Ārstu un pacientu saskaņu visgrūtāk panākt laipnības jautājumos

Nemainīgi viena no biežākajām sūdzību un konsultāciju tēmām Pacientu ombudā ir arī par ārsta un  pacienta saskarsmi (11%), lai gan salīdzinot ar 2012.gadu, ir tendence nedaudz samazināties. Pacientu tiesību regulācijā ir iekļauti punkti par pacientu tiesībām saņemt laipnu attieksmi ārstniecības procesā, tomēr Pacientu ombuda novērojumi liecina, ka šis ir viens no jautājumiem, kuros visgrūtāk panākt vienošanos vai abu iesaistīto pušu (ārsta un pacienta) viedokļu saskaņu. 
Pacienti pauž neapmierinātību gan par dakteru nelaipno attieksmi, gan sliktajiem sadzīves apstākļiem slimnīcās.

FOTO: Agnis Šmits

Pacienti pauž neapmierinātību gan par dakteru nelaipno attieksmi, gan sliktajiem sadzīves apstākļiem slimnīcās.

 

 

Mediķi ir nelaipni vai vienkārši pārguruši?

Pacienta un ārsta saskarsme lielā mērā ir jautājums par medicīnas ētiku, un bieži vien šie jautājumi nav vērtējami viennozīmīgi. Pacientu ombudā pērn ir fiksēti vairāki gadījumi, kuros sūdzības par vienas un tās pašas ārstniecības personas attieksmi saņemtas vairākkārt, kas ļāvis objektīvāk vērtēt situāciju. 

 

Informācija no ārstniecības personām un novērojumi stacionāru nodaļu darbā liecina, ka attieksmes problēmu cēlonis bieži vien ir arī personāla trūkums un līdz ar to papildus pienākumi un noslodze. Liela daļa ārstniecības personu – īpaši aprūpes personāls ir psiholoģiski “izdedzis”, par ko ziņo personāls un novēro arī pacienti, ārstējoties nodaļā.

 

Novērojumi liecina, ka aprūpes personāls ir pakļauts augsta riska stresa apstākļiem, kas ietekmē darba kvalitāti un pacientu drošību. Pārlieku liela darba slodze, atbildīgs darbs, salīdzinoši zems sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir šī stāvokļa veidošanās priekšnosacījumi, secināts Pacientu ombuda 2013.gaeda darbības pārskatā.

 

Faktori, kas ietekmē izdegšanu ir darba specifika (saskarsme ar nāvi u.c.),  iekšējās darba attiecības (konflikti ar citiem darbiniekiem), attiecības ar pacientiem un viņu tuviniekiem (saskarsme darbā, nodrošinot emocionālas vajadzības gan pacientiem, gan tuviniekiem), darba organizācija (mazs atbalsts darbiniekiem), personīgie (zināšanas un iemaņas) un nostrādātās stundas u.c.

 

Reklāma
Reklāma

Sūdzas par sliktajiem sadzīves apstākļiem slimnīcās

Konsultācijas par sadzīves apstākļiem veido 10%. Tie ir ne mazāk svarīgi jautājumi, kompleksi vērtējot ārstniecības iestādes sniegtos pakalpojumus. Bieži vien tie var būt noteicošie iespaida radīšanā par konkrēto ārstniecības iestādi. Visbiežāk par šiem jautājumiem sūdzības iesnieguši un konsultācijas saņēmuši pacienti, kuri ārstējas stacionārā, un kuriem sadzīve ir īpaši būtisks jautājums, kā arī bērnu vecāki, kuri uztraucas par  bērna ārstniecības efektivitāti, ja apstākļi nodaļā ir traucējoši/apgrūtinoši.

 

Biežāk minētie apstākļi ir nodaļas/palātu vizuālais izskats, sienu un griestu pelējums, gaisa ventilācija, nepiemērots objektu izvietojums palātā, telpu šaurība, dušas un karstā ūdens nefunkcionēšana, aprīkojuma trūkums sanitārajās telpās, netīra vai bojāta gultasveļa u.c.

 

Regulāri pērn arī tikušas saņemtas sūdzības par ēdināšanu nodaļās, pirmkārt, par kvalitāti – norādot, ka ēdiens tiek pasniegts atdzisis un pārāk vienveidīgs, otrkārt, par to, ka pēdējā ārstēšanās dienā stacionārā netiek nodrošināta ēdināšana.

 

Kopumā 2013.gadā Pacientu ombudā saņemtas 228 sūdzības par veselības aprūpes pakalpojumiem. Katrs 

sūdzību gadījums ticis skatīts individuāli, cenšoties maksimāli objektīvi vērtēt situāciju.