Ārsti satraukti: kāpēc vakcīna, kas pasargā no audzēja, valsts apmaksāta ir tikai meitenēm?

5% no visām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē izraisa tieši cilvēka papilomas vīruss jeb CPV. CPV var izraisīt ne tikai visbiežāk dzirdēto dzemdes kakla vēzi sievietēm – arī gados jaunajiem vīriešiem CPV izraisa virkni onkoloģisku saslimšanu, piemēram, tūpļa kanāla vēzi, dzimumlocekļa vēzi, mutes un rīkles kakla vēzi. Turklāt saslimstības rādītāji ar minētajiem audzēju veidiem Eiropā strauji pieaug.

FOTO: Shutterstock.com

Vakcīna pret cilvēka papilomas vīruss jeb CPV nav tikai vakcīna pret dzemdes kakla vēzi. Ir virkne onkoloģisku saslimšanu, kuras arī vīriešiem var izraisīt šis vīruss.

Vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” rīkotā tiešsaistes sarunā par to, vai arī zēnu vakcinācijai pret CPV jābūt valsts apmaksātai, diskutēja ārsti, profesionālo asociāciju un valsts institūciju pārstāvji. 

 

 

Kāpēc nepieciešama dzimumneitrāla vakcinācija

53 pasaules valstīs apmaksāta CPV vakcīna ir ne tikai meitenēm, bet arī zēniem, piemēram, Austrālijā, Vācijā, Kanādā un citās valstīs. 

 

Dzimumneitrāla vakcinācija – tā ir situācija, kad vakcīna tiek nodrošināta gan meitenēm, gan zēniem. Latvijā kopš 2010. gada šo vakcīnu apmaksā tikai meitenēm, taču jau tagad eksperti ir vienisprātis, ka šis ir tas brīdis, kad ir ļoti būtiski ieviest dzimumneitrālu vakcināciju pret CPV. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska iezīmē jau citus pasaulē gūtos datus: “Kad pasaulē bija pieejama divvalentā CPV vakcīna, mēs koncentrējāmies uz meiteņu vakcināciju un dzemdes kakla vēža profilaksi, taču, vakcinējot meitenes vienas pašas, kolektīvā aizsardzība nav pilnīga. Skatoties, kādi ieguvumi ir tajās valstīs, kur jau notiek arī zēnu vakcinācija, redzams, ka ieguvums no tā un mērķa sasniegšana ir daudz ātrāka, un tas veicina vakcinācijas aptveri. Tas ir jautājums gan par katra indivīda, gan par valsts veselību un izmaksām.”

 

Mēs redzam, ka arī Latvijā mandeļu vēža gadījumu skaits pieaug. Statistika ir skarba. Ja skatāmies vecuma grupā 20–30 gadu, pieaugums šai grupai ir virs 200%, un lielākā daļa gadījumu ir uz CPV rēķina.


Risks vīriešiem 

Kā skaidro speciālisti, CPV vakcinācija ir ieguldījums ilgtermiņā. CPV vīrusu iespējams iegūt sadzīvisku kontaktu ceļā, piemēram, sarokojoties, nevis tikai dzimumakta laikā. Vīruss var izraisīt virkni onkoloģisku saslimšanu arī vīriešiem. Kā norāda Dr. Guntis Ancāns, ir redzama skaidra saistība starp šo vīrusu un onkoloģiskām saslimšanām, pie tam ir visai biedējoša tendence saslimstības pieaugumam arī gados jaunu pacientu vidū: “No tiem datiem, kas ir pieejami par periodu no 2014. līdz 2017. gadam, anālā kanāla vēža gadījumu skaits katru gadu palielinās, un šobrīd tas ir apmēram 22 gadījumi gadā. Nav pieejama vienota informācija par dzimumlocekļa vēzi, bet, kā liecina urologu sniegtā informācija par veiktajām operācijām, Latvijā tie ir apmēram 25 gadījumi gadā. Pasaules prakse rāda, ka ekonomiski vāji attīstītajās valstīs mutes un rīkles vēzis pieaug populācijā, kas ir pēc 50, 60 un 70 gadu vecuma, un ir saistīts ar tendenci slimot hroniskiem alkohola lietotājiem un smēķētājiem. Savukārt ekonomiski attīstītajās valstīs gados jauniem cilvēkiem, kuri nav hroniski alkohola lietotāji un smēķētāji, mutes un rīkles vēzis galvenokārt ir saistīts ar CPV infekciju.” Arī otolaringologs Romāns Dzalbs iezīmē tendences negatīvismu: “Mēs redzam, ka arī Latvijā mandeļu vēža gadījumu skaits pieaug. Statistika ir skarba. Ja skatāmies vecuma grupā 20–30 gadu, pieaugums šai grupai ir virs 200%, un lielākā daļa gadījumu ir uz CPV rēķina. Biežākās lokācijas galvas un kakla vēžu gadījumā ir mandeles un mēles sakne, balsene un hipofarings.”

 

Kāpēc diskriminējam vīriešus?

Šobrīd ir situācija, ka bezmaksas vakcīna tiek nodrošināta tika meitenēm, taču risks saslimt ar onkoloģisku saslimšanu, ko izraisa CPV, ir abiem dzimumiem. Helmuts Bēķis, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārstāvis, norādīja, ka esošā situācija ir klaja vīriešu diskriminācija: “Mēs runājam par vakcīnu, kas var ierobežot un pilnībā izskaust vai samazināt galvas, kakla, anālā kanāla vēzi. Mēs zinām to, ka vakcinācijas aptvere nav sasniegusi 60%. Kā to varētu nosaukt? Tā ir vīriešu diskriminācija. Tā ir dzimumu nevienlīdzība. Tas ir politiskās gribas trūkums. Mēs saslimšanu nenovēlam nevienam savam dēlam, tēvam vai brālim. Mēs uzticamies zinātnei. Mēs gribam būt tā 54. valsts, [kas ievieš dzimumneitrālu vakcināciju].”

 

 

Reklāma
Reklāma

Lētāk vakcinēt nekā ārstēt

Speciālisti ir vienisprātis – ir nepieciešama vakcinācija pret CPV arī zēniem, pie tam jau tuvākajā laikā. Tas sakrīt arī ar Eiropas Savienības nostādnēm un mērķiem. Latvijas Onkologu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Eglītis uzsver profilakses nozīmi: “Ieguvumi CPV vakcinācijai ir ievērojami lielāki nekā ārstējot jau izveidojušos saslimšanas gadījumus. Redzam, ka ar skrīninga metodi apzinīgas sievietes dzemdes kakla vēža lokalizāciju var izskaust, bet vīriešu kārtas pārstāvju vidū redzams, ka šai hroniskajai infekcijai varētu būt būtiska loma LOR orgānu un anālā kanāla audzēju attīstībā, un, domājams, ka arī citu audzēju attīstībā tas varētu būt palaidējmehānisms. Šī vakcinācija, manuprāt, ir vēl svarīgāka nekā kādu jaunu mērķterapijas medikamentu iekļaušana 4. stadijas vēža ārstēšanai. Tas būs ieguvums nākotnē, un tas būs arī izmaksu samazinājums. Tendences ar vēžu gadījumu pieaugumu jaunu pacientu vidū pieaug. Pats galvenais šobrīd ir reaģēt un panākt, ka šīs tendences tiek iznīcinātas jau saknē, vismaz ar CPV vakcīnu.”

 

Mēs runājam par vakcīnu, kas var ierobežot un pilnībā izskaust vai samazināt galvas, kakla, anālā kanāla vēzi. Mēs zinām to, ka vakcinācijas aptvere nav sasniegusi 60%. Kā to varētu nosaukt? Tā ir vīriešu diskriminācija. Tā ir dzimumu nevienlīdzība.


Arī Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Imunizācijas valsts padomes loceklis, norāda uz profilaksi kā prioritāti: “Profilakse vienmēr būs lētāka nekā ārstēšana, un medicīnā vienmēr prioritāte ir profilakse. Mēs runājam par onkoloģiju – nākotnē tās ir dārgas terapijas. Tie būs neskaitāmi miljoni, kas būs jāizlieto cilvēku ārstēšanā. Arī ārstēšanas rezultāts ar visdārgāko terapiju nekad nebūs tik efektīvs kā profilakse.”

 

Vakcīnas varam nokavēt

Šobrīd zēnu vakcinācija kalendārā nav iekļauta. Diskusijā Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane norādīja, ka nav veikti aprēķini, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams, lai vakcināciju nodrošinātu arī zēniem, tomēr J. Eglītis lēsa, ka tie varētu būt apmēram 0,5 miljoni eiro. Ārste ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa akcentēja, ka to ir ļoti viegli noskaidrot: “Mēs, profesionāļi, esam savā starpā esam jau sen vienojušies, ka tas [zēnu vakcinācija] ir nepieciešams. Kā var nebūt zināms, kāda finansējuma trūkst – vai nav zināms, cik Latvijā ir puisīšu, kuriem ir 12 gadu? Tās ir divas matemātiskas darbības, lai to noskaidrotu.”
Speciālisti vērš arī uzmanību, ka šīs vakcīnas pasaulē ir ļoti pieprasītas un var gadīties, ka tik viegli tās nemaz nav iespējams dabūt. J. Eglītis akcentē, ka šis jautājums ir jālemj laikus: “Jāapzinās, ka šī vakcīna šobrīd pasaulē ir “topā” un uz to ir jāstāv rindā. Tas, ka mēs pasakām, ka to gribam, nenozīmē, ka mēs to dabūsim. Jautājums ir, ka vajag laikus izlemt, lai to varētu laikus sākt.”

 

Speciālisti vērš arī uzmanību, ka šīs vakcīnas pasaulē ir ļoti pieprasītas un var gadīties, ka tik viegli tās nemaz nav iespējams dabūt.


Arī D. Zavadska vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešama stingra plānošana: “Pieprasījums pēc šīm vakcīnām ir lielāks nekā piedāvājums, tāpēc mums tas ir gudri jāplāno. Visticamāk, uz nākamo gadu mēs nesaņemsim šīs vakcīnas. Mēs varētu runāt par 2023. gadu no vakcīnu pieejamības viedokļa. Kad jau iepriekš pretendējām uz deviņvalento vakcīnu, mēs bijām burtiski pēdējā valsts, kas to dabūja. Mēs cīnījāmies ar zobiem un nagiem par to, lai mums šīs vakcīnas pietiktu, un Nacionālais veselības dienests to zināja.”


Kas notiks tālāk?

Diskusijas izskaņā tika skatīts jautājums par nepieciešamību sabiedrībā aktīvāk runāt par dažādiem sabiedrības profilakses jautājumiem, skaidrojumiem. Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane apstiprināja, ka vajadzība nodrošināt vakcināciju arī zēniem ir iekļauta Veselības ministrijas Onkoloģijas plānā 2022.–2024. gadam un tiks veikts aprēķins, cik daudz līdzekļu tam nepieciešams. Tomēr netika atbildēts, kad šis jautājums varētu tikt skatīts un kad varētu tikt atrasti līdzekļi arī zēnu vakcinācijai. Diskusijas gaitā arī iezīmējās situācija, ka valstī nav vienota vēža slimnieku reģistra, līdz ar to ne speciālistiem, ne ierēdņiem nav pieejami uzticami dati tieši par pēdējo gadu onkoloģiskajām saslimšanām.