Kur 11. novembrī aizdegt svecīti? Brīvības cīnītāju piemiņas vietas

Jau par tradīciju ir kļuvis gājiens uz 11. Novembra krastmalu, lai iedegtu svecītes, pieminot brīvības cīnītājus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Taču Latvijā ir vairāk kā 90 dažādu piemiņas vietu, kur varat doties, lai aizdegtu kādu svecīti.


Lūk, dažas

· Brāļu kapu ansamblis Rīgā brāļu kapos. Brāļu kapus šeit sāka veidot 1915. gadā, kad

apbedīja pirmos Tīreļpurvā kritušos strēlniekus.
 

· Tukumā Meža kapos ir piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem. Postamenta iekšpusē iekalts teksts “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt.


· Jelgavā Meža (Nikolaja) kapos ir Jelgavas Brāļu kapu piemineklis, kas atklāts 1922. gadā un tā pamatnē iekalti kritušo karavīru vārdi.


· Jūrmalā Slokas kapsētā 1923. gadā atklāja pieminekli 1. pasaules karā un Atbrīvošanas cīņās kritušajiem.


· Rūjienā Bērtuļa kapos ir piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. Tajā

bronzas plāksnē iegravēts teksts “Dziļā pateicībā par Latviju kritušiem tautas varoņiem”.
 

· Arī Valmierā pilsētas Brāļu kapos ir savs piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem

karavīriem.


· Alūksnes novada Zeltiņu kapos arī ir piemineklis, kuru rotā uzraksts “Uz ežiņas galvu liku sargāt savu tēvu zemi”.


· Madonā Lisaskalna kapos un Jēkabpilī Kapeles kapos godināti viņu puses karavīri, kuri krituši, cīnoties par brīvu Latviju.

Reklāma
Reklāma


· Viļakas novada Jaškovas kapos ir piemineklis, kas godina ne tikai kritušos Latvijas

karavīrus, bet arī igauņu brīvības cīnītājus.


· Daugavpilī Luterāņu kapos ir piemineklis brīvības cīnītājiem, kura atklāšanā piedalījies arī tā brīža prezidents Gustavs Zemgals.


· No laukakmeņiem darināts piemineklis atrodas Krāslavā Rēzeknes ielas katoļu kapos, kas godina poļu karavīrus, kuri krituši cīņās par brīvu Latviju.


· Liepājā Ziemeļu kapos pēc arhitekta K.Bikšes projekta celtais piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem.


· Aizputes novada Aizpores kapos piemineklis kalpakiešiem. Tajā iecirsti vārdi: “Kalpakam un viņa karavīriem. 1919. gada 25. javāra rīts. No šejienes arī iesākās gaismas aušana pāri Latvijai. Ed.Virza".


· Dobelē Tērvetes ielas, Brīvības ielas un Liepājas ielas šosejas sazarojumā ir Dobeles

atbrīvošanas piemineklis. Tajā iekalts teksts: "No zemes šīs mēs izauguši esam par zemi šo mums galvas jānoliek". Tas atklāts 1940. gadā.


· Ogres novada Madlienā pie kapiem ir piemineklis kritušajiem Madlienas draudzes dēliem. Pieminekli darinājis tēlnieks P.Banders.


· Ērgļos Parka un Saules ielas krustojumā ir piemiņas zīme Atbrīvošanas cīņās kritušajiem zaļajiem partizāniem. Piemiņas zīmē iekalts teksts: "Lai mūžīgā piemiņā paturam, kas Latviju cēla saulītē!" Un tālāk uzksiatīti kritušie partizāni.


· Lubānā pilsētas vecajos kapos ir piemineklis "Uguns altāris" Atbrīvošanas cīņās kritušo piemiņai.


· Alūksnes ezera krastā atrodas piemineklis 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Tā

vidusdaļā attēlots vairogs ar krustotu zobenu, pamatnes daļā uzraksts; Par Latviju kritušiem 7. Siguldas P. karavīriem. 1919.-1920.", bet otrā pusē: "Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi".


· Rēzeknes novadā pie Ručenicas upes ir piemineklis 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņu vietā.