Nauda un attiecības. Lielākie klupšanas akmeņi
Ir lieliski, ja par naudu nav jārunā. Ja viss notiek pats no sevis – jums abiem ir līdzīgi uzskati par to, kuram un cik daudz jāmaksā, un jūs naudu lietojat, īpaši šo tēmu neapspriežot. Jo par naudu nav ērti runāt. Kāpēc tā?

FOTO: Evita Knospiņa, http://www.lotart.lv
Agrāk, slēdzot laulības, vīrietis ar šo lēmumu pauda gatavību nodrošināt sievieti, savukārt viņa – nerakstītu solījumu būt uzticīga un dzemdēt bērnus.
„Nauda ir lieta, ko dod, un daudziem ir grūti kaut ko saņemt
vienkārši tāpat,” skaidro ārste psihoterapeite Evija Ziemele.
„Tikai tagad izaugusi paaudze, kura brīvi ņem un dzīvo ar sajūtu,
ka viņiem pienākas. Iepriekšējās paaudzes tika audzinātas citādi –
viss jānopelna ar smagu darbu, un nauda ir balva par to. Tātad
nevis pienākas, bet kaut kas ir jādod pretī. Runāt par naudu,
prasīt to – tas rada nemieru un vainas izjūtu. Kā es tā prasīšu,
vai man maz pienākas, ko došu pretī...”
Psihoterapeite uzskata – ja naudas jautājumi modina sarežģītas,
pretrunīgas jūtas, labs orientieris, kā izkuģot tām cauri, ir
palūkoties uz naudu no cita redzespunkta. Pieņemot, ka NAUDA IR TAS
PATS, KAS SEKSS. Vīrietim daba ir paredzējusi dot. Sievietei –
ņemt. Tas nenozīmē, ka viņa nedod pretim – dod, bet retāk. Toties
kaut ko lielu un īpašu. Bioloģiski sieviete vīrietim sniedz pretī
grūtniecību, psiholoģiski – laimes un dzīves piepildījuma izjūtu.
Bet tas iespējams vien tad, ja viņa gana daudz saņēmusi. Arī
vīrietim ir dabiski būt devējam – dzīvodams ar sajūtu, ka spēj
nodrošināt sievieti vai ģimeni, viņš jūtas savu uzdevumu augstumos.
Arī sieviete saņem sev nepieciešamo – fiziskās drošības sajūtu, ko
rada nauda. Visi ir vairāk vai mazāk apmierināti. Līdz brīdim, kad
šajā sistēmā kaut kas mainās.
Tomēr arī sievietei jaunajā situācijā palikt baltai un pūkainai nav nemaz tik vienkārši. Jo sevišķi tad, ja iepriekš vīrietis, pelnīdams vairāk, šo pozīciju izmantojis savā labā – piemēram, ieņēmis pozu, ka visa mājas dzīve ir uz sievietes pleciem.
1. Sieviete sāk pelnīt vairāk
Situācija, kad svaru kausi nosveras par labu sievietei, attiecībās
neizbēgami rada lielāku vai mazāku krīzi. No bioloģiskā viedokļa
šāda situācija ir nedabiska, tāpēc arī vissarežģītākā no visām.
Līdz šim dzīvojot pārliecībā par to, ka ģimenes apgādniekam jābūt
viņam, vīrieti piepeši pārņem bailes par nākotni – kāda būs viņa
loma, vai viņš sievietei būs vajadzīgs, galu galā – vai no viņa
nemēģinās tikt vaļā... Ja vīrietis neiedziļinās, kāpēc jūtas tā, kā
jūtas, daudz kas attiecībās sāk viņu kaitināt, rezultātā krājas
dusmas un rodas vēlme pašapliecināties citur. Šī ir tipiska
situācija, kurā vīrietis sāk spert sānsoļus – saka psihoterapeite.
Viņam taču jāpierāda, ka vēl spēj dot!
Tomēr arī sievietei jaunajā situācijā palikt baltai un pūkainai nav
nemaz tik vienkārši. Jo sevišķi tad, ja iepriekš vīrietis,
pelnīdams vairāk, šo pozīciju izmantojis savā labā – piemēram,
ieņēmis pozu, ka visa mājas dzīve ir uz sievietes pleciem.
