Dermatoloģe skaidro, kāpēc rodas blaugznas un kā pret tām cīnīties

Blaugznas nav patīkama parādība – tās bojā vizuālo tēlu un rada diskomfortu, turklāt var liecināt ne tikai par seborejisko dermatītu, bet arī kādu citu nelāgu ādas kaiti.

FOTO: Shutterstock.com

Blaugznas veidojas gan tad, ja āda ir taukaina, gan tad, ja tā ir sausa.

 

“Blaugznas jeb seborejiskais dermatīts ir iekaisīga ādas slimība, kuras paasinājumi biežāk novērojami sezonāli – no rudens līdz pavasarim. Ir cilvēki, kam ādas stāvokli ietekmē arī galvassegas nēsāšana, taču nevar apgalvot, ka tā tas noteikti ir seborejiskā dermatīta gadījumā. Sintētika un rupja vilna radīs diskomfortu tiem, kam ir jutīga āda, tendence uz alerģijām, atopisko dermatītu. 


Lai gan ilgstoša galvas nosegšana ādas stāvokli, protams, var pasliktināt, galvenokārt tomēr blaugznu veidošanos veicina ādas reakcija uz aukstiem laikapstākļiem, izteiktu temperatūras atšķirību ārā un iekštelpās, centrālo apkuri, kas sausina gaisu telpās,” skaidro Elga Sidhoma, medicīnas doktore, dermatoloģe un veneroloģe „Veselības centru apvienībā”.

 

Kas īsti pie vainas?

Dermatoloģe teic, ka tad, ja rodas blaugznas jeb notiek galvas matainās daļas ādas zvīņošanās, ir jāizpēta arī citi simptomi.


“Ne vienmēr tas, ko cilvēks uzskata par blaugznām, patiešām ir blaugznas jeb seborejiskais dermatīts. Seborejiskā dermatīta gadījumā ir savairojusies ādas sēnīte, kas ir mūsu galvas ādas mikrofloras sastāvā, āda matainajā galvas daļā sāk zvīņoties, var būt sūdzības par niezi, apsārtumu. Taču reizēm galvas ādas zvīņošanās ir saistīta ar psoriāzi – ir diezgan daudz zvīņēdes pacientu, kuriem slimība skar tieši galvas ādu, tādēļ sūdzības par blaugznu parādīšanos būtu jāvērtē kontekstā ar citiem simptomiem. Tāpat jāizslēdz arī retāk sastopamās ādas slimības vai pat kāda lipīgā sēnīšu infekcija, kas sākotnēji izpaužas ar ādas zvīņošanos.”


Lai gan seborejiskais dermatīts ir ļoti traucējošs stāvoklis, ir arī labā ziņa – šī slimība ir labdabīga un tai nav tiešas saistības ar kādu citu nopietnu organisma traucējumu.

 

 

Faktori, kas var provocēt blaugznu rašanos

  • Stresa situācijas
  • Sezonālās pārmaiņas
  • Diētas īpatnības
  • Alkohola lietošana
  • Dažādi ādas kairinātāji (mazgāšanas līdzekļi, ziepes)

 

 

Bieži blaugznas pirmo reizi parādās pusaudža gados, kad organismā pārkārtojas hormoni, sāk funkcionēt dzimumdziedzeri un izdalīties dzimumhormoni.

 

Blaugznu daba

Reklāma
Reklāma

Vīriešus blaugznu veidošanās skar biežāk nekā sievietes. Nereti zvīņošanās un apsārtums rodas arī uzacu daļā, ap degunu, vīriešiem – ūsu un bārdas apvidū, uz krūšu kurvja. Biežāk ādas tauku dziedzeri ir aktīvāki, taču ne vienmēr tas nozīmē, ka taukaināka ir arī sejas āda. Iespējami abi varianti – blaugznas veidojas gan tad, ja āda ir taukaina, gan tad, ja tā ir sausa. 


Pirmo reizi (kā zēnam, tā meitenei) blaugznas var parādīties agrīni. Dermatoloģe stāsta: “Galvas ādas blaugznošanās var notikt zīdaiņa vecumā, kad novērojama tā saucamā piena krevele. Tas gan nenozīmē, ka visiem, kam savulaik bijusi piena krevele, vēlāk būs arī blaugznas. Bieži blaugznas pirmo reizi parādās pusaudža gados, kad organismā pārkārtojas hormoni, sāk funkcionēt dzimumdziedzeri un izdalīties dzimumhormoni.”


Nav pētījumu un pierādījumu par ģenētisku seborejiska dermatīta pārmantošanu, taču var būt vērojama saistība – blaugznas ir ne tikai vienam cilvēkam, bet arī viņa ģimenes locekļiem.


Ādas stāvokli ietekmē arī uzturs. Elga Sidhoma atzīst: “Ir grūti nosaukt konkrētu produktu grupu, kas pastiprina blaugznu veidošanos, taču nereti cilvēki paši ievēro, kuri produkti provocē paasināšanos.”

 

Iespējams, blaugznošanos varēs novērst, lietojot saudzīgus matu kopšanas līdzekļus bez smaržvielām un krāsvielām, un nevajadzēs ķerties pie ārstnieciskiem līdzekļiem. 

 

Vai pietiks ar šampūnu?

Ja blaugznas parādās pēkšņi, vispirms vajadzētu pārskatīt kosmētikas plauktu – vai ir nomainīts šampūns, kondicionieris, cits matu kopšanas līdzeklis? Blaugznas var būt pirmā ādas reakcija uz izmaiņām. 


Iespējams, blaugznošanos varēs novērst, lietojot saudzīgus matu kopšanas līdzekļus bez smaržvielām un krāsvielām, un nevajadzēs ķerties pie ārstnieciskiem līdzekļiem. 
 

Ārstēšana parasti ir nepieciešama paasinājuma periodā, kad ir izteikta zvīņošanās, nieze. “Viena universāla ārstnieciskā šampūna nav, katram jāatrod tas, kurš vislabāk palīdz. Paasinājuma laikā to lieto trīs reizes nedēļā. Ja aptuveni pēc mēneša ir uzlabojums, ārstniecisko šampūnu var lietot tikai vienu reizi nedēļā. Taču, ja ar tā lietošanu nav līdzēts, noteikti jādodas pie ārsta, jo, iespējams, papildus nepieciešams arī kāds pretiekaisuma medikaments,” skaidro dermatoloģe Elga Sidhoma. 


Biežāk aptiekā ar sūdzībām vēršas tieši ziemā: “Farmaceita uzdevums ir ieteikt katram pacientam atbilstoši līdzekli atkarībā no tā, vai galvas āda ir iekaisusi, sarkana vai ir tikai blaugznas. Gan profilaksei, gan ārstēšanai pieejams šampūns, kas satur medikamentu ketokonazolu. Tas darbojas pret Malassezia sēnītes kolonizāciju.

 

Lietošanas biežums atkarīgs no seborejiskā dermatīta smaguma pakāpes – ja ir blaugznas un iekaisuši sarkanbrūni plankumi, šampūnu iesaka lietot četras nedēļas divas reizes nedēļā vai pat biežāk. Profilaksei gan pietiek ar vienu reizi nedēļā vai vienu reizi katru otro nedēļu.” 


Aptiekās pieejami ārstnieciskās kosmētikas šampūni, kas ierobežo sēnītes vairošanos. “Tie satur tādas aktīvās vielas, kā salicilskābe, cinka piritions (antibakteriāla un pretsēnīšu darbība) un selēna disulfīds (pretsēnīšu darbība). Ja ir izteikta ādas zvīņošanās ar plankumiem, tad jālieto šampūns ar salicilskābi, kam piemīt keratolītiska darbība – tas attīra ādu no blaugznām. Visi šie šampūni mazina traucējošo niezi un parasti tie satur arī kādu nomierinošu komponentu, piemēram, pantenolu,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.