Stress kā viens no neauglības cēloņiem, skaidro andrologs

„Vārdu „stress” bieži izmanto, lai apzīmētu ikvienu sīkumu, kas ikdienā izsit no līdzsvara. Korekti par stresu būtu saukt organisma nespecifisku atbildi uz jebkurām tam izvirzītajām prasībām. Situācijas, kas izraisa stresu, tāpat kā reakcijas uz to, katram cilvēkam ir atšķirīgas un mainās dažādu faktoru ietekmē. Tieši tāpēc uz vienu un to pašu faktoru viens cilvēks var reaģēt ar spēcīgu pārdzīvojumu, kamēr cits paliek samērā vienaldzīgs. 

FOTO: Shutterstock.com

Pavadiet pēc iespējas vairāk laika kopā ar tiem, kas liek justies labi un neizraisa diskomfortu.

Stress var būt ne tikai negatīvs, bet arī pozitīvs, ja ir saistīts ar patīkamām pārmaiņām dzīvē. Negatīvs un ieildzis stress atstāj ietekmi uz visu organismu, tostarp uz auglību,” stāsta ārsts, andrologs Dr. Kirils Ivanovs

 

Stress ietekmē gan vīriešus, gan sievietes. Pētījumi parāda, ka sievietes, kas strādā 32 un vairāk stundas nedēļā, piedzīvo lielākas grūtības ieņemt bērnu nekā tās, kas strādā no 16 līdz 32 stundām, un pozitīva dzīves uztvere sekmē veselāka bērna piedzimšanu. Uz auglību postoši iedarbojas arī depresija — ir dati, kas liecina, ka 30 % sieviešu, kuras ārstē neauglību, ir slimojušas vai slimo ar depresiju. Savukārt tām sievietēm, kas cīnās ar depresiju un trauksmi un apmeklē psihoterapeitu vai meklē citus risinājumus, ir lielākas iespējas ieņemt bērnu.
 

Depresija, ja tā netiek ārstēta, mazina testosterona līmeni un traucē jaunu spermatozoīdu veidošanos, nemaz nerunājot par to, ka zūd libido.

 

 

Tendences vīriešiem arī nav iepriecinošas: pētījumi parāda, ka stress darbā un citās dzīves jomās samazina spermas kvalitāti — gan spermatozoīdu formu un kustīgumu, gan to skaitu. Arī depresija, ja tā netiek ārstēta, mazina testosterona līmeni un traucē jaunu spermatozoīdu veidošanos, nemaz nerunājot par to, ka zūd libido.
„Līdzīgi kā pētījumos ar neauglības ārstēšanu sievietēm, arī vīriešu slimības vēsturu analīze parāda, ka 10 % no tiem, kas ārstē neauglību, dzīves laikā tika konstatēta depresija un trauksme,” atzīst Dr. Ivanovs. 
 

Lai mazinātu stresu ikdienā, Neauglības ārstēšanas kampaņa iesaka rīkoties šādi.


• Sakārtot miega režīmu. Pieaugušajam ir jāguļ vismaz astoņas stundas diennaktī. Nav vēlams aizkavēties vēlu vakarā un nakts pirmajās stundās ar mājas darbiem, datorspēlēm vai darba uzdevumiem. Tieši no plkst. 24:00 līdz plkst. 2:00 – 3:00 notiek aktīvākā daudzu organisma sistēmu, tajā skaitā hormonālās sistēmas atpūta un “atjauninājums”. Ej gulēt līdz 23:30 un rezultāti liks sevi manīt!

Reklāma
Reklāma


• Ja darbs ir saistīts ar lielu stresu un nav iespējas to mainīt, iemācīties relaksācijas tehnikas, lai atbrīvotos no stresa pēc darba dienas.


• Pavadīt pēc iespējas vairāk laika kopā ar tiem, kas liek justies labi un neizraisa diskomfortu.


• Pēc iespējas biežāk pavadīt laiku svaigā gaisā.


• Uzsākt regulāras fiziskās aktivitātes. Ja ideja par treniņiem liekas nerealizējama, der paturēt prātā, ka regulāras pastaigas mežā vai parkā vai došanās mājās no darba ar kājām arī ir fiziskā aktivitāte.


• Pāriet uz veselīgāku uzturu, īpašu uzsvaru liekot uz svaigiem augļiem un dārzeņiem. Ja neesat gatavs ēst veselīgi, sāciet ar mazumiņu — apēdiet vismaz vienu augli un vienu dārzeni dienā.


• Ja ir novērojama nomāktība, depresija un trauksme, nekavējoties vērsties pie speciālista.