Amizanti stāsti par kāzu video

Kopš 1992. gada Ruslans filmējis simtiem kāzu, varbūt pat tūkstoti, un nu jau klienti saprotot elementārus filmēšanas knifus. „Kādreiz gados vecākas kundzes jautāja, vai es filmēju ar skaņu, krāsainu vai melnbaltu,” pasmaida Ruslans. „Toreiz pietika sevi ieraudzīt uz ekrāna.” Neviens vairs nejautā, vai videokasete pārlikta uz otru pusi, un nu jau šis formāts pieder pagātnei. To nomainījis DVD, un Ruslans jau gatavojas izmantot arī Blue Ray formātu.

Pārraide „dzīvajā”
Kopā ar klientiem kāzu filmas viņš skatījies daudzas stundas, lai pēc citu emocijām saprastu, kas ļaudīm patīk, kas ne. „Patīkami, ka publika sākusi novērtēt labu operatora darbu. Agrāk sliktam materiālam montāžists „uzlipināja” muļķīgus taurenīšus, puķītes, bet tagad visi saprot, ka šādas animācijas ir slikta gaume.”
Jaunās tehnoloģijas aizstājušas kādreizējās kāzu sienas avīzes. Tagad moderni ir sagatavot ar videoprojektoru rādāmu fotogrāfiju „rullīti” ar ierunātu tekstu. Pēdējais jaunums ir apsveikumu klipi — tie aizrauj gan dzimšanas dienu gaviļniekus, gan jauno pāri. Draugi izvēlas īpaši sveicamajiem piemērotu dziesmu, var arī uzrakstīt pilnīgi jaunu, kas tiek iedziedātā profesionālā studijā. Pat cilvēkiem bez balss, kam lācītis uz auss uzkāpis, skaņu inženieris panāk, ka dziedonis izklausās pēc pieredzējuša skatuves mākslinieka. Viņu darbošanos iemūžina operators, radot klipu.

Bagātās, lielās kāzās visu norisi rāda „dzīvajā” — monitoros un pat internetā. Ruslana praksē ir kāzas Melngalvju namā, kad pasūtinātas septiņas videokameras.

Bagātās, lielās kāzās visu norisi rāda „dzīvajā” — monitoros un pat internetā. Ruslana praksē ir kāzas Melngalvju namā, kad pasūtinātas septiņas videokameras. „Pa perimetru bija salikti desmit plazmas televizori, trīs kameras filmēja tikai translācijai. Tagad mums ir pārrunas par kāzām Krētā, arī paredzēta translācija.” Kāzas Melngalvju namā ir greznākās Ruslana praksē, un, pēc viņa domām, — tiešām izdevušās.
Došanās laulības ostā siltajās zemēs jau esot ierasta parādība. „Tādas kāzas es arī gribētu!” atzīst Ruslans par Kiprā filmētām kāzām. „Esam filmējuši arī Igaunijā. Pierobežā ir dažas pilis, kuras no Tallinas ir tālāk nekā no Rīgas.”

Trilleris ar šāvieniem un sprādzieniem
Kā klienti vēlas, tā uzfilmēs. Vieni grib klasiski, citi moderni, ir uzņemts arī grāvējs. „Ar visiem specefektiem — spridzinājām mašīnas, kā Matricā lodes lidoja. Jebkura kaprīze par viņu naudu! Atnāca līgavainis un teica — man puņķi un asaras nepatīk, gribu reālu filmu reāliem puišiem.”
Tā nu uzņēma klasisko filmu, kur viss kā pieklājas, un 20 minūšu trilleri Rižskaja brigada. Scenāriju, ņemot vērā klienta vēlmes, sacerēja Ruslans. Īsumā: līgavainis ierauga televīzijā precamies princesi Diānu, nolemj viņu nolaupīt, nolīgst „brigādi”, ar pistoli ielaužas mājās, savaņģo izredzēto maisā, iespundē auto bagāžniekā. Darbojas arī vīri skūtām galvām, melnās maskās, ar beisbola nūjām. Lodes un sprādzieni gan nebija īsti. Aktieri paši kāzinieki, titros iesaukas — piemēram, Kaban, Belij. Pati filmēšana maksājusi vien 100 latu, montāža vēl tikpat.

Čigānu non–stop
Latviešu kāzas ilgst divas dienas, krieviem — vienu, tikpat daudz parasti arī jāfilmē. Operatoru nolīgst noteiktam stundu skaitam. Galarezultāts jāsamontē vienas stundas filmā, vairāk skatīties nevienam nav laika un vēlēšanās.
Atsevišķa stāsta vērtas ir čigānu kāzas — īpaša izturības pārbaude video operatoriem un muzikantiem. Tas nav kā pierasts — ar sākumu, kad ierodas viesi, turpinājumu vakarā un vēl noslēgumu nākamajā dienā. „Čigānu kāzās viesu plūsma ir nepārtraukta. Vieni aizbrauc mājās, paguļ, atgriežas, citi joprojām sēž pie galda. Un tā dažas diennaktis. Tās ir lielas kāzas, ar 500 cilvēku. Non–stop režīms.”
Muzikantiem slodze ir pamatīga. Čigāni čigānu kāzās nespēlē, nolīgst krievus, kas prot šo repertuāru. Nekādus ierakstus čigāni neatzīst, tikai dzīvo mūziku. „Viens guļ uz krēsliem, otrs spēlē, tad mainās. Man stāstīja — pieci no rīta, pie galda tikai pāris cilvēki, tie paši guļ. Muzikanti spēlē ar pilnu atdevi, tad iedomājas, ko nu rausies, un sāk lēnītēm pieklust. Tikko apstājas, viens paceļ galvu — ei, trīsreiz Rodnaja moja! Bet viņi labi maksā.”
Jāspēj turēt arī operatoram. Galvenais uzņemt nevis skaistāk, bet vairāk. Te ar stundu nepietiek — vismaz sešas! Ja citiem kāzu video bijis sešas stundas, tad, lai pārspētu, pasūtinās septiņas. „Lai septiņas stundas uzņemtu, jāpastrādā kārtīgi, līdz pieciem rītā. Kad sākas deja, tā ilgst stundu, cilvēki mainās, bet operators tik stāv un filmē. Es gan palīgā ņemu statīvu.” Montāžas smalkumi nav svarīgi, tikai noformēt sākumu, beigas, varbūt šo to vidū — lai tikai ir kārtīga kāzu lielfilma.
Reiz Ruslans filmējis Latvijas krievietes un indieša kāzas. Bija divas svinības — vienas indiešu stilā krišnaītu templī Rīgā, otras meitenes radiem pierastajā garā. „Indiešu kāzas bija neparastas. Ugunī bēra ziedus, izvārīja putriņu, no kuras uz pieres uzlika punktus, arī man. Sēdēja uz grīdas, ēda ar rokām.”

Superdisko bez dejām
Burvīgas kāzas var sarīkot arī pagrabā, bet citkārt pilī organizētas par lielu naudu būs katastrofa, teic Ruslans. Rundāles pilī bijušas ļoti turīgu cilvēku kāzas, ar slavenām diskogrupām — Bad Boys Blue, Ottawan, Eruption, mūsu pašu Jāni Stībeli. „Pokazuha (izrādīšanās)! Neviens nedejoja! Parādīja, ko var atļauties,” atceras Ruslans. Tie ir ļaudis, kas nāk sevi parādīt, nevis lēkāt diskoritmos.
Ja runā par muzikantiem, Ruslanam gadījies redzēt vienu Rietumu grupu divos veidos. Vispirms viltvāržus, bet pēc pāris mēnešiem īstos. Pirmie tad jau bijuši paņemti aiz dziesmas — aiz restēm. „Dziedājuši” ar fonogrammu, tikai ansambli jaukušas divas meičas. „Viņas bija nekādas, laikam paķertas pa ceļam no kroga Polijā. Stāvēja uz skatuves apjukušas un žēli blēja mikrofonā. Dzirdēju, kā viņām piedraudēja — ver muti vaļā, muļķe, citādi vispār naudu nedabūsi!”
No ārzemnieku kāzām operatoram nav iepatikušās dāņa un latvietes precības Igates pilī. „Pilnīgi garlaicīgas. Dāņiem pieņemts teikt runas. Līgavainis bija sagatavojis garu runu par to, kā saticis līgavu, ar lielu paldies vecākiem, nevienu nedrīkst aizmirst. Viņš runā, tulks tulko. Tāpat dara līgava un citi, dažas stundas tikai runas, viesi pat paēst īsti nevarēja.”
Tomēr skaists moments arī bijis. Līgavainis aicinājis visus aizvērt acis, iztēloties paradīzi un ziedu smaržu, dīdžejs atskaņojis putnu dziesmas. Tikmēr atnesta ļoti iespaidīga rožu buķete pāri cilvēka augumam. „Es zināju, ka jānofilmē emocijas. Kad līgava atvēra acis, no aizkustinājuma asaras straumē lija.” Kāzu beigās līgavaiņa draugi apgriezuši jauno vīru kājām gaisā un ar šķērēm nogriezuši zeķes. Mūsējie par atbildi nozaguši līgavu. „Citādi bija ļoti neinteresanti, tikai viena deja, un viss.”
 

Lielākā vecuma starpība jaunajam pārim bijusi, kad meitenei 25 gadi, kungam — ap 70. „Viņš bija turīgs, bet tās nebija precības naudas dēļ. Pēc acīm redzēju, ka abi viens otru mīl."

Vācu sirmgalvis atceras krievu gūstu
Pilnīgs pretstats bijušas divu dienu kāzas Kiprā, bagātas, ar mūziķiem no Maskavas un Odesas. Līksmība situsi tik augstu vilni, ka viesi sākuši mētāties ar torti. „Iestūma zālē torti vairākos stāvos, un viņi pat nesagaidīja, kad to sagriezīs. Dāmas vakarkleitās, visa grīda, sienas, griesti tortē. Kāzas beidzās vienos vai divos naktī. Mūsējie, protams, neapstājās, jālīksmo taču. Auroja, trokšņoja, ar visām drēbēm lēca baseinā, lamājās „mātes vārdiem”, viegli izkāvās, salauza galdu. Līgavainim vajadzēja maksāt par paklāju. Otrā dienā pārējie viesnīcas viesi pauda sašutumu. Un te viens vecs vīrs angliski saka — paldies. Par ko? Izrādās, viņš ir vācietis un kara laikā kritis krievu gūstā. Un nu atcerējies krievu „matu”, kaušanos un sajuties kā jaunībā nokļuvis!”

Operatora padoms: par mani aizmirstiet
Redzējis Ruslans ir visvisādus kuriozus. Kāda kliente nu jau būs pelnījusi atlaides — četros gados trīs kāzas. „Viņai vienkārši patīk kāzas.” Bagāta? „Cik saprotu, tas ir par līgavaiņa naudu.” Ja par naudas lomu… Lielākā vecuma starpība jaunajam pārim bijusi, kad meitenei 25 gadi, kungam — ap 70. „Viņš bija turīgs, bet tās nebija precības naudas dēļ. Pēc acīm redzēju, ka abi viens otru mīl. Tādas kāzas, kad jaunlaulātajiem acīs mīlestība deg, ir reti. Un tad ir vislabākie kadri. Parasti jau mīl, bet tādas īstas liesmas nav.” Turklāt daudzi precas pēc vairāku gadu kopdzīves, kad jau pieraduši viens pie otra.
Un te vietā Ruslana padoms: „Es izvairos no iestudējumiem. Jā, varu aizvest uz Vecrīgu vai citur, kur būs skaisti, bet aicinu nepozēt, būt dabiskiem. Pats noķeršu labākos kadrus un sliktos izgriezīšu.” Tāpēc priecājieties un operatoram nepievērsiet uzmanību. „Es līgavai saku, kad fotografējaties, paskatieties objektīvā, jo vajadzīgi arī portreti. Bet video gadījumā uzskatiet, ka manis nav. Tev ir Viņš, Viņam — Tu.”

Autors: Māris Puķītis, www.kasjauns.lv