Atriebība ir salda, un tagad gribas rīkoties tāpat, kā reiz darījis
viņš. Turklāt, sākot pelnīt vairāk, sievietes galvā dabiski pazib
doma – ja es tagad pelnu vairāk, tev tas jākompensē kādā citā jomā.
Un labās attiecībās tā arī vajadzētu būt.
Ja nauda attiecībās izraisa krīzi, tad vai nu pāris atrod kompromisu un jaunu veidu, kā turpmāk sadzīvot, vai... neatrod.
Mazāk labās – var notikt pat pretēji. Proti, vīrietis sievieti
nevis atbalsta viņas jaunajos pienākumos un atvieglo ikdienas soli,
bet, neapzināti dusmodamies par jauno situāciju, uzliek viņai vēl
papildu pienākumus. Savā ziņā – mēģina devalvēt. „Re, tu netiec
galā!” viņš saka, mājās uz dīvāna gaidīdams vakariņas. „Bērniem
vairs nav mammas, man – sievas, un arī seksa mums vairs nav! Kam
tev tas darbs?!” Un sieviete tiek iedzīta stūrī.
RISINĀJUMS?
Ja nauda attiecībās izraisa krīzi, tad vai nu pāris atrod
kompromisu un jaunu veidu, kā turpmāk sadzīvot, vai... neatrod.
Bieži vien vīrieša pārliecība, ka viņš savai sievietei vairs nav un
nebūs vajadzīgs, ir vien paša iedomas, iznirušas no arhaiskām
dzīlēm. Emocionāli inteliģents vīrietis savās izjūtās neiestrēgs.
Jā, arī viņš, zaudējis ģimenes galvas lomu, sākumā nejutīsies labi,
bet šī krīze var būt īsa – viņš redzēs, ka sieviete paliek tāda
pati, kāda bijusi, vīrieša nozīmība viņas acīs nemazinās, un
nomierināsies. „Tas var būt desmit minūšu jautājums – apsēsties,
saprast savas jūtas, izstāstīt tās sievietei un secināt, ka
problēmu īsti nav. Drīzāk otrādi – kopdzīvē ienācis vairāk naudas,
tātad vairāk ērtību,” saka psihoterapeite.
Ko darīt sievietei? „Vislabākais – palikt tādai pašai, kāda esi
bijusi. Bet arī, vīrieša jūtas saudzējot, nepārcensties. Vienkārši
paturēt prātā, ka viņam nav viegli,” iesaka Evija Ziemele. Tiesa
gan, ja vīrietim nepieciešams tāds attiecību modelis, kurā viņš
pelna naudu un tāpēc, viņaprāt, ir galvenais noteicējs arī
attiecībās, viņš nespēs samierināties un agri vai vēlu meklēs citu
sievieti – tādu, ar kuru vēlamais modelis ir iespējams – uzskata
psihoterapeite.
Sieviete pelna vairāk, bet vīrietis, būdams, piemēram, mācībspēks augstskolā vai mākslinieks, ienes attiecībās citu (ne mazāk svarīgu) aspektu – ka mūsu ģimene ir cienījama.
Vai sievietei tāpēc atteikties no darba? Iespējams, jā. Ja šis
darbs saistīts arī ar milzīgu laika tēriņu, kas tiek atņemts
ģimenei. Dažkārt sievietei pietiek pastrādāt dažus mēnešus vai
pusgadu darbā, kas, kaut arī labi apmaksāts, paņem visu viņas
laiku, lai saprastu – viņai tas nav vajadzīgs. Un attiecības
atgriežas iepriekšējā līmenī. Bet sievietei ir arī visas tiesības
viņai svarīgu iemeslu dēļ izvēlēties karjeru.
Cits (arī gana laimīgs) attiecību modelis – vīrietis naudu aizstāj
ar sociālo statusu. Sieviete pelna vairāk, bet vīrietis, būdams,
piemēram, mācībspēks augstskolā vai mākslinieks, ienes attiecībās
citu (ne mazāk svarīgu) aspektu – ka mūsu ģimene ir cienījama.
2. Mazinās kopējie ienākumi
Ja vienam no pāra vai abiem tiek apcirpta alga un ir grūti sagaidīt
algas dienu, tas ir nopietns pārbaudījums abu iejūtībai. Ja abi
tic, ka situāciju kopīgiem spēkiem drīz vien uzlabos, ir vieglāk.
