Kad bērnam ir jāapmeklē fizioterapeits?

Kad un vai kopā ar bērnu jādodas vizītē pie fizioterapeita, stāsta Jekaterina Jeršova, „Veselības centra 4” Bērnu veselības centra fizioterapeite.

FOTO: Shutterstock.com

Nepieciešamības gadījumā fizioterapeits izstrādās speciālu vingrojumu kompleksu, kas palīdzēs bērnam būt aktīvam un uzlabos līdzsvara sajūtu.

Kad apmeklēt fizioterapeitu?
Bērnu fizioterapeitu ieteicams apmeklēt vecākiem vēl pirms mazuļa nākšanas pasaulē. Gaidot bērniņu, fizioterapeits var ieteikt, kā bērnu pareizi aprūpēt, nēsāt, barot, ģērbt, pārvietot un mazgāt. Vēl pirms mazuļa piedzimšanas svarīgi iekārtot

atbilstošu un drošu vidi. Lai attīstība noritētu veiksmīgi, svarīgi izvēlēties atbilstošas, viņa vecumam piemērotas rotaļlietas. Pēc bērna piedzimšanas ieteicams vēlreiz apmeklēt fizioterapeitu kopā ar mazuli, kad teoriju jau varēs realizēt praktiski.

 

Ja tomēr šķiet, ka bērna attīstība nenorit pēc „plāna”, vērts konsultēties ar speciālistu. Nākot pie fizioterapeita, vecākiem jābūt gataviem atbildēt uz jautājumiem, piemēram, kā bērns ikdienā tiek pārģērbts, turēts, barots, jo dažreiz speciālas nodarbības vajadzīgas nevis bērnam, bet vecākiem, kas palīdz bērniem augt un attīstīties.

 

Kad nepieciešama fizioterapija?

Dažreiz bērnu vajag tikai novērot, dažreiz nepieciešams rehabilitācijas kurss. Fizioterapija nepieciešama tādos gadījumos, ja bērnam pazemināts tonuss, tad to var labot ar masāžu, vingrošanu un speciāli attīstošu vidi. Gadījumos, ja muskulatūras

tonuss ir paaugstināts, var palīdzēt speciāla pozicionēšana un handlings, kas ir īpaši aktuāli pāragri dzimušiem bērniem. 

 

Ar steigu jāmeklē fizioterapeita palīdzība, kad bērnam iestājas pauze motorajā attīstībā, piemēram, ja bērns uzsāk rāpot, bet pēc brīža vairs nerāpo. Tad noteikti jānoskaidro iemesls un jācenšas novērst problēmu. Fizioterapija nepieciešama, ja bērnam ir tādas iedzimtas patoloģijas kā šķībais kakls, gūžas displāzija, greizas pēdas, ka arī pleca nervu (plexus brahialis) pinuma bojājums, dzemdību traumas (salauzts atslēgas kauls utt.).

Ja 3-5 gadu veciem bērniem ir grūtības tādās aktivitātēs, kā lēkāšana, skriešana, kāpšana pa trepītēm, riteņbraukšana viņi ātri piekūst, bieži paklūp un krīt, viņus arī vajadzētu atrādīt fizioterapeitam.

Savlaicīgi uzsākta terapija palīdzēs novērst balsta – kustību aparāta traucējumus. Ja būs greizas pēdas, bērns nevarēs pareizi piecelties, stāvēt un staigāt, bet ja būs šķībs kakls, bērnam var rasties sejas un kakla asimetrija, ka arī sāpes. Visas šīs patoloģijas var veiksmīgi ārstēt ķirurģiski (smagos gadījumos) un konservatīvi, pielietojot pozicionēšanu, speciālas ortozes, vingrošanu, masāžu un bērnu kinezioloģisko teipošanu.

 

Ja 3-5 gadu veciem bērniem ir grūtības tādās aktivitātēs, kā lēkāšana, skriešana, kāpšana pa trepītem, riteņbraukšana viņi ātri piekūst, bieži paklūp un krīt, viņus arī vajadzētu atrādīt fizioterapeitam. Pēc funkcionālās izmeklēšanas fizioterapeits

izstrādās speciālu vingrojumu kompleksu, kas palīdzēs bērnam būt aktīvam, uzlabos līdzsvara sajūtu un koordināciju, kā arī novērsīs uzmanības traucējumu sindromu.

 

Bērna stāja

Ja pamanāt, ka bērnam ir asimetriski pleci, tie ir sarotēti uz priekšu, palielināts kakla izliekums, izteikti apaļa mugura, iegurnis izbīdīts uz priekšu vai asimetrisks, kāju deformācijas, izmaiņas gaitā un bērns sūdzas par sāpēm galvā, mugurā, ceļos vai pēdās, tad viens no iemesliem var būt stājas traucējumi un smagākā gadījumā – skolioze. Šādos gadījumos fizioterapeitam jāveic funkcionāla izmeklēšana un jāizstrādā individuāla vingrošanas programma, atbilstoši konkrētam saslimšanas

gadījumam. 

