Kā Covid-19 ietekmē plaušu veselību? Skaidro pneimonoloģe Ilze Morozova

Sākotnēji pēc izslimošanas cilvēks var justies labi, bet simptomi var atgriezties ar otro vilni. Skaidro Veselības centra 4 pneimonoloģe (plaušu ārste) Ilze Morozova.

FOTO: Shutterstock.com

Sākotnēji pēc izslimošanas cilvēks var justies labi, bet simptomi var atgriezties ar otro vilni.

Jaunajam Covid-19 vīrusam ir diezgan nopietna ietekme uz plaušu veselību. Plaušu bojājumi (tos izsaka procentos) var būt atšķirīgi – dažiem tie ir 10 %, dažiem 20 %, bet diemžēl ir cilvēki, kuriem ir pat 70 % un 80 % plaušu bojājums, un tādā gadījumā jau veidojas skābekļa bads. Ir liels risks, ka paliks arī neatgriezeniskas izmaiņas plaušās. Ja pēc izslimošanas simptomi pakāpeniski regresē un sākas otrais vilnis, kad veidojas plaušu bojājums, cilvēka vispārējais stāvoklis pasliktinās, un ir nepieciešama skābekļa atbalsta terapija.

 

Ko plaušu ārsts iesaka rehabilitācijai?

  • Vēlams, lai pacients ir aktīvs un veic dažādus elpošanas vingrinājumus.
  • Gados veciem cilvēkiem, kam ir kustību traucējumi, ir svarīgi negulēt gultā vienā pozā. Ķermeņa poza ir jāmaina, jo tas uzlabo plaušu ventilācijas funkciju. Guļot uz muguras, sliktāk ventilējas apakšējās plaušu daļas, līdz ar to ir risks, ka var veidoties neatgriezeniskas izmaiņas.
  • Tiem pacientiem, kuriem ir citas hroniskas elpceļu slimības, piemēram, bronhiālā astma, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība), bronhektāzes, ir svarīgi regulāri un pareizi saņemt pamatterapiju, kā to ir ieteicis ārsts, līdz ar to samazinot iespējamo risku Covid-19 infekcijas laikā.
Reklāma
Reklāma

 

Ievēro!

  • Pastāv neatgriezenisku izmaiņu rašanās risks plaušās, tādēļ pēc Covid-19 izslimošanas ir svarīgi sekot līdzi elpošanas funkcijai, gan veicot izmeklējumus, gan nodrošinot rehabilitāciju.
  • Lai veicinātu plaušu ventilāciju, ieteicama fizikālā terapija, fizioterapija, vingrojumi, elpošanas vingrinājumi un masāžas.