Dzejnieks Ivars Šteinbergs par dzejoļu skandālu: "Lūdzu, neaiciniet cenzēt, dedzināt, slēpt vai kā citādi iznīcināt grāmatas!"

Diskusijas vietnē x.com (iepriekš – Twitter.com) aizsāka ieraksts ar komentāru “Un pastāstiet tagad, ka mēs neesam slima sabiedrība! šādu dzeju jālasa pirmās klases skolēnam vasarā.”

Minētajos dzejoļos pieminētais “praids” un alkohola lietošanas tēma acīmredzami aizskāra ārkārtīgi daudzus x.com lietotājus, par ko liecina gan desmitiem komentāru un repostu, īpaši ar kritiku pret šādas literatūras iekļaušanu 1. klases vasarā ieteicamajā literatūrā (un nevis obligātajā, kā sapratuši daudzi no diskusijas dalībniekiem). 

Lai gan lielākos iebildumus konservatīvi noskaņotajā publikā radīja dzejolis, kurā minēts, ka “tētim reizēm patīk uzkrāsot nagus” un noslēgumā “un mēs visi kopā ejam uz praidu”, tomēr arī otrs dzejolis radījis vairākas interpretācijas par to, kas tajā domāts – tēva alkoholisms un tā normalizēšana? Vai gluži otrādi – šīs sociālās problēmas aktualizēšana? 

Latvijas PEN komentārs

Dzejniece, Latvijas PEN valdes locekle (kuras sastāvā ir arī pats Šteinbergs) Anna Auziņa organizācijas vārdā raksta vietnē Facebook, ka “Ivara Šteinberga dzejoļu krājums ir augstvērtīgs literatūras darbs, ko ir novērtējuši gan Valsts kultūrkapitāla fonda, gan Latvijas Literatūras gada balvas, gan Baltvilka balvas žūrijas eksperti, kuri literatūru analizē profesionāli, respektējot autora radošo brīvību un lasītāju interpretācijas iespējas,” un ka “Latvijas PEN vērš uzmanību uz to, ka politisks spiediens un centieni ietekmēt pedagogu literatūras izvēli apdraud arī lasīšanas programmas veidotāju autonomiju, nācijas lasītprasmi, izglītības līmeni un latviešu valodas saglabāšanu.”

Šajā ierakstā minēts arī, ka daudzie komentāri izsaka naidu un agresiju ne tikai pret dzejoļu saturu, bet arī dzejolī minētās sabiedrības grupas pārstāvjiem un pašu autoru. 

Auziņa raksta, ka Latvijas PEN atbalsta “radošās brīvības principus, tostarp tiesības literatūrā izmantot vārdu spēles, eksperimentus un daudznozīmību, kā arī runāt par sabiedriski nozīmīgām, lai gan ne vienmēr populārām tēmām kvalitatīvā, bērniem draudzīgā un saprotamā valodā,” un uzsver, ka diskusijai par bērnu literatūru jābūt balstītai uz literatūrkritiskiem, nevis populistiskiem argumentiem. 

 Mākslinieces Elīnas Brasliņas ilustrācija dzejoļu autora atbalstam. 

Ko saka pats autors? 

Dzejnieks Ivars Šteinbergs Facebook ierakstā, kam atslēgta komentēšanas iespēja, izsaka pateicību visiem, kas pauduši savu viedokli par viņa dzejoļiem, kā arī nožēlu par to, ka tik daudzi komentāri ir naidpilni, tātad pauž, viņaprāt, ne tikai “bažas”, bet arī diskutētāju “nedrošību, bailes un traumu”. Dzejnieks raksta: “Man nav ilūziju par to, cik aizspriedumainā sabiedrībā dzīvojam, bet man ir patiess prieks par tām retajām un bieži vien neredzamajām reizēm, kurās mans darbs tiešām kādam ierosinājis pārdomas un veicinājis līdzpārdzīvojumu.”

Savā ierakstā Šteinbergs izsaka atvainošanos visiem, kurus viņš ar saviem dzejoļiem ir sāpinājis, turklāt lūdz neaicināt “cenzēt, dedzināt, slēpt vai kā citādi iznīcināt grāmatas!”, jo, kā viņš skaidro: “Ierosinājumi aizliegt literatūru ir bīstams solis pretim represīviem režīmiem. Neviena grāmata šobrīd netiek nevienam uzspiesta, un grāmatu “izskaušana” – tas, ko rosina komentētāji, – ir vienkārši grāmatu piespiedu lasīšanas – tā, no kā viņi baidās, – monētas otra puse.”

Ar šo ierakstu Šteinbergs arī paziņo, ka uz kādu laiku Facebook neizmantos un turpmākās diskusijās par šo situāciju neiesaistīsies.