Vecāki ar spirdzinošiem dzērieniem bērnus pamazām padara par atkarīgajiem

Vecāki, ļaujot bērniem dzert kofeīnu saturošus atspirdzinošos dzērienus, pamazām savas "atvases" pieradina pie atkarības no alkohola. To atzīst toksikologs, profesors Viesturs Liguts.

FOTO: Evita Knospiņa, http://www.lotart.lv

Tad pienāk kāds kritiskais punkts, kad viņam vajag kaut ko stiprāku, jo viņš vairs nedabū to labsajūtu. Tālāk seko pašreizējā aktualitāte – sintētiskās narkotiskās vielas.

Kādam varbūt šis apgalvojums var šķist pavisam neticams, taču no speciālista viedokļa raugoties, mazs bērns ar vecāku vēlību sākumā gūst baudu no kofeīnu saturošās limonādes, skolas laikā viņam jau prasās kaut ko stiprāku, un viņš izvēlas enerģijas dzērienus, bet skolas noslēgumā, lai gūtu ierasto labsajūtu, bērns jau sāk lietot alkoholiskos dzērienus. 

Runājot par jauniešu atkarībām, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists V.Liguts uzsver, ka tām ir liela priekšvēsture – pamatā ir nauda, bet tad savu uzvaras gājienu sāka kofeīnu saturošie atspirdzinošie dzērieni, kurus "neprātīgi vecāki ļāva dzert saviem bērniem, un kuriem pakāpēniski tika radīta atkarība".

 

Enerģijas dzērieni bērnos rada nepieciešamību pēc arvien lielākas kofeīna devas

Bērns sāk iet skolā un sāk dzert enerģijas dzērienus, kuros kofeīna daudzums vienā vienībā ir aptuveni 4-5 kafijas tasītes. Šādas bundžiņas bērns izder 2-3 dienā. Viņš jau sevi ir pieradinājis pie lielākas kofeīna devas, brīdina profesors. Līdz tam viņš nekādas problēmas – tahikardiju jeb sirdsdarbības traucējumus nav piedzīvojis, galva nesāp, apkārt viņam ir tādi paši jaunieši – normāli bērni, kuri iedzer enerģijas dzērienus, kas ir saldi, putojoši, garšīgi. Tad pienāk kāds kritiskais punkts, kad viņam vajag kaut ko stiprāku, jo viņš vairs nedabū to labsajūtu. Tālāk seko pašreizējā aktualitāte – sintētiskās narkotiskās vielas, stāsta Liguts. Tās sauc par uzdzīves, ballītes tabletēm. Tas, ko mēs pie pieaugušajiem redzam toksikoloģijas nodaļā, jaunu heroīna lietotāju skaits iet mazumā, tie, kuri vēl ir, viņi jau ir ar stāžu un ilgi nedzīvos. Profesors atzina, ka ļoti daudzi nodaļā iestājas apreibinošā stāvoklī, bet alkohols viņu asinīs nav atrodams. Un tā ir problēma, jo laboratorijas iespējas noteikt, kas tad šī cilvēka asinīs ir, stipri atpaliek, atzīst profesors.

Tālāk seko pašreizējā aktualitāte – sintētiskās narkotiskās vielas.Tās sauc par uzdzīves, ballītes tabletēm. 

Kā vecākiem pamanīt...

Pirmkārt, mainās bērna uzvedība. Viņš var kļūt uzbudināts, agresīvs, parādās neadekvāti smiekli, melo, daudzas lietas nevar izskaidrot, pieaug konflikti skolā, konflikti ar saviem vienaudžiem, sāk zagt, jo par velti neko nevar dabūt. Vienai šādai izklaidei jaunietim nepieciešams ap 5 latiem. Vizuāli jaunietim var būt šauras acu zīlītes, var būt galvas reiboņi, var parādīties miegainība, jo īpaši tad, kad uzbudinājums ir beidzies, runas un gaitas traucējumi, bet šie simptomi jau ir pie pārdozēšanas un mājās parasti sādā stāvoklī viņi nenāk. Šeit runa ir par tādām labvēlīgām ģimenēm, jo nelabvēlīgā jau vienalga, kāds pārrodas majās, atzina Liguts, vēlreiz uzsverot, ka jauno vielu izplatība stipri atpaliek no iespējām to kontrolēt.

 

Bīstamie līmes un gaisa atsvaidzinātāju ostītāji

Reklāma
Reklāma

Liguts atklāj, ka vēl viena problēma ir jauniešu atkarība no dažādu vielu otsīšanas. Tā sauktie ostītāji dalās divās grupās – "lupatnieki" un "maišeļnieki". Sliktāki ir "maišeļnieki", jo viņi  līmi, dezodorantu vai kādu citu vielu izpūš maisiņā un tad to bāž galvā. Ja jaunietis pārelpojas, maisiņš uzmaucas tālāk, un viņš ir pagalam, biedējoši stāsta profesors. Turpretim "lupatnieki" visu sapūš lupatā un to ar roku tur uz mutes. Kad "narkoze" ir iedarbojusies, viņi kopā ar lupatu vienkārši nokrīt. Ja jaunieši vēlas apreibināties un viņiem nav lielu naudas resursu, tad arī šis veids tiek izvēlēts. Tas ir lētākais, bet sliktākais, jo tur klāt ir šķīdinātāji.

Regulāra šo vielu lietošana šķīdina smadzenes. Smadzenes ir orgāns, kur visvairāk ir taukaudu, un tauki šķīst organiskajosn šķīdinātājos. Ar laiku rodas grūtības mācīties, zūd prāta spējas - līdz pilnīgai degradācijai. Pārsvarā šīs prāta spējas vairs neatjaunojas.

Vieglās cigaretes ir bīstamākas par stiprajām

Daudz jauniešu, vēloties būt pieauguši, par "izklaides" veidu izvēlējušies dūma uzvilkšanu jeb smēķēšanu, kas nenoliedzami ir ļoti slikta lieta. Tas, pēc Liguta domām, ir vēl viens veids, kā pietuvināties narkotiskajām vielām. Bērns grib būt liels, atdarināt pieaugušos, viņš līmi neosta, bet paņem cigareti. Sākumā viņš klepo, bet tad tā lieta jau aiziet. Bērna organismam ir jāattīstās, bet tas saņem indi. Turklāt jauniešiem smēķēšana var atsaukties uz viņu tālāko reproduktīvo veselību. Liguts uzsver, ka vieglās cigaretes – tā ir maldināšana, jo, lai gūtu efektu, pīpmanis ir spiests dūmu ievilk dziļāk. Vieglajās cigaretēs esošais mazais nikotīna daudzums ātri uzsūcas, absorbējas, bet stiprām cigaretēm dziļi nevar ievilkt, jo tūlīt sākās klepus. Ja runā par jauniešiem, viņiem smēķēšanā ir absolūti kaitīga lieta, tašu, ja pieaugušais izvēlas tomēr smēķēt, tad labāk izvēlēties stiprās cigartes, jo tās fiziski elpceļos nevar dziļi ievilkt.

 

Gadu vecam bērnam nāvējoša var būt viena alus glāze

Liguta novērojumi liecina, ka veikalā katrā otrajā pirkumā ir kāda pudele. "Fons ir ārkārtīgi slikts," ar bažām atzīst profesors. Un sievietes arī ietilpst šajā fonā, pērkot alkoholu. "Var jau būt, ka viņas pudeli dāvina vīram, lai viņš vakarā ir maigāks, bet alkoholisma fons ir ārptātīgs," uzskata Liguts. Un bērns atdarina pieaugušos, viņš negrib piedzerties - tikai atdarināt pieaugušos. Nereti novērojams, ka vecāki bērniem iedot nogaršot alus putiņas.

Sevi cienošam dzērjām 5 promiles ir starteris, bet amerikānis pie 5 promilēm ir pagalam, mūsējiem tas ir nieks. Tā ir baisa valstiska problēma.

Nesen Rīgā bija gadījums, kad tēvs no pudeles ar alu dzirdīja savu desmit mēnešus veco mazuli, par ko bija satraukusies bērna māte un izsauca policiju. Liguts uzsver, ka ar šādu pagaršošanu vecāki "gludina" ceļu uz ceļš uz alkoholismu. Gadu vecam bērnam nāvējoša var būt viena promile, kas aptuveni ir viena izdzerta alus glāze. Pieagušajiem nāvējoša deva skaitās piecas promiles, bet tas ir nedzērājiem. Rūdītie iztur ļoti daudz. Liguta pacientu vidū bijis cilvēks, kurš nodaļā iestājies ar 8,9 promilēm alkohola organismā.