Pētījums atklāj, ka putnu dziesmas kļūst klusākas un zaudē daudzveidību

Dabas skaņām, jo īpaši putnu dziesmām, ir nozīmīga loma cilvēka un dabas saiknes veidošanā un uzturēšanā. Jauns starptautisks pētījums atklāj, ka Eiropā un Ziemeļamerikā pavasara putnu koris ne vien kļūst klusāks, bet arī sarūk tā daudzveidība.

FOTO: Shutterstock.com

Austrumanglijas Universitātes vadībā starptautiska pētnieku komanda izstrādājusi jaunu pieeju, kā apvienot pasaulē vadošos, tostarp arī Latvijas, brīvprātīgo novērotāju veiktā putnu monitoringa datus ar savvaļas putnu sugu balsu ierakstiem, rekonstruējot vairāk nekā 200 000 vietu skaņu ainavas, kas atspoguļo 25 gadu periodu. Pētījumā izmantotie Latvijas dati iegūti Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru veiktajās ligzdojošo putnu uzskaitēs, kas notiek katru pavasari visā Latvijā.
 

Kā norāda vadošais pētnieks Saimons Batlers, pētījuma rezultāti liecina, ka pavasaros dzirdamās putnu balsis kļūst klusākas un arī vienlaikus zaudē daudzveidību. Pētnieks pieļauj, ka ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt arī cilvēka labbūtību un veselību: “Cilvēki putnus pārsvarā dzird, nevis redz. Dabiskās skaņu ainavas kvalitātes samazināšanos, visticamāk, līdz ar putnu sugu populāciju sarukumu izjutīs arī sabiedrība.”
 

 

Vasaras naktis kļuvušas klusākas, jo strauji samazinās griežu skaits. 

 

 

Reklāma
Reklāma

Latvijas putnu populācijas nav piedzīvojušas tik dramatisku skaita un daudzveidības samazināšanos kā, piemēram, lauku putni daudzās Rietumeiropas valstīs. Tur tie zaudējuši savu dzīves vidi intensīvās lauksaimniecības dēļ, līdz ar to dzirdēt dziedam cīruli virs laukiem iespējams reti kur. To, kā pavasara skaņu ainava mainās Latvijas laukos, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors ornitologs Ainārs Auniņš, kurš piedalījies šī pētījuma veikšanā: “Pirms apmēram 40 gadiem Latvijas mežmalās neiztrūkstoša bija parastās ūbeles balss, ko mūsdienās dzirdēt var ļoti reti. Savukārt dzirdēt dzērvi tolaik nevarēja tik bieži kā šodien, jo tad tā apdzīvoja tikai lielus purvu masīvus. Pēdējā desmitgadē no Latvijas skaņu ainavas gandrīz izzudis mazākais no mūsu mežastrazdiem – plukšķis, kas iepriekš bija ļoti bieži sastopams. Arī vasaras naktis kļuvušas klusākas, jo strauji samazinās griežu skaits. Gan plukšķis, gan grieze ir sugas ar visai skaļām, raksturīgām un tādēļ skaņu ainavā “ietekmīgām” balsīm, kuru izzušana to ietekmē vairāk nekā kādas klusākas balss pazušana. Tikmēr viena no sugām, kuras skaits pēdējā laikā pieaudzis, ir vārna, un līdz ar to šo putnu dzirdam vairāk.”
 

Pētījuma veikšanai tika izmantoti ikgadējie putnu uzskaišu dati, kas iegūti Ziemeļamerikas ligzdojošo putnu uzskaitēs un Eiropas parasto putnu monitoringa programmās, kā arī vairāk nekā 1000 putnu sugu balss ieraksti no putnu balsu tiešsaistes datu bāzes “Xeno Canto”, lai rekonstruētu uzskaitēs reģistrētās skaņu ainavas. Pēc tam šo skaņu ainavu akustiskās īpašības tika kvantitatīvi novērtētas, izmantojot četrus skaņas intensitāti un daudzveidību raksturojošus indeksus. Šos rādītājus ietekmē dziedātāju skaits, dziesmu sarežģītība un sugu daudzveidība.