Ēdam olas! Tajās slēpjas kaudze vitamīnu

Katri svētki ir saistīti gan ar svētku ieražu un tradīciju ievērošanu, gan svētku galdu klāšanu, gan ar atpūtu brīvā dabā, iespējams, arī ar darbiem dārzā. Lieldienas, kurām šogad mums ir atvēlētas 4 brīvas dienas, var pārvērsties par skaistu laiku, ko pavadīt kopā ar ģimeni, tuviem cilvēkiem. Bet svinot svētkus, svarīgi  padomāt arī  par veselību.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

„Lieldienas svin par godu pavasara un saules atnākšanai, ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, kā arī veicināt tās svētību. Cilvēks kā apzinīga dabas sastāvdaļa arī ir pakļauts šiem dabas procesiem, tāpēc pavasaris ir laiks, kad atgūstam spēkus jaunam dzīves posmam. Tas varētu nozīmēt — organisma attīrīšanu un spēcinošas pārtikas uzņemšanu”, tā par labāko, ko varam darīt savai veselībai, saka klīnikas Premium Medical uztura speciāliste Inga Pūce.
 
Uzturs
Visa daba ir dziļas harmonijas pilna, tāpēc arī cilvēkam būtu jāseko šim līdzsvaram. Tas nozīmē, ka uzturam, kas ir galvenais enerģijas avots, ir jābūt noteiktās proporcijās. Formula varētu būt šāda — 20% olbaltumvielas, 30% tauki, 50% saliktie ogļhidrāti. Bet jāatceras, ka tīrā veidā mēs tos neuzņemam, bet gan dažādu pārtikas produktu veidā — piena produkti, maize, gaļa, zivis, olas, rieksti, pākšaugi dārzeņi un augļi.

Tā kā Lieldienās viens no galvenajiem produktiem, ko lietojam, lai simbolizētu pieaugumu un labklājību ir ola, tad, lai iedrošinātu tās lietot, nedaudz faktu:
Olas dzeltenumā ir taukvielas, kas satur

1) piesātināto taukskābi — holesterīnu (1,7 — 2%) un

2) nepiesātināto taukskābi — lecitīnu (8 — 20%). Uzturā svarīga nozīme ir holesterīna un lecitīna daudzuma attiecībai (1:10), kas normalizē tauku vielmaiņu un neļauj holesterīnam uzkrāties asinsvados, kam ir liela nozīme aterosklerozes profilaksē. Vecāki cilvēki droši var lietot 3 — 4 olas nedēļā.

Olā ir cilvēkam nepieciešamās minerālvielas, bet dzeltenums satur visus taukos šķīstošos vitamīnus (A, D, E un K) kā arī vairākus B grupas vitamīnus (B1, B2, B12).

Reklāma
Reklāma

Olā ir cilvēkam nepieciešamās minerālvielas, bet dzeltenums satur visus taukos šķīstošos vitamīnus (A, D, E un K) kā arī vairākus B grupas vitamīnus (B1, B2, B12).
Olas dzeltenumā ir daudz karotinoīdu (t.sk. luteīns), kas, savukārt, tām piešķir krāsu. Luteīns nodrošina redzes asumu un īpaši ieteicams vecām un nogurušām acīm. Svaigu olu uzturvērtība ir lielāka un bioloģiski vērtīgāks ir olas dzeltenums.
Organisms vieglāk izmanto mīksti vārītas vai tvaicētas olas, grūtāk — taukvielās saceptas. „Arvien biežāk iesaka dzert jēlas olas. No salmonellu klātbūtnes olās var izvairīties jau pirmajās to vārīšanas sekundēs, bet ir uzskats, ka bioloģiski barotām un brīvībā augušām vistām salmonelozes iespējamība ir gandrīz 0%”, uzskata Inga Pūce.
Viņa iesaka noteikti lietot produktus ar augstu bioloģisko vērtību — diedzētos graudus un sēklas, kurās ir koncentrētas visas auga „zināšanas”, enerģija, attīstībai nepieciešamās vielas (vitamīni, minerālvielas) un pastiprinātāji (enzīmi, fermenti, fitohormoni). Dīgšanas procesā visas šīs vērtīgās vielas palielinās 2 — 4 reizes, salīdzinot ar to daudzumu graudos, turklāt fermenti, kas veidojas dīgšanas procesā, piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā, šķeļot tos, kas ievērojami atvieglo paša organisma vielmaiņas procesus.