Ja šīs ticības nav un abi noskaņoti uz smagu, ilgu izdzīvošanas
maratonu, var rasties bezcerība, savukārt tā mājās neizbēgami ienes
spriedzi. Vīrieša galvā mostas pirmatnējas gaidas no sievietes kā
no mammas, kura samīļos, nomierinās un parūpēsies par risinājumu,
savukārt sievietei saglabājas dabīgā izjūta, ka izeja no strupceļa
tomēr jārod barvedim – vīrietim. Kad gaidas paliek nepiepildītas,
rodas vilšanās un abi sāk dusmoties un strīdēties. Ir atrasts
vainīgais – otrs cilvēks.
Kad gaidas paliek nepiepildītas, rodas vilšanās un abi sāk dusmoties un strīdēties. Ir atrasts vainīgais – otrs cilvēks.
Vēl viena kļūda – parādās tukšie solījumi. „Kad būs nauda?”
prasa sieviete. „Nākamnedēļ,” atbild vīrietis, kaut lieliski zina,
ka nebūs vis. Pienāk noteiktā diena, naudas nav, seko strīds, un
pieaug savstarpējā neuzticēšanās.
Tamlīdzīgā situācijā vīrietis jūtas vēl sliktāk nekā tad, ja
būtu... neauglīgs. Neauglība ir fakts, ar kuru jāsamierinās,
savukārt naudas trūkums vīrieša smadzenēs ieslēdz pašnicinošu
balstiņu: „Nīkulis, nīkulis, nīkulis...”
Ir vīrieši, kas šādā situācijā izvēlas bēgt – stāsta
psihoterapeite. Vienam dzīvot ērtāk: mazāk atbildības un
mazāki sirdsapziņas pārmetumi. Ekonomiskajā krīzē šāda izvēle
sastopama gana bieži, un tas izskaidro situāciju, kāpēc sievietes,
kaut no sirds to vēlētos, nespēj atrast pastāvīgus partnerus –
daudzi vīrieši patlaban nav noskaņoti uz saistībām.
RISINĀJUMS?
Situācijā, kad sieviete vairs nejūtas lutināta, savukārt vīrietis –
situācijas noteicējs, rodas kārdinājums noniecināt otru tieši
sievišķības un vīrišķības aspektā.
„Tu jau tāds lupata vien esi!” vai „Kas gan tu par sievieti?!” ir
vārdi, pēc kuriem parasti nav atgriešanās. Svarīgi saglabāt
lojalitāti – nepāriet uz personiskiem apvainojumiem un ar vārdiem
nesist pa otra sāpīgākajām vietām.
Uzmanību vienam no otra vajadzētu pārcelt citā – risinājuma –
virzienā. Ko mēs abi kopīgiem spēkiem varam darīt, lai situāciju
uzlabotu? Gluži praktiski. Varbūt jābrauc pie radiniekiem uz
laukiem stādīt kartupeļus. Varbūt jāsamarinē un jāsavāra krājumi
nebaltām dienām. Protams, nākas vairāk plānot, skaitīt, prognozēt
un – sarunāties. „Tas nav stāsts par naudu, bet gan par savstarpējo
vēlmi būt kopā priekos un bēdās, slimībā un veselībā – cik stipra
vai vāja šī vēlme ir,” uzsver Evija Ziemele. „Ja vīrietis kādu
laiku ir bez naudas vai pelna maz – tas nekas; galvenais, lai viņš
radītu sievietē sajūtu, ka viņš naudu nopelnīs. Tas gan attiecībām
ir svarīgi,” saka psihoterapeite. „Ilgtermiņā, protams, viņam tas
jāpierāda arī praktiski.”
Svarīgi saglabāt lojalitāti – nepāriet uz personiskiem apvainojumiem un ar vārdiem nesist pa otra sāpīgākajām vietām.
