Vieniem humpalas, citiem īsta "pērļu" krātuve – lietoti apģērbi joprojām cieņā

Pastaigājot pa Rīgas centra ieliņām, secinājums ir viens – lietoto apģērbu veikalu skaits nudien ir ievērojams. Turklāt to skatlogos izlikti modīgi saģērbti manekeni, ka nezinātājs, garām ejot, iespējams pat nepamanīs, ka iemaldījies lietoto apģērbu veikalā. Arī apgalvojums, ka lietoto preču tirgotavās iepērkas vien maznodrošinātie iedzīvotāji, ir maldīgs. Ieejot pāris šāda tipa veikalos, redzams, ka arī smalkas modes dāmas lietotās drēbes nesmādē, piedevām, veikali cilvēku pilni tieši darba dienas noslēgumā. 

Arī veikala Humana pārdevēja atzīst – „Te redzētas arī daudzas slavenības, īpaši pieveduma dienās, kad tik tiešām var atrast labus, kvalitatīvus apģērbus, kādi nebūs nevienam Rīgā. Pie mums nav kā parastos veikalos – 20 vienādas blūzītes, kur pēc tam uz ielas ļoti iespējams satiksi kādu, kam tā izskatīsies identiski, vai pat labāk kā tev pašam.” Pārdevēja atzīst, ka dzirdēts – cilvēki uz lietoto preču veikaliem nāk, lai relaksētos, ļoti iespējams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc veikali pārpildīti tieši pēc darba dienas beigām. 

Uzrunājot dažus veikala apmeklētājus, liela atsaucība manāma nav, šķiet joprojām cilvēki kautrējas par to, ka iepērkas tautā sauktajās humpalās. Gita (27) stāsta, ka lietoto apģērbu veikalos iepērkas, jo tā var saģērbties oriģināli – „Nav tā, ka iepērkos tikai šāda tipa veikalos, bet reizēm te var atrast ko tādu, ko veikalos pārdod par dārgām naudām. Tas attiecas īpaši uz zīmolu drēbēm. Mani nebaida tas, ka kāds tās drēbes valkājis pirms manis. Nu un? Kārtīgi izmazgāju, un velku mugurā.” 

Tās tik tiešām ir drēbes, ko kāds pirms tam jau valkājis (vai spontāni nopircis, un apģērbs tomēr nepatīk) un nolēmis nodot labdarībai, vai atstājis izmešanai maisiņos pie savām namdurvīm. 

Ko kāds izmetis, to mēs karinām skapjos 

Lai arī drēbes oriģinālas, vienā eksemplārā un lētas, tās tomēr ir lietotas. Skaidrojām, kas tās valkājis, pirms esi paguvis iegādāties tu - 

Kā portālam Kasjauns.lv stāsta lielākās lietoto apģērbu ķēdes Latvijā R.D.A direktors Nauris Jonass, apģērbi R.D.A veikalos nāk tikai un vienīgi no Lielbritānijas, turklāt, neviens nezina, kas tiks atsūtīts. „Esam sadarbojušies arī ar citiem piegādātājiem, bet no Anglijas saņemam apģērbus labākā kvalitātē. Mēs nezinām, kādus apģērbus mums atsūtīs, tas ir kā pirkt kaķi maisā, bet laika gaitā jau spējam izdarīt aptuvenus paredzējumus,” teic Jonass. Viņš stāsta, ka drēbes nav viss kādu veikalu neizpirktās kolekcijas, tās tik tiešām ir drēbes, ko kāds pirms tam jau valkājis (vai spontāni nopircis, un apģērbs tomēr nepatīk) un nolēmis nodot labdarībai, vai atstājis izmešanai maisiņos pie savām namdurvīm. 

„Apģērbus iepērkam gan no labdarības organizācijām, gan no uzņēmumiem, kurus labdarības organizācijas ir deleģējušas iegūt tām naudas līdzekļus, vācot un realizējot apģērbus. Ļoti bieži izskan runas, ka lietotu apģērbu tirgotāji uzdzīvo uz citu cilvēku ziedojumu rēķina. Šo runu paudēji nekad neaizdomājas, ka lietoti apģērbi tiešā veidā nav izmantojami visu labdarības mērķu sasniegšanai,” teic Jonass. 

