Ar štātēm, tirdziņiem un ballēm – kapusvētki cauri gadsimtiem

FOTO: Shutterstock.com
Tagad bieži vien kapusvētki notiek vienā nedēļas nogalē ar pilsētas vai pagasta svētkiem.
Kā tas viss sākās?
Pirmās rakstiskās liecības vēsta par 1831. gadā rīkotajiem kapusvētkiem Krimuldas kapsētā, tomēr tiek uzskatīts, ka Latvijā pirmie kapusvētki bijuši jau 18. gadsimtā. Tiesa, līdz pat 20. gadsimtam tie notika tikai Vidzemes kapsētās un galvenokārt bija Brāļu draudzes nopelns.
Par masveida notikumu kapusvētki kļuva vēlāk, kad to popularizēšanā savu ieguldījumu deva mācītājs, rakstnieks un politiķis Andrievs Niedra. 1911. gadā Vietalvas draudzē viņš noturēja pirmos oficiālos kapusvētkus. Būdams labs sprediķotājs, Niedra tiem piesaistīja lielas cilvēku masas un izplatīja savus rakstus par kapsētas, nāves un mūžības tēmām, kas aizkustināja daudzu sirdis. Rakstnieks ļoti precīzi uztvēra latviešiem raksturīgo iezīmi pulcēties un svinēt svētkus ārpus telpām, un kapusvētki tam atbilda ļoti labi.
Ikgadēja tautas tradīcija
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā kapusvētki kļuva vēl populārāki un kļuva par ikgadēju tautas tradīciju. Tā bija tik spēcīga, ka šo tradīciju nespēja izravēt pat padomju vara. Vienīgais, ko tā varēja panākt, – samazināt kristīgo draudžu lomu šajā pasākumā.
Sešdesmitajos gados parādījās tā sauktie laicīgie kapu svētki, kad sanākušos uzrunāja nevis mācītājs, bet kāds vietējais kultūras darbinieks.
Ierasts, ka kapusvētki katros kapos lielākoties notiek vienā un tajā pašā dienā, piemēram, jūlija pēdējā svētdienā. Šī nemainība ir vajadzīga, lai arī tie, kas dzīvo tālumā, skaidri zinātu, kad jādodas uz dzimto pusi.
Agrāk kapusvētkos bijušas populāras arī tā saucamās atbēres, kad kapsētas malā noklāta sega, uzlikts cienasts un kāds stiprāks dzēriens. Tad radus un paziņas, kas bija ieradušies, aicināja pasēdēt un pieminēt neseno aizgājēju. Neiztika arī bez tirdziņa, kur varēja nopirkt ne tikai ziedus, bet arī kaut ko apēdamu un kaut ko grādīgu.
Mūsdienās vairs reti kur pēc oficiālās daļas ir arī zaļumballe, bet satikt ilgi neredzētus radus un novadniekus gan kapusvētkos var. Toties tagad bieži vien kapusvētki notiek vienā nedēļas nogalē ar pilsētas vai pagasta svētkiem, un tas nozīmē, ka būs arī lustīga ballēšanās.