 

Pirmsskolas un skolas vecuma bērniem stāja vēl veidojas un ir daudzi nelabvēlīgie faktori, kas ietekmē bērnu aktīvajā augšanas periodā (6-7 gadi) un (11-15 gadi), it īpaši no tā cieš meitenes pirms menstruācijas periodā. Ja ir stājas traucējumi, tiek apgrūtināta iekšējo orgānu darbība, piemēram, samazinās diafragmas kustības, kā arī plaušu vitālā kapacitāte, visas šīs izmaiņas nelabvēlīgi ietekmē sirds- asinsvadu, elpošanas sistēmu un veselību kopumā. Ja bērnam konstatēta skolioze, var palīdzēt K. Šrotas skoliozes terapija. Šī metode palīdz iegūt priekšstatu par savu stāju un nepieciešamās zināšanas, kas visa mūža garumā palīdz kontrolēt savu stāju.

 

Ārstējot skoliozi pēc K. Šrotas metodes, bērns:

Reklāma
Reklāma

• mācās kā samazināt mugurkaula deformācijas;

• trenējas stiprināt stājas muskulatūru;

• mācās korektīvu elpošanu, lai izplestu iekritušos ķermeņa

areālus un atjaunotu ribu kustību šinīs vietās;

• mācās, kādas pozas var novest pie skoliozes pasliktināšanās un

kādas pozas izliekumus var samazināt;

• mācās vingrojumus, kas novērš asimetrisku mugurkaula

noslogojumu.

 

 

Fizioterapija palīdz visiem

Bērni bieži slimo ar akūtām elpceļu saslimšanām, kuras izsauc ilgstošu klepu un bronhītu. Pirmais, pie kā vecāki ķeras, ir zāles, tabletes, sīrupi un pilieni, taču, kad akūtais periods ir beidzies lieliski palīdzēt var fizioterapija. Fizioterapeits pulmonoloģiskiem bērniem izmanto šādas metodes: drenāžas pozas, masāžu, dažādus stiepšanas, elpošanas un drenāžas vingrojumus, vingrojumus uz gumijas bumbas, skaņu vingrošanu, kad caur skaņu trenē izelpas fāzi un tādējādi attīrās plaušas. Šīs fizoterapijas metodes efektīvi palīdz bērniem cīnīties ar ieilgušo klepu un stiprina imunitāti.

Bērni bieži slimo ar akūtām elpceļu saslimšanām, kuras izsauc ilgstošu klepu un bronhītu. Pirmais, pie kā vecāki ķeras, ir zāles, tabletes, sīrupi un pilieni, taču, kad akūtais periods ir beidzies lieliski palīdzēt var fizioterapija. 

Bērniem ar neiroloģiskām saslimšanām (cerebrāla trieka, spina bifida utt) un ģenētiskām saslimšanām (Dauna sindroms, Djušena miopatija un citi sindromi) ir īpaši nepieciešama fizioterapeita palīdzība, lai bērnu integrētu sociālajā vidē, un palīdzētu mazināt kustību traucējumus. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, var izmantot ļoti atraktīvo un iedarbīgo metodi - slinga jeb elastīgo saišu terapiju, kurai pielieto īpašu aprīkojumu. Ar šīs terapija palīdzību, kas līdzinās rotaļai, var pilnveidot spēlēšanās iemaiņas, mazināt uzmanības traucējumus, uzlabot stabilitāti vai mobilitāti locītavās, mazināt izteikti paaugstinātu muskuļu tonusu, trenēt stāju un gaitu. 

 

Neiroloģisku traucējumu gadījumā var palīdzēt kinezioloģiska teipošana (speciālas elastīgas līmlentas, kuras līmē apmācīti fizioterapeiti). Tā palīdz mazināt tonusu un sāpes, koriģēt stāju, stabilizēt locītavas utt. Teipa „plāksteru” iedarbība saglabājas visu to laiku, kamēr tie turas uz ādas (no 3 līdz 5 dienām). Teipošana arī var palīdzēt mazināt hematomas, kontraktūras un sāpes, ja nav infekcijas perēkļi.

 

Traumu gadījumā, pēc operācijas, ģipša vai langetes noņemšanas, iepriekš konsultējoties ar ķirurgu, vēlams pēc iespējas ātrāk uzsākt rehabilitāciju pie fizioterapeita. Tas nepieciešams, lai bērnam atjaunotu iepriekšējo kustības apjomu traumētās locītavās vai ekstremitātēs un nepieļaut kontraktūras veidošanas, jo kontraktūras veido izteikto kustību ierobežojumu un var radīt sāpes un ādas sabieziejumus. Tāpat traumas var iespaidot stāju un gaitu. Šādos gadījumos fizioterapeits izmanto kustību izstrādāšanas metodes, speciālas mīkstu audu tehnikas un vingrojumu kompleksu, kas ātrāk palīdzēs rehabilitēties pēc traumas. Tas viss nepieciešams, lai bērns varētu ātrāk atgriezties normālā dzīvē un turpināt iepriekšējās

aktivitātes.