Savukārt, lietoto apģērbu veikalu ķēde „Humana Latvia” apģērbus iepērk no vairumtirdzniecības šķirošanas centriem Igaunijā, Lietuvā, Turcijā un Omānā. Arī tur drēbes nonāk, balstoties uz ziedojumu principu. 

Daudzās pasaules valstīs ierasta lieta ir tā sauktās tekstila bankas – izvietoti drēbju savākšanas konteineri, kur jebkurš iedzīvotājs var atstāt savu valkāto apģērbu, kuram kaut kādu iemeslu dēļ vairs neatrodas vieta drēbju skapī. 

Maisos gan apģērbi, gan saimniecības preces, pat atkritumi 

Uz drēbju pakaramajiem skaisti izkārti apģērbi, kas šķiet tīri un kārtīgi – tā ir viena puse, kas paveras pircēja acīm, taču lietoto apģērbu biznesam ir arī neredzamā puse, proti, tā daļa, ar ko teju ik pārdienas saskaras cilvēki, kas šajā biznesā darbojas. 

„Mēs pērkam nešķirotu apģērbu kopumu, tāpēc nezinām, kas atnāks. Vidēji nedēļā uz mūsu veikaliem pienāk 2 līdz 3 konteineri ar lietotajām precēm (aptuveni 54 līdz 60 tonnas). Šajos konteineros iekšā ir visādas lietas, ne tikai apģērbs, arī trauki, grāmatas un saimniecības preces, ir bijuši gadījumi, kad pa vidu tam visam sajaukušās arī atkritumu paliekas,” teic Jonass. 

Lai to visu sašķirotu, tiek ieguldīts milzīgs darbs, taču līdz pircējam nonāk tikai un vienīgi kvalitatīva, valkājama, tīra un nebojāta prece. „Nekur neliekamās preces tiek atdalītas, un derīgās nodotas cenošanai. Tas ir nopietns darbs, lai to visu sašķirotu un cenotu. Cenas nosaka cenošanas speciālisti, balstoties uz tādiem kritērijiem kā preces kvalitāte un mūsdienīgums. Apģērba zīmols cenu būtībā neietekmē,” atzīst Jonass. 

„Humana” veikalos arī notiekot preču šķirošana, tās galvenokārt veikalos izvietot pēc sezonas, krāsas un apģērba veida. 

Vidēji veikalā vienam apģērba gabalam nevajadzētu stāvēt ilgāk kā divas nedēļas, ja apģērbs tomēr nav izpirkts, tad to rotējam uz citiem veikaliem, jo, kas zina, varbūt kādam Daugavpilī tāda lieta nepatika, tāpēc neizpirka, bet Rīgā patiks. 

Ko nenopērk latvieši, nosūta afrikāņiem un pakistāniešiem 

Visi apģērba gabali, kas izkarināti lietoto apģērbu veikalos, tiek uzskatīti par pārdodamiem, taču ne visu iespējams izpārdot. Kur nonāk neizpirktās apģērbu kaudzes? 

„Vidēji veikalā vienam apģērba gabalam nevajadzētu stāvēt ilgāk kā divas nedēļas, ja apģērbs tomēr nav izpirkts, tad to rotējam uz citiem R.D.A veikaliem, jo, kas zina, varbūt kādam Daugavpilī tāda lieta nepatika, tāpēc neizpirka, bet Rīgā patiks,” atzīst Jonass. Viņš piebilst, ka drēbes, ko neizdodas pārdot, gala rezultātā tiek nosūtītas uz Āfrikas valstīm un Pakistānu. Taču daudz lietas nākoties arī izmest – ja tās ir sasmērētas vai saplēstas. 

Taču teikt, ka tendence iepirkties lietoto apģērbu veikalos ir zudusi, noteikti nevarot. Jonass stāsta, ka šobrīd tendence ir nākt pēc konkrētiem pirkumiem, ja agrāk cilvēki nāca un pirka pat lietas nemērot, tagad tas ir mainījies. Taču tas neietekmējot pārdošanas rezultātus, jo pirktspēja esot labāka kā pirms trim gadiem. Vidēji viens cilvēks par pirkumu veikalā atstājot 5 -6 eiro. 

