Kur 11. novembrī aizdegt svecīti? Brīvības cīnītāju piemiņas vietas

Jau par tradīciju ir kļuvis gājiens uz 11. Novembra krastmalu, lai iedegtu svecītes, pieminot brīvības cīnītājus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Jau par tradīciju ir kļuvis gājiens uz 11. Novembra krastmalu, lai iedegtu svecītes, pieminot brīvības cīnītājus un godinot par Latviju kritušo karavīru piemiņu.

 

Jau par tradīciju ir kļuvis gājiens uz 11. Novembra krastmalu, lai iedegtu svecītes, pieminot brīvības cīnītājus. Taču Latvijā ir vairāk kā 90 dažādu piemiņas vietu, kur varat doties, lai aizdegtu kādu svecīti.


Lūk, dažas:

· Brāļu kapu ansamblis Rīgā brāļu kapos. Brāļu kapus šeit sāka veidot 1915. gadā, kad

apbedīja pirmos Tīreļpurvā kritušos strēlniekus.
 

· Tukumā Meža kapos ir piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem. Postamenta iekšpusē iekalts teksts “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt.


· Jelgavā Meža (Nikolaja) kapos ir Jelgavas Brāļu kapu piemineklis, kas atklāts 1922. gadā un tā pamatnē iekalti kritušo karavīru vārdi.


· Jūrmalā Slokas kapsētā 1923. gadā atklāja pieminekli 1. pasaules karā un Atbrīvošanas cīņās kritušajiem.


· Rūjienā Bērtuļa kapos ir piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. Tajā

bronzas plāksnē iegravēts teksts “Dziļā pateicībā par Latviju kritušiem tautas varoņiem”.
 

· Arī Valmierā pilsētas Brāļu kapos ir savs piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem

karavīriem.


· Alūksnes novada Zeltiņu kapos arī ir piemineklis, kuru rotā uzraksts “Uz ežiņas galvu liku sargāt savu tēvu zemi”.


· Madonā Lisaskalna kapos un Jēkabpilī Kapeles kapos godināti viņu puses karavīri, kuri krituši, cīnoties par brīvu Latviju.


· Viļakas novada Jaškovas kapos ir piemineklis, kas godina ne tikai kritušos Latvijas

Reklāma
Reklāma

karavīrus, bet arī igauņu brīvības cīnītājus.


· Daugavpilī Luterāņu kapos ir piemineklis brīvības cīnītājiem, kura atklāšanā piedalījies arī tā brīža prezidents Gustavs Zemgals.


· No laukakmeņiem darināts piemineklis atrodas Krāslavā Rēzeknes ielas katoļu kapos, kas godina poļu karavīrus, kuri krituši cīņās par brīvu Latviju.


· Liepājā Ziemeļu kapos pēc arhitekta K.Bikšes projekta celtais piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem.


· Aizputes novada Aizpores kapos piemineklis kalpakiešiem. Tajā iecirsti vārdi: “Kalpakam un viņa karavīriem. 1919. gada 25. javāra rīts. No šejienes arī iesākās gaismas aušana pāri Latvijai. Ed.Virza".


· Dobelē Tērvetes ielas, Brīvības ielas un Liepājas ielas šosejas sazarojumā ir Dobeles

atbrīvošanas piemineklis. Tajā iekalts teksts: "No zemes šīs mēs izauguši esam par zemi šo mums galvas jānoliek". Tas atklāts 1940. gadā.


· Ogres novada Madlienā pie kapiem ir piemineklis kritušajiem Madlienas draudzes dēliem. Pieminekli darinājis tēlnieks P.Banders.


· Ērgļos Parka un Saules ielas krustojumā ir piemiņas zīme Atbrīvošanas cīņās kritušajiem zaļajiem partizāniem. Piemiņas zīmē iekalts teksts: "Lai mūžīgā piemiņā paturam, kas Latviju cēla saulītē!" Un tālāk uzksiatīti kritušie partizāni.


· Lubānā pilsētas vecajos kapos ir piemineklis "Uguns altāris" Atbrīvošanas cīņās kritušo piemiņai.


· Alūksnes ezera krastā atrodas piemineklis 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Tā

vidusdaļā attēlots vairogs ar krustotu zobenu, pamatnes daļā uzraksts; Par Latviju kritušiem 7. Siguldas P. karavīriem. 1919.-1920.", bet otrā pusē: "Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi".


· Rēzeknes novadā pie Ručenicas upes ir piemineklis 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņu vietā.