Aculieciniece: es negribētu būt tā, kura notriekusi šo velobraucēju

Daudzi no velo braucējiem neaizdomājas par to, ka viņi ir neredzami, par to, ka auto nedzird, auto redz pēdējā brīdī un apstāties uz sitienu arī nevar!

Stāsts par šīs dienas (21.02.2014) piedzīvoto...

Braucot no Berģu ciematiņa uz lielceļa pusi, pēdējā mirklī saprotu, ka priekšā velo braucējs. Gaismas stars no ciemata puses un tas mazais sarkanais kvadrātiņs velo aizmugurē mani darīja uzmanīgu!
Lēnām slīdot garām, secinu, ka no priekšas vispār tas nav redzams... Ļoti liela vēlme apstāties un pateikt, ko par to domāju, bet noturēju mēli aiz zobiem un turpināju ceļu.

Braucu no Teikas un skatos, pie mūsu krustojumā  stāv divas automašīnas ar avārijas gaismām. Viena tuvāk, otra tālāk. Nodomāju, ka atkal jau kāds mēģina izgriezt uz lielceļa, nepārliecinoties par drošību.

Pēc kādām 10-15 minūtēm atkal braucu no Berģiem. Pie krustojuma nu jau redzu ātro palīdzību, taču automašīnas nav! Kā jūs domājat.... ko glāba???
Ceļa malā velo braucēja ar savu braucamo blakus!!!!

Ko es ar šo gribu pateikt... Ir tik daudz veidu, kā kļūt redzamam. Standarts un vislabākais ir atstarojošā veste, aprīkot velosipēdu no abām pusēm ar gaismām! Vajag tik nedaudz tam veltīt uzmanību.

Rokdarbu veikalos nopērkama atstarojoša dzija, no kuras var uzadīt cepuri; atstarojoši diegi, no kuriem var uztamborēt jostu, aplikas ap kāju; atstarojošās lentes, kuras var piešūt pie jebkura apģērba, apsiet ap kāju.
Par šo vajag runāt jau no bērnības, lai tas cilvēkiem ieiet "asinīs" un notiktu mazāk nelaimes gadījumu!

P.S. Man par reklāmu nemaksā, taču šādā situācijā nonākt kā autovadītāja negribētu. Man ar šo vaiņas apziņu būtu jādzīvo visu mūžu, kaut arī es nebūtu pie tā vainīga!