No kurienes rodas lietotu apģērbu veikalu specifiskais aromāts? 

Tie, kuri kaut reizi iegājuši kādā no lietoto apģērbu veikaliem, visticamāk sajutuši arī tiem raksturīgo „aromātu”. Taču runas par to, ka lietotais apģērbs pirms nokļūšanas veikalā tiek kaut kādā veidā ķīmiski apstrādāts, ir mīts. 

„Apģērbi netiek nekā apstrādāti, ja šķirošanas procesā tiek konstatēti labas kvalitātes apģērbi, bet tie ir acīmredzami netīri, tad tos izmazgājam, bet tādu ir ļoti maz. Informācija par to, ka apģērbi tiek apstrādāti ar speciāliem līdzekļiem, kas savukārt rada specifisko aromātu, ir maldinoša.” 

„Kas attiecas uz specifisko aromātu – ikvienam iesaku veikt eksperimentu, ievietojot lielu daļu dažādu mājsaimniecībā pieejamu lietotu un nelietotu rūpniecības preču (apģērbus, tai skaitā nemazgātus, gultas veļu, mīkstās rotaļlietas u.c.) uz vismaz trīs nedēļām slēgtā iepakojumā ar nelielu mitruma daudzumu. Esmu pārliecināts, ka eksperimenta rezultātā, mājas apstākļos iegūsiet līdzīgu aromātu. Manis pieminētais lietu kopums, kas ietilpst lielajos transportēšanas maisos, pavada tur vismaz 2 - 3 nedēļas, tai skaitā vismaz nedēļu atrodas slēgtā jūras konteinerā, kurā nereti ieplūst arī mitrums, kas veicina sasmakumu, kuru tik vienkārši nevar izvēdināt,” informē Jonass. 

Lietoto apģērbu plusi un mīnusi 

Lai gan lielveikalu klāsts piedāvā ne mazums apģērba veikalu, kuros atlaižu laikā pieejamas patiesi zemas cenas, daudzi cilvēki izvēlas iepirkties tieši lietoto apģērbu veikalos. Un ne vien cenas, bet arī oriģinalitātes un kvalitātes dēļ. Ir bieži dzirdēts, ka veikalu piedāvātais apģērbs ir ne sevišķi kvalitatīvs, toties ar tādu uzcenojumu. Taču ir cilvēki, kas par spīti zemajām cenām, oriģinalitātei un citiem plusiem, saka kategorisku NĒ lietotu apģērbu iegādei. 

Plusi – 

•    Kvalitatīvs apģērbs par zemu cenu 

•  Iespējams, būsi vienīgais, kura īpašumā būs konkrētā kleita, bikses, vai krekls. Pārsvarā lietoto apģērbu veikalos drēbes ir vienā eksemplārā 

•    Lietoto apģērbu veikalos ir iespējams atrast pat īstas „pērles” 

•    Var atrast pat jaunas drēbes ar vēl nenoņemtām cenu zīmēm 

•    Pērkot lietoto apģērbu, tu vienlaicīgi rūpējies par dabu – piešķirot apģērbam un citām mantām „otro dzīvi” 

•    Šādā veidā pat neapzinoties, tu atbalsti labdarību, dažādos naudas līdzekļu vākšanas līmeņos 

•    Tu būtiski ietaupi citām, nozīmīgākām lietām nekā apģērbs 

Mīnusi – 

•    Dzirdēts, ka valkātas drēbes pārnēsā iepriekšējā valkātāja negatīvo enerģiju 

•    Tu par savu naudu neiegūsti jaunu apģērbu, to kāds jau valkājis pirms tevis 

•    Apģērbs var būt netīrs, bet jebkurā gadījumā tas pēc nopirkšanas ir jāizmazgā 

•    Lietoto apģērbu veikalā visdrīzākais saskarsies arī ar problēmu izmēra piemeklēšanā. Tur apģērbs ir vienā vai dažos eksemplāros, tāpēc var gadīties situācija, ka skaistā blūzīte par 3 eiro tev vienkārši neder, bet citu izmēru  nav. 

Avots: www.kasjauns.lv