3. Parādās jauni hobiji, kas prasa izdevumus
Ja naudas ģimenē ir pietiekami, lai izdevumus neplānotu, hobiji un
citi tēriņi ir vien katra paša darīšana. Bet cik daudz ir šādu
ģimeņu? Lielākajai daļai tēriņi tomēr jāplāno, tātad arī jāmeklē
zelta vidusceļš starp to, ko grib viens un ko – otrs. Tiek
uzskatīts, ka sievietes biežāk vēlas iekrāt, savukārt vīrieši
orientēti uz jaunatklājumiem – tātad arī uz spontānākiem pirkumiem.
Katram sava taisnība. Vēlme nodrošināties nebaltām dienām nav
svarīgāka par nepieciešamību attīstīties un izmēģināt kaut ko
jaunu. Un otrādi.
RISINĀJUMS?
Kompromiss un kompromiss. Lai abi justos gandarīti, vienu mēnesi
var nopirkt sniega dēli, savukārt otru – naudu iekrāt. Bet, tiklīdz
abi vienojušies, svarīgi nespert finansiālus sānsoļus. Citādi sākas
emociju vētras. „Nav godīgi, tas ir egoisms,” jūtas sašutis otrs
(abižotais), un, lai atjaunotu vienlīdzību, sagrēkot traucas visi
ģimenes locekļi. Bērnus ieskaitot. Rezultāts – robs budžetā. Tāpēc
uz visiem ekstravagantajiem pirkumiem vajadzētu raudzīties ar
jautājumu – kā šis finansiālais izlēciens iespaidos pārējos.
Tajā pašā laikā, plānojot ģimenes budžetu, jāpatur prātā – ir
aizraušanās, bez kurām cilvēks vienkārši nevar. Nu, gribas vīrietim
iet uz hokeju, un viss! Vai sievietei – uz teātri. Kaut reizi
pusgadā, ja nav iespējams biežāk. Jo cilvēks nedzīvo no maizes
vien.
4. Vīrietis kļūst skops
Jānošķir divas situācijas – vīrietis vienmēr bijis taupīgs vai arī
tāds kļūst pēkšņi. Runājot par pirmo – skopums veidojas agrīnā
bērnībā, piemēram, augot taupīgā ģimenē vai redzot tēva skopumu.
Vai nesaņemot tēva rūpes. „Šādu vīriešu kļūst arvien vairāk,” saka
Evija Ziemele. „Ir izaugusi paaudze, kas nav redzējusi tēvu
iesaistīšanos ģimenē. Tēva nav bijis vispār vai arī viņš parādījies
gaužām reti. No kurienes lai jaunais vīrietis būtu mācījies, ka
nauda nav atpirkšanās, bet simbolizē patiesas rūpes?” retoriski
jautā psihoterapeite.
Bet tas nenozīmē, ka vīrieša personība ir izveidojusies, un –
„pieņem mani, mīļā, tādu, kāds es esmu”! Sieviete var – un vajag! –
runāt par to, kā trūkst un kā viņa jūtas, kāroto nesaņemot. Ar to
gan sievietes misija beidzas. Turpmākais ir paša vīrieša ziņā.
Labākais scenārijs – kaut ģimenē no vecākiem nav mācījies došanas
un dalīšanās prieku, viņš, uzklausījis mīļoto, saprot – ir
problēmas un kaut kas ar sevi jādara, lai šīs problēmas risinātu.
Dot var iemācīties. Ja grib. Kaut vai skatoties filmas,
aprunājoties ar draugiem vai ejot terapijā. Sliktākais scenārijs –
vīrietis sievietes teiktajā sadzird pamatojumu savam skopumam. Tā
sakot – „re, viņa man kaut ko pārmet, pareizi vien ir, ka neko
nedodu – nav pelnījusi”!
Sliktākais scenārijs – vīrietis sievietes teiktajā sadzird pamatojumu savam skopumam. Tā sakot – „re, viņa man kaut ko pārmet, pareizi vien ir, ka neko nedodu – nav pelnījusi”!
