Viss, kas jāzina šajos svētkos. Lieldienu padomi

Māksla nokrāsot olas

Lai būtu interesantāks krāsojums, pie mitras čaumalas var pietīt sūnas, mazus ziediņus, lapiņas, arī putraimus. Interesantākas olas var iegūt, ja starp sīpolu mizām būs izbārstīti nelieli papīra trijstūrīši – tie atstās savus nospiedumus.

Neuztraucieties, ja jums neizdodas nokrāsot ar dabīgiem līdzekļiem olas tik koši zaļas kā fotogrāfijās pie pamācošiem rakstiem. Tās ir cerības nokrāsot olas ar lapās atrodamo pigmentu hlorofilu. Biologi zina, ka hlorofila iegūšana no lapām nav tik vienkārša – vispirms lapas noteiktu laiku patur verdošā ūdenī, lai saplīst šūnapvalki, tad hlorofilu ekstrahē ar koncentrētu spirtu.

Ar šo spirgti zaļo hlorofila spirta izvilkumu varētu krāsot olas, bet tas nebūs iespējams viena iemesla dēļ – hlorofils ātri noārdās un iegūst mierīgu olīvkrāsas, varbūt pat dzeltenīgu vai brūnganu toni. Zaļo krāsu var stabilizēt ar vara sāļiem, kas cilvēka organismam nav īpaši veselīgi, vai teorētiski ar dzīvsudraba sāļiem, kas ir ļoti kaitīgi un bīstami. Ja vēlaties zaļas oliņas, ūdenim, kurā vārāt sīpolmizās un lupatiņā ietītas olas, varat piepilināt nedaudz briljantzaļā – tinktūru, ko var nopirkt aptiekās un kuru kādreiz plaši izmantoja brūču dezinficēšanai.

Lai krāsotās olas būtu mirdzošas, iepiliniet plaukstās pilienu eļļas, saberzējiet plaukstas un apvārtiet tajās olas. Ja tās iznākušas pārāk taukainas, nosusiniet ar salveti.

Kā uzvarēt olu kaujās?

Izvēlieties pēc iespējas mazākas olas, tās dējušas jaunākas vistiņas, kurām organismā ir vairāk kalcija izturīgas čaulas veidošanai. Pat ja čaulas veidošanai vistas izmantos vienādu kalcija daudzumu, tad lielākām olām tā būs plānāka. Olu izmērus var uzzināt, apskatot iepakojumu.

• XL: virs 73 gramiem;
• L: 63 līdz 72 grami;
• M: 53 līdz 62 grami;
• S: mazāk par 53 gramiem

• Olai pirms vārīšanas nedur caurumiņu resnākajā galā. Kāpēc? Caurumiņš novada gaisu no olas gaisa kameras, un čaulai ir lielāka iespēja saplīst sitiena brīdī.
• Olu kaujā satver olu vienmērīgi plaukstā un sit ar tievāko galu. Jo vienmērīgāk un stingrāk būs aptverta ola, jo stabilāka būs tās čaula.
• Olas pirms vārīšanas vērts paturēt 45 grādus siltā ūdenī desmit minūtes un vismaz astoņas stundas istabas temperatūrā. Tas pasargās olu no krasām temperatūras svārstībām un līdz ar to no pārplīšanas vārot. Cerība uz etiķa un sāls, ko pievieno vārāmajam ūdenim, ietekmi uz čaumalu izturību ir tikai pašiedvesma.

Cik ilgi jāvāra olas?

• Zemā katliņā liek olas un to piepilda ar ūdeni tā, lai visas olas ir nosegtas. Uzvāra, no pirmā burbuļa jeb vārīšanās sākuma sāk uzņemt laiku.
• 2 minūtes vārot, baltuma virspuse būs cieta, bet daļa no tā un dzeltenums paliks šķidri.
• 4 minūtes vārot, baltums kļūst ciets, bet dzeltenums vēl ir šķidrs.
• 5–6 minūtes vārot, dzeltenums vairs nebūs izteikti šķidrs, bet arī ciets ne. Mīksts, viegli lipīgs.
• 8–9 minūtes vārot, iegūsiet cieti vārītu olu.

• 15 minūtes vārot, būsiet ļoti droši, ka baltums un dzeltenums ir izcili gatavs. Atcerieties, ka olu var arī pārvārīt. Tiklīdz dzeltenums iegūst pelēku krāsu, ola ir pārvārīta. Tā nezaudē savu pārtikas vērtību, tikai var mulsināt ar nokrāsu.

Lieldienu ticējumi

* Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

* Lieldienās olas vārot, nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.

* Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.

* Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.

* Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākamā gadā vairojās lopi un deva pienu.

Vai jēlas olas palīdz dziedāt?

Labāk par jēlām olām skaisti dziedāt palīdzēs labs vokālais pedagogs. Operdziedātājiem pirms izrādēm un mēģinājumiem ir savi ieteicamie un neieteicamie produkti. Starp tiem nav olu. Neiesaka pirms dziedāšanas ēst biezpienu, jo šā produkta kriksīši dziedot var nokļūt uz balss saitēm. Turpretim apelsīna vai mandarīna notiesāšana pirms uzstāšanās balss saitēm palīdzēs skanēt labāk.

Jēlu olu ēšanai ir savi mīnusi, ir lielāks risks inficēties ar salmonelozi. Jēlas olas baltums satur avidīnu – savienojumu, kas atņem cilvēka organismam biotīnu jeb B7 vitamīnu, kuru nereti dēvē arī par H vitamīnu. Avidīns tievajās zarnās biotīnu inaktivē un neļauj tam uzsūkties. Biotīna deficīts normāla uztura gadījumā sastopams reti, bet tajā var iedzīvoties, regulāri lietojot jēlas olas, iespējamas ādas problēmas un plikpaurība.

Olas nedrīkst ēst holesterīna dēļ?

Kādreiz tā stāstīja pat ārsti. Īstenībā lielāko daļu holesterīna cilvēka organisms ražo pats un pārtikā atrodamais holesterīns maz ietekmē vielmaiņu. Ja nu tā gadījies, ka jums kāda iemesla dēļ ir paaugstināts sliktā holesterīna līmenis, tad neiebilstiet savam ģimenes ārstam vai kardiologam, kurš izraksta statīnus – zāles, kas normalizē holesterīna līmeni.

Sliktā holesterīna paaugstināšanās riska faktori ir aptaukošanās, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, jebkura diēta, blakusslimības, piemēram, diabēts, nevis brokastu ola. Starp citu, olas dzeltenums ir ļoti daudzu veselībai vērtīgu vielu, piemēram lecitīna, holīna, karotīnu, taukos šķīstošo vitamīnu, krātuve.