Latviešu vīrieši Valentīndienu svinēt vēlas, bet tērēt svētkiem naudu – ne visai

Šie svētki joprojām polarizē sabiedrību – kamēr 27% Baltijas valstu iedzīvotāju to uzskata par lielisku iespēju pavadīt patīkamu vakaru kopā ar savu partneri, tikpat liela daļai (26%) Valentīna dienai nepiešķir īpašu nozīmi. 

Latviešu vīrieši dāvanām tērēs vismazāk

Atšķirīgo Baltijas valstu pirktspējas līmeni demonstrē naudas daudzums, ko svinētāji ir gatavi tērēt Valentīna dienas dāvanām un kopīgai laika pavadīšanai. Ja Igaunijā vidējā plānotā tēriņu summa sasniedz 74 EUR, Lietuvā 66 EUR, tad Latvijā tā būs 50 EUR. 

Vislielākie tērētāji Baltijā šogad būs Igaunijā un Lietuvā dzīvojošie vīrieši, kas vidēji ir gatavi iztērēt attiecīgi 94 EUR un 79 EUR. Interesanti, ka Latvijā vairāk gatavas tērēt ir sievietes (51 EUR) nevis vīrieši (48 EUR).

Tā kā mazumtirdzniecības tīkli jau kopš janvāra sākuma piedāvā šai dienai raksturīgās preces, 36% Baltijas valstu iedzīvotāju, kas svinēs Valentīna dienu, sagatavošanās darbus veic laicīgi - janvārī un februāra pirmajā nedēļā. Aktīvs pieprasījuma vilnis sagaidāms tieši šajā pirmssvētku nedēļā, kad 28% plāno izdarīt savu izvēli par to, kā tieši tiks pavadīta Valentīna diena.

Dominē klasiskas vērtības

Domājot par dāvanām partnerim un laika pavadīšanu, vairākums Baltijas iedzīvotāju izvēlas klasiskas vērtības – ziedus, saldumus un romantiskas vakariņas. Mūsu viesmīlības nozarei negatīvi būs tas, ka romantisks vakars mājas un vakariņas divatā ir visvairāk plānotās Valentīna dienas aktivitātes. Taču, ja kāds vēl tikai plāno rezervēt galdiņu sev tīkamā restorānā vai kafejnīcā, iespējams, visgrūtāk to būs izdarīt Lietuvā, jo tur romantiskām vakariņām restorānā šogad ir noskaņoti 28% svinētāju, krietni apsteidzot Latvijas un Igaunijas rādītājus (attiecīgi 15% un 16%).

Un tomēr ir arī laba ziņa – kopumā 85% Latvijas iedzīvotāju, kuri ir attiecībās, ir ar tām apmierināti, kaut nedaudz apsteidzot šo rādītāju Igaunijā (84%) un Lietuvā (77%).

* Interneta aptauja tika veikta laikā no 2026. gada 26. janvāra līdz 4. februārim, aptaujājot respondentus vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Tajā piedalījās 504 respondenti no Igaunijas, 503 no Latvijas un 505 no Lietuvas.