Iemesli, kāpēc ir svarīgi pirms sportošanas iesildīties un pēc tās - atsildīties
Gan treniņa, gan sacensību laikā pareiza iesildīšanās un atsildīšanās ir ļoti svarīga, lai sasniegtu labu formu un rezultātus. Treniņa sākumā vienmēr ieplānojiet 10-15 minūtes, lai iesildītos, un apmēram tikpat daudz laika, lai atsildītos treniņa beigās.
Iesildīšanās pozitīvie aspekti
- Palielina skābekļa piegādi muskuļiem, kavējot pienskābes un citu vielmaiņas blakusproduktu veidošanos.
- Paātrina vielmaiņu un paaugstina muskuļu temperatūru, padarot tos elastīgākus.
- Palielina muskuļu saraušanās ātrumu.
- Paaugstina skriešanas efektivitāti un samazina traumu risku.
- Paaugstina pulsu līdz skriešanai vajadzīgajam līmenim.
- Palielina psiholoģisko modrību un koncentrēšanās spējas.
Atsildīšanās pozitīvie aspekti
- Izkliedē pienskābi un citus vielmaiņas blakusproduktus, samazinot to negatīvo ietekmi uz muskuļu veidošanos.
- Samazina vēlīno muskuļu sāpju iespēju.
- Samazina reiboņa vai ģībšanas risku, ko izraisa venozo asiņu uzkrāšanās kājās.
- Samazina adrenalīna līmeni asinīs.
- Samazina pulsu līdz normālam līmenim.
- Paaugstina organisma atgūšanās procesa efektivitāti.
Fiziskā sagatavošanās
Iesildīšanās galvenais mērķis ir organisma sagatavošana fiziskai
slodzei, paaugstinot ķermeņa temperatūru, elpošanas ātrumu un
pulsu. Iesildīšanās rezultātā paplašinās asinsvadi (šo procesu sauc
par vazodilatāciju) un muskuļiem pieplūst vairāk skābekļa.
Iesildīšanās novērš ātru pienskābes un citu metabolisko
blakusproduktu, piemēram, amonjaka un pozitīvo ūdeņraža jonu
uzkrāšanos, kas rada muskuļu sāpes, ja sāk skriet bet iesildīšanās.
Paaugstināta ķermeņa temperatūra pozitīvi ietekmē organisma
biomehāniskos parametrus: paaugstinoties muskuļu temperatūrai,
palielinās skriešanas procesā iesaistīto locītavu - plecu, gurnu,
ceļu un potīšu - lokanība, ļaujot skriet daudz laidenāk.
Izsargāšanās no traumām
Skrējējiem bieži gadās muskuļu traumas, piemēram, augšstilba
mugurējo vai ikru muskuļu sastiepums. Kārtīga iesildīšanās un
atsildīšanās ievērojami samazinās traumu risku. Nepareizas
iesildīšanās dēļ veidojas nepareiza skriešanas tehnika, kas laika
gaitā var kļūt par muskuļu, kā arī saišu un locītavu traumu cēloni.
Nepareizas atsildīšanās dēļ muskuļi var kļūt stīvi un sāpīgi.
Labāks rezultāts
Iesildīšanās pirms treniņa vai sacensībām palīdzēs sasniegt labāku
rezultātu, jo organisms jau distances sākumā būs gatavs tehniski
pareizam skrējienam ar vēlamo ātrumu. Atsildīšanās ir ļoti svarīga,
lai saglabātu fiziskās spējas, un ļauj pilnīgi un ātri atgūties un
būt optimālā formā nākamajam skrējienam.
Psiholoģiskā gatavaība
Jo motivētāks būsiet pirms skriešanas, jo labāks būs rezultāts.
Vispusīga iesildīšanās ir lielisks psiholoģiskās sagatavošanās
veids pirms treniņa vai sacensībām, palīdzot pirms starta atbrīvot
prātu no traucējošām domām. Laba koncentrēšanās ļaus precīzāk
novērtēt skriešanas tempu, skriet efektīvāk un kontrolēt sevi,
īpaši sacensību pēdējos posmos, kad iestājas fiziskais un garīgais
nogurums.
Ekonomiska skriešana
Iesildīšanās palielina skriešanas ekonomiskumu, paaugstinot pulsu
un paplašinot asinsvadus: organisms uzņems vairāk skābekļa un
izlietos to efektīvāk. Atsildīšanās atjauno normālu elpošanas ritmu
un arī pulsu. Samazinoties vēlīno muskuļu sāpju iestāšanās
iespējai, jūs saglabāsiet labu fizisko formu līdz nākamajam
skrējienam.
Vazodilatācija
Slodzes laikā strādājošie muskuļi ātri patērē skābekli. Lai
atjaunotu skābekļa līmeni, muskuļi saražo blakusproduktus,
piemēram, adenozīnu un ogļskābo gāzi, kas liek asinsvadiem
izplesties - šo procesu sauc par vazodilatāciju. Tas ļauj
piegādāt muskuļiem vairāk ar skābekli bagātu asiņu. Šajā procesā ir
iesaistīti koronārie asinsvadi, kā arī ādas un muskuļu asinsvadi.
Tajā pašā laikā audos, kuri skriešanas laikā nav aktīvi, asinsvadi
sašaurinās, ļaujot piegādāt aktīvajiem muskuļiem vairāk asiņu.
Avots: Skriešana un maratons. Kā skriet ātrāk, ilgāk, efektīvāk. R.: Zvaigzne, 2015.