Dakteris klauns – prieka avots bērniem, apmulsums pieaugušajiem

Viņi strādā slimnīcā kā dakteri, bet ārstē emocionāli. Rīts sākas ar pārģērbšanos, un liela sarkana deguna uzlikšanu. Viņiem ir pat mainīti vārdi. Pilnīga katra diena ir kā jauns izaicinājums piedzīvot ko nebijušu – viņi ir dakteri klauni, raksta www.kasjauns.lv.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Klaunam jāprot ne tikai izklaidēt un rotaļāties, bet arī psiholoģiski palīdzēt, un uzklausīt.

 

Kamēr ārzemēs šādi dakteri jau sen ir pierasta uz izplatīta nodarbošanās, arī Latvijā sācies klaunu bums.

 

Anete Baškevica reizi nedēļā priecē bērnus slimnīcā. Mazajiem pacientiem Anete zināma kā dakteris Mušiņš, jo katram jautrajam dakterim ir savs klauna vārds. Darbs slimnīcā Anetei sācies kopš jūlija, pirms tam gan bijis jāiziet vesels apmācību kurss. 

 

„Katra reize ir kā kaut kas jauns, katru reizi es kā dakteris klauns atklāju jaunas lietas, kas strādā, un kas nē. Ierodoties slimnīcā, zinu, ka vajadzēs iegriezties konkrētā slimnīcas nodaļā. Ir jāaiziet arī uz Neatliekamās palīdzības nodaļu, kur bērni ieradušies ar akūtām problēmām. Nodaļā es šobrīd vairāk koncentrējos tieši uz tiem bērniem, kas lielāko dienas daļu pavada palātā, neizejot līdz rotaļu stūrim kopā ar citiem bērniem, vai nepiedalās radošajās darbnīcās ar nodaļas pedagogu,” stāsta Anete, jeb Dr. Mušiņš. 

 

Slimnīcā parasti ir drūmi, ne visi saprot klaunu radīto jautrību 

Ikdiena kā dakterim klaunam ir priecīga un neparedzama, taču gadoties saskarties arī ar latviešu kūtrumu, ne vienmēr visi spēj uztver to, ka slimnīcā kāds grib radīt jautru atmosfēru. „Ne vienmēr nodaļā sagaida atsaucīgs personāls. Domāju, lielākā problēma ir tāda, ka latvietis nespēj pieņemt to, ka otrs ir priecīgs. Informācija joprojām ir nepietiekama un nesaklausīta par mūsu vēlmēm un iespējām slimnīcā, tāpēc rodas dažādi pārpratumi. Slimnīcā reiz gadījās dzirdēt, ka ārste šo visu nosauca par idiotismu, kur tiek tērēta valsts nauda. Kā klauns es varbūt mēdzu uzvesties muļķīgi, bet valsts manis dēļ naudu netērē,” uzsver Anete. Šo projektu atbalstot privāti sponsori, tāpēc finansiālais atbalsts nākot no viņiem.

Dakteris klauns.

Anete atzīst – dakteris klauns varbūt uzvedas muļķīgi, taču spēj bērna sejā ievilināt smaidu, un uz laiku ļauj nedomāt par sāpēm.

 

Katram klaunam ir sava mazā misija 

Dakteri klauni neārstē fiziski, to dara profesionāli ārsti, taču emocionāli klauni ir liels balsts gan pašiem mazākajiem slimnīcas pacientiem, gan pusaudžiem un vecākiem. „Mums katram ir sava mazā misija, man tā varētu būt - izklaidēt tos, kas jūtas nomākti, jo ir izrauti no savas ikdienas - draugiem un skolas. Ar gandrīz pieaugušajiem bērniem darboties ir, manuprāt, visinteresantāk. Slimnīcā viņiem blakus nesēž vecāki, arī ārsti neseko katram pusaudža solim.” 

 

Dažreiz vecāki paķer bērnu klēpī un saka, lai nenākam klāt, jo mazajam esot bail. Bet, ejot garām, ir redzams, ka mazais pacients stiepjas tev pretī, mēģina pieskarties un draudzēties.

 

Anete atklāj, ka, iespējams, pusaudžiem ir neērti, ka pie apkārt jau tā valdošās kņadas vēl ierodas dakteris klauns, bet, lai gan muļķīgs, klauns spēj būt arī cilvēcīgs. „Liekas, kas gan var būt vēl apkaunojošāks, kā dakteris klauns, bet ja tieši klaunu dakteris tevi uztver kā adekvātu sarunu biedru, vai kādu, ko uzklausīt, kopā var pavadīt diezgan ilgu laiku. Piemēram, aprunājot otru klaunu, kas izskatās pēc tīri forša puiša ārpus klauna kostīma, vai jaunos studentus, kas nāk apraudzīt pacientus, runādami deminutīvā. Ir forši!” 

 

Bailes no klauniem ir mīts 

Lai gan tiek uzskatīs, ka daudziem bērniem no klauniem ir paniskas bailes, Anete savā darba ikdienā neko tādu novērojusi neesot, turklāt uzskata, ka tas ir tikai „uzpūsts burbulis”. 

„Nav tādu pētījumu, kas pierādītu, ka bērniem ir bail no dakteriem klauniem. Mēs paši to ieņemam galvā, dažreiz ir situācijas, kad vecāki paķer bērnu klēpī un saka, lai nenākam klāt, jo mazajam esot bail. Bet, ejot garām, ir redzams, ka mazais pacients stiepjas tev pretī, mēģina pieskarties un draudzēties. Cilvēkiem ir bail no šausmīgām lietām, viņam būs bail arī no cilvēka suņa tērpā, ja tam būs briesmīgs noformējums,” atzīst Anete. 

Reklāma
Reklāma

Dakteri klauni

Drūmo slimnīcas ikdienu krāsaināku cenšas padarīt dakteri klauni.

 

Svarīgākais – redzēt bērna sejā smaidu 

Arī Liene Lāce izlēmusi, ka vēlas savu ikdienu saistīt tieši ar daktera klauna darbu. Viņai svarīgi ir panākt, ka bērns pasmaida, kaut uz mirkli aizmirstot par sāpēm. Galvenais, lai kļūtu par dakteri klaunu – laba humora izjūta. 

„Cenšamies bērnu un vecāku atrašanos slimnīcā padarīt kaut nedaudz gaišāku – caur jokiem, sarunām, mūziku un trikiem, dakteris klauns vienkārši palīdz slimnīcas ikdienu padarīt krāsaināku. Kļūt par dakteri klaunu izvēlējos, jo man patīk redzēt apkārt smaidīgus cilvēkus, ir jauki, ja varu kādu iepriecināt, un likt pasmaidīt,” portālam kasjauns.lv stāsta Liene. 

Liene atceras gadījumu, kad bērna sejā izdevies ievilināt smaidu pat pēc divu nedēļu skumšanas. „Kāds bērns jau ilgi laiku uzturējās slimnīcā, tad viņu izrakstīja, bet pēc laiciņa jau atkal nokļuva slimnīcā. Viņš bija pavisam noskumis, bet tad mēs ar manu kolēģi klaunu Gugu iepriecinājām mazo cilvēciņu, un likām viņam pasmaidīt pēc divu nedēļu nesmaidīšanas. Priecājās gan vecmāmiņa, gan tētis, gan paši klauni,” teic Liene. 

Arī par bailēm no klauniem Liene zina teikt, ka medicīnas klauni krietni atšķiroties no klasiskajiem klauniem. Dakteri klauni esot atturīgāki gan savā izskatā, gan uzvedībā. Turklāt Liene ne reizi nav saskārusies ar gadījumu, kad kādam bērnam būtu bijis bail. 

 

Nožāvē bērnu asaras, un palīdz ārstiem 

Arī projekta „Dakteris Klauns” organizatore Marianna Milovska atzīst – „esam liels palīgs ārstu ikdienas darbā.” 

„Lai gan sākumā bija skeptiska attieksme pret dakteriem klauniem, nu jau viss mainās uz pozitīvo pusi. Mēs nožāvējam asaras, un atvieglojam ārstu darbu. Piemēram, procedūru kabinetā pat saīsinās procedūras laiks, jo bērns histēriski neraud, tāpēc ārsts var izdarīt visu daudz operatīvāk. Kopumā tiekam novērtēti ļoti pozitīvi.” 

 

Milovska stāsta, ka par projektu interesējas patiesi daudz cilvēku. Pagājušajā gada decembrī, kad notika pirmā atlases kārta, vien pieteikušies ap 100 cilvēku.

Par dakteri klaunu gan nevarot kļūt jebkurš, jo ir vajadzīgas vismaz elementāras aktiermeistarības prasmes, pieredze darbā ar bērniem, un augstu tiek vērtēta arī medicīniskā izglītība. Taču lielākā nepieciešamība esot pēc motivācijas. „Cilvēkam ir jāprot atbildēt – kāpēc viņš vēlas kļūt par dakteri klaunu, un jābūt gatavam nemitīgi mācīties,” atzīst Milovska. 

 

Dakteris klauns, ne tikai kā izklaidētājs 

Ikdienā dakteris klauns palīdz pacientiem novērst sāpes, liekot uz laiku aizmirst par to, kur atrodies. Smaids bērna sejā ir lielākais gandarījums, taču pļāpāšana un muļķīga uzvešanās nav vienīgie pienākumi. Dakterim klaunam jāspēj vēl daudz vairāk – 

•    Jācenšas mazināt šoka situācijas, nonākot slimnīcā 

•    Jāveic bērna psiholoģiskā atslodze pirms un pēc operācijām 

•    Jācenšas novērst uzmanība no sāpēm medicīnas procedūru laikā 

•    Caur spēlēm un tiešo saskarsmi jāveicina psiholoģiskā harmonija 

•    Jāmotivē bērni pareizai ēšanai un zāļu lietošanai 

 

Avots: www.kasjauns.lv