Jestrās kāzu ķibeles– no pazudušas sievasmātes līdz dīķī nogremdētai mašīnai

Kāds sociālā tīkla Threads lietotājs lūdza saviem sekotājiem padalīties ar viņu pieredzētajiem dullākajiem kāzu stāstiem. Atsaucības netrūka – un traku stāstu arī ne:

• Latviešu līgava, angļu līgavainis, kāzas Latvijā. Vakars iet uz beigām, kāzu viesi tiek vesti ar busiņu uz viesnīcu. Līgavaiņa brālēns no busiņa izkāpj ar galvu pa priekšu, saķer “asfalta slimību”. Ātrie ved uz traumpunktu Rīgā, līgava vienīgā, ko čalis atpazīst un kas runā gan angliski, gan latviski. Tā nu sanāk, ka viņai jābrauc līdzi, es ar līgavas draudzeni sekojam ātrajiem. Pēc pāris stundām savācam abus, vedam atpakaļ uz viesnīcu – čalis atskurbis atsakās ticēt, ka sakāvies ne ar cilvēkiem.
• Čaļi dīķī nogremdēja mašīnu, ko visi viesi pēc tam kopīgi vilka ārā. Un no rīta visi kopā laboja dīķa izārdītās malas, lai jaunajam pārim nav sods jāmaksā. 
• Es, fotografējot pāri, atkāpjoties iekritu tukšā baseinā aiz muguras, sagriezu plaukstu stikla glāzes dēļ, jo turēju to rokās – biju noņēmis līgavainim, lai bildēs nav.
• Vecmāmiņa mičošanas vēlajā stundā iesnaudās. Svece rokā, galva klanās… līdz aizsvilstas mati. Ātros gan nevajadzēja.
• Biju vedējmāte, un mani nozaga līgavas brālēni. Vedējtēvs uz mani apvainojās, it kā es pati būtu to zagšanu organizējusi, jo neesot pretojusies. Bet es nesapratu, kas notiek, jo nezināju, ka var zagt arī vedējmāti. Mani izpirka līgavas mamma.
• Pirms dažiem gadiem kopā ar draugiem izdomājām nozagt līgavu. Izdevās visai viegli. Pēc tam zvanījām līgavas mātei, lai sūta līgavaini izpirkt. Viņa mums pateica, lai zvanām pirmdien, jo šodien viņai neesot laika.  Viss gan beigās bija laimīgi!
• Jaunībā vienās paziņu kāzās tā griezām danci, ka ar papēdi aizķēru blakus dejojošās līgavas garās kleitas malu, un viņa palika miņukos.