Psihiatrs Ņikita Bezborodovs: No kā rodas autisms?

Smadzenes ir ļoti komplicēts orgāns. Tagad, protams, mums ir labāka izpratne par smadzeņu darbību, un kā tas funkcionē un nobriest, tomēr joprojām nav nav zināms neviens konkrēts autiskā spektra traucējumu iemesls, bet  ir apzinātas vairāk nekā 100 dažādas ģenētiskas variācijas, kas paaugstina autisko risku. Pagaidām nav identificēts viens konkrēts gēns, kas būtu atbildīgs par autisko spektru. 

Pašlaik pētījumi apstiprina, ka ļoti lielu lomu spēlē iedzimtības faktori – gan ģenētiski, gan agrīnas attīstības apstākļi, tai skaitā tad, kad vēl attīstās ir mammas vēderā. Iedzimti faktori veido apmēram 70% autiskā spektra traucējumu iemeslus.  Pārējie 30% ir dažādi vides faktori, piemēram, bērniem, kas ļoti agrīni cietuši no smagas deprivācijas (emocionāla atstumšana),  varētu attīstīties pazīmes, kas ļoti līdzīgas autiskā spektra traucējumiem. 

Runājot globāli, tad autisko spektru  diagnosticē pēc simptomiem, kas izpaužas bērna uzvedībā un attīstībā. Tā nav viena viena konkrēta slimība. Ir daudz un dažādi autismi. Daži no variantiem var būt ļoti saistīti ar mūsu imunitāti, daži ar zarnu mikrobiomu - baktēriju klāstu, kas dzīvo zarnās, citi ar smadzeņu bioelektrisko aktivitāti, citi ar iedzimtām īpatnībām, bet dotajā brīdī mēs vēl nespējams diagnosticēt katru šo iemeslu konkrētos gadījumos. 

Nākotnē, iespējams, ka mēs to zināsim un varēsim pielietot tā saucamajā etioloģiskajā ārstēšanā, kad iedarbosimies uz konkrētu iemeslu. Šobrīd tādas iespējas vēl nav.