Ko darīt, ja istabā ielido sikspārnis? Pētnieks: "Nekrīti panikā!"

Ja mājā ielido sikspārnis, nekrīti panikā, uzsver sikspārņu pētnieks. Par spīti izklaides industrijas radītajiem mītiem un sabiedrībā valdošajiem stereotipiem, sikspārņi cilvēkam neuzbruks, neķersies matos un nekodīs kaklā! Konsultē Dr. biol. Viesturs Vintulis.

FOTO: Shutterstock.com

Sikspārņi var iedzīvoties ēku bēniņos, spraugā zem jumta, jumtā un mājas sienā.

Sikspārņi itin bieži var ielidot mājās, īpaši vasaras beigās, kad notiek migrācija. Šāda kļūme raksturīga jaunajai paaudzei, kas vēl nezina, ka viņu ierašanās kāda viesistabā nebūs, maigi sakot, gaidīta. Dabas pētnieks norāda, ka nevajag mēģināt dzīvnieku ķert vai dzīt prom, jo tas sabīsies un ielīdīs kādā spraugā, aizlīdīs aiz mēbelēm, un tas situāciju tikai sarežģīs.
 

Vislabāk ir izslēgt gaismu un plaši atvērt logu – sikspārnis pats tiks ārā. Ja tas mierīgi kaut kur sēž, tad var maigi ar cimdu to paņemt un izlaist laukā. Ar pliku roku nevajadzētu tam pieskarties, jo sikspārnis, tāpat kā citi zīdītāji, var pārnēsāt trakumsērgu. Eiropiešu priekšrocība, ka sikspārņu parazīti (blusas, ērcītes, blaktis) nekādi nekaitē cilvēkam. Amerikā ir daži sikspārņu parazīti, kas iekāro arī cilvēka miesu, tāpēc tur daudz vairāk nodarbojas ar sikspārņu aizbiedēšanu, kamēr Eiropā –  ar pievilināšanu.
 

Ja sikspārnis ir kaimiņš

Sikspārņi var iedzīvoties ēku bēniņos, spraugā zem jumta, jumtā un mājas sienā. “Tie cilvēki, kuriem sikspārņi traucē, tos arī pamana, bet pārējie bieži vien pat nepamana,” novērojis Viesturs. Šos apakšīrniekus var viegli pamanīt pēc izkārnījumiem – tie mēdz vietu, kur lido iekšā, iezīmēt ar sīkām spiriņām. Daži lidoņus pamanījuši to radītā trokšņa dēļ, bet tas ir atkarīgs no mājas skaņas izolācijas, jo citi nedzird ne skaņu pat no vairākiem sikspārņiem. Vēl var aizdomīgas vietas pavērot vakarā neilgi pēc saulrieta – vai redzams, ka sikspārņi ielido un izlido.

Reklāma
Reklāma

Ja sikspārnis traucē, tomēr jāmēģina ar to sadzīvot, nevis uzreiz dzīt prom. Dabas pētnieks atgādina, ka visas sikspārņu sugas Latvijā ir aizsargājamas! Ja dzīvnieka izkārnījumi uz mājas sienas vai palodzes traucē, var mēģināt izlīdzēties ar kādu papildu palodzi zem vietas, kur tie ielido vai izlido no mājas. Taču tas ir risinājums tikai galējas nepieciešamības gadījumā, jo šos aizsargājamos dzīvniekus nedrīkst nekādā veidā traucēt vai iznīcināt. “Ja nu nekādi nesanāk sadzīvot, tie pa vasaru jāpacieš, bet rudenī, kad sikspārņi migrēs uz citām vietām, šīs šķirbas jāaiztaisa ciet,” viņš pamāca. Tomēr nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt to darīt no maija beigām līdz augustam, jo tajā laikā ir sadzimuši mazuļi, kuri var aiziet bojā. Šķirbas jāaiztaisa līdz martam, aprīļa pirmajai pusei vai tad tikai septembrī, kad sikspārņi dodas meklēt sev mājvietu pārziemošanai.

 

No flēdermaušiem ir arī savs labums – mēslus var droši izmantot dārza mēslošanai, un, galvenais, sikspārņi apēd ļoti, ļoti daudz kukaiņu, tostarp odu.