Savukārt pēkšņs vīrieša skopums mēdz parādīties ģimenēs, kurās
sieviete ilgstoši nestrādā. Lūk, kāpēc tā notiek, – ir noplakusi
attiecību sākuma jūsma, kurā vīrietis bija gatavs dot ne tikai
naudu, bet arī zvaigznes no debesīm; došana kļūst samērīgāka – viņš
grib arī saņemt. Savukārt sievietei īsti nav, ko dot... Ārpus
sociālās vides ir mazāka enerģijas un ideju apmaiņa. „Ja par
sievietes vienīgo darba veidu kļūst sevis kopšana, tas ir
sarežģīti,” uzsver Evija Ziemele. „Turklāt sociālo kontaktu trūkums
rada iekšēju trauksmi. Var paņemt brīvus piecus, labi – desmit
gadus, bet kaut ko darīt vajadzētu kaut vai sevis dēļ. Lai cik labs
būtu vīrietis, viņš nespēj aizpildīt visu to informācijas lauku, ko
var iegūt, ejot cilvēkos.”
Spējš skopums var arī liecināt par... sānsoļiem. Vai vismaz par
piedāvājumu uz tiem. Vīrietis var būt gana morāli noturīgs, lai
nepārkāptu robežu un seksuālajā ziņā nedotu citai sievietei,
savukārt materiālajā – gan. Ko viņš saņem pretī? Enerģijas apmaiņu.
Savukārt, dodot citai sievietei, sievai dot vairs negribas.
Tamlīdzīgās situācijās vīrieši mēdz atzīties – viņiem ir
aizkaitinājums par to, ka sieva vispār kaut ko prasa. To, ko
varējusi iedot pretī, jau iedevusi – divus trīs bērnus, savu
jaunību... Skarbi, bet fakts.
RISINĀJUMS?
„Fenomenālā kārtā pat skops vīrietis ļoti labprāt dod tajos mirkļos
un tām sievietēm, kurām grib dot,” saka psihoterapeite. „Jādomā,
kāpēc viņš negrib dot savai sievietei. Vai nu konkrētās attiecības
viņam nešķiet pietiekami svarīgas, vai arī attiecībās un seksuālajā
dzīvē došanas un ņemšanas barteris nedarbojas pietiekami gludi.”
Kaut pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka attiecības nevar likt vienā
svaru kausā ar naudu un mantām, dziļākajā būtībā barteris pastāv
itin visās dzīvēs jomās – mēs tikai, runājot par attiecībām, šo
vārdu parasti nelietojam. Ja sieviete kaut kāda iemesla dēļ
izvairās no seksa vai izmanto mīlēšanos kā manipulāciju, lai kaut
ko iegūtu vai vīrieti sodītu, arī viņš pārstāj dot – rūpes un
mīlestības apliecinājumus (kā nemateriālus, tā taustāmus).
Fenomenālā kārtā pat skops vīrietis ļoti labprāt dod tajos mirkļos un tām sievietēm, kurām grib dot
Ja iepriekšminēto situāciju var vēl pārrunāt un kopīgiem spēkiem
meklēt risinājumu, tad daudz sarežģītāk ir izkulties no strupceļa,
kurā vīrietis nostājas pozā un savu skopumu noliedz vai uzskata –
sievietei nepienākas. „Ja jautājums uzreiz tiek noliegts, tas
nekādā veidā nav risināms. Tātad vīrietis nav vēl sevi atradis un
viņam nav prasmju veidot rūpīgas attiecības,” uzskata
psihoterapeite.
Risinājums nav arī šķietami objektīvs godīgums – visu dalīt uz
pusēm. „Nav tur tās puses!” uzsver Evija Ziemele. „Tu, sieviete,
nēsā grūtniecību, bet mēs visu uz pusēm? Kaut kas tomēr vīrietim
jādod vairāk. Vienlīdzība nav dabiski iespējama.”
Vislabākais attiecību modelis
Dzīve ir dzīve, un ir labi, ja tajā eksistē potenciāli drošības
spilventiņi. Tāpēc vislabākais attiecību modelis – vīrietis ģimenē
ir galvenais pelnītājs, taču arī sieviete strādā: tiesa, mazāk par
vīrieti un nepārstrādājas, bet savas vajadzības nodrošina un daļu
tēriņu apmaksā. Kaut vīrietis tajā, visticamāk, neatzītos, viņu
nomierina apziņa, ka potenciāli ekstrēmā situācijā, ja viņš
saslimtu vai zaudētu darbu, sieviete uz laiku spētu pārņemt
stafetes kociņu. Pārliecība, ka drīkst būt arī vājš, mazina
spriedzi, savukārt mazāk sasprