceras par veselīgu uzturu ikdienā, kaitīgo ieradumu atmešanu, ķermeņa svara kontroli un kustībām. Sirds par to būs pateicīga un skanēs brīnišķīgā ritmā daudzus gadu desmitus.”

Saistītie raksti