Par sirds veselību Covid-19 vīrusa laikā. Svarīgi izlasīt visiem kardioloģijas pacientiem

Laikā, kad apkārt kā neredzams drauds izplatās COVID-19 vīruss, papildus profilakses pasākumi un uzmanība sirds veselībai var nākt tikai par labu. VCA „Aura” dienas stacionāra vadītāja interniste Inga Orleāne skaidro : “Hroniskiem sirds slimību pacientiem ar noteiktām sirds un asinsvadu slimībām ir lielāks risks iegūt smagākas komplikācijas, slimojot ar vīrusa infekciju.”

FOTO: Shutterstock.com

Šī vīrusa laikā, kad visapkārt valda stress par notiekošo, svarīgi papildus piedomāt par labu sirds veselības praksi, veselīgi ēdot un uzņemot vitamīnus.

 

COVID-19 ietekme uz sirdsdarbību
Kas notiek organismā, ja esi inficēts ar SARS-CoV-2 vīrusu? Iespējams, simptomi būs pavisam viegli, taču smagākos gadījumos sirdsdarbība ievērojami samazinās. Izdalīti divi sirdsdarbības ietekmējošie faktori, kas saistīti ar COVID-19: sirds mazspēja jeb asins sūknēšanās samazināšanās; sirds aritmija, kuru ietekmē vīrusam paredzēto medikamentu iedarbība. Sirds mazspēja var attīstīties gan no sistēmiskas iekaisuma reakcijas uz infekciju, gan no sirds iekaisuma jeb miokardīta.

Ik dienu pusei no uzņemtā produkta daudzuma ir jābūt dārzeņiem, ¼ olbaltumvielām – liesai gaļai, zivīm, vēlams, treknajām, vai pākšaugiem, un ¼ pilngraudu produktiem

Šī vīrusa laikā, kad visapkārt valda stress par notiekošo, svarīgi papildus piedomāt par labu sirds veselības praksi, veselīgi ēdot un uzņemot vitamīnus.

Uzturs sirdij
Šķietami tik pašsaprotama lieta kā uzturs, kuram brīžiem ikdienas steigā un ātrumā nepievērš tik lielu un nozīmīgu lomu, ilgākā laika periodā spēj atstāt paliekošas sekas uz sirds veselību un tās funkcionalitāti. Lai ķermeņa “motoriņš” spētu ilgstoši darboties pilnvērtīgi, svarīgi jau laikus pievērst uzmanību veselīgai pārtikai.
Turklāt ēdienam jābūt sabalansētam. Ik dienu pusei no uzņemtā produkta daudzuma ir jābūt dārzeņiem, ¼ olbaltumvielām – liesai gaļai, zivīm, vēlams, treknajām, vai pākšaugiem, un ¼ pilngraudu produktiem.

    • Pilngraudu produkti – šķiedrvielu avots
Šķiedrvielas organismā veic svarīgu darbību. Tās ne tikai uzlabo imunitāti un vēdera izeju, bet arī regulē holesterīna līmeni asinīs. Šķiedrvielas vairāk ir pilngraudu miltos, auzās, klijās, miežos, kā arī putraimos un pākšaugos.

    • Saki nē sālij un cukuram!
Centies ikdienas gatavošanā samazināt sāls patēriņu. Sāls ietekmē asinsspiedienu, kas var palielināt sirds slimību risku – arteriālo hipertensiju, insultu. Ieteicams sāli dienā samazināt līdz aptuveni 5-6 g. Pērkot gatavu maltīti, ir lielāka iespēja, ka sāls tajā būs vairāk, nekā, ja to gatavosi mājās, kontrolējot pievienoto. Uz produktu etiķetēm ir norādīts sāls daudzums uz 100 g. Ja sāls ir ap 1,25 g – tas pievienots daudz, taču ja ap 0,25 g – sāls ir maz. Šo der atcerēties, lai, pērkot produktus, varētu izvērtēt kopējo dienā patērēto apjomu.

Reklāma
Reklāma

Dārzeņu lietošana ir nozīmīga sirds veselībai, jo satur antioksidantus, vitamīnus un minerālvielas

Otrs “baltais drauds” sirds veselībai ir cukurs. To iesaka uzņemt pēc iespējas mazāk, ne vairāk kā 25 g. Taču atceries, ka cukurs “slēpjas” arī augļos, saldinātajos dzērienos, medū un saldumos!

    • Dārzeņi katrai dienai
Dārzeņu lietošana ir nozīmīga sirds veselībai, jo satur antioksidantus, vitamīnus un minerālvielas. Ikdienā uzturā ieteicams lietot 300 g dārzeņu. Tiem ir jāaizņem puse no pusdienas šķīvja paredzētā ēdiena apjoma. Turklāt, regulāri lietojot, tie var samazināt asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimības.

    • Lieto veselīgos taukus
Piesātinātie tauki un transtaukskābes ir drauds sirds veselībai. Šie tauki organismā palielina sirds slimību risku un holesterīna līmeni. Transtaukskābes veidojas, ja tiek hidrogenēta augu eļļa, radot organismā “slikto” holesterīnu, kavējot imūnsistēmas darbību, aizkaļķojot asinsvadus un veicinot sirds slimības. Tādēļ izvairies vai vismaz samazini ikdienā uzņemto sviesta, margarīna, treknas gaļas, konditorejas izstrādājumu, trekna piena un palmu eļļas lietošanu uzturā. “Labie” tauki savukārt “slēpjas” riekstos, sēklās, treknās zivīs un avokādo. Turklāt zivis satur omega-3 taukskābes, kas spēj mazināt sirds aritmiju un asinsvadu trombozi. No omega-3 taukskābēm tieši dokosaheksānskābe un eikozānpentaēnskābe samazina kardiovaskulāro slimību riskus, novēršot aritmiju, mazinot trombozes risku un pazeminot asinsspiedienu.

Papildu vitamīni
Taču ne vienmēr visu organismam nepieciešamo var uzņemt tikai ar veselīgu uzturu. “Dažkārt ir nepieciešami papildu vitamīni, kas palīdz uzturēt organisma pilnvērtīgu darbību,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, iesakot, kuri no tiem sirds veselībai būtu paši noderīgākie. Viens no organisma nepieciešamajiem vitamīniem ir B grupas vitamīni. B6, B9 un B12 vitamīni mazina homocisteīna līmeni. Rezultātā asinsvadi mazāk aizsērē. Otrs nozīmīgs vitamīns organismā ir D vitamīns. Tā viena no labajām īpašībām ir spēja pazemināt asinsspiedienu, jo mazina renīna sintēzi. Visbeidzot, magnijs palīdz samazināt kardiovaskulārās problēmas, insultu un arī koronāro sirds slimību risku.

Avoti:
Mayo Clinic “How does COVID-19 affect the heart?”, 2020
SPKC “Sirds un asinsvadu veselības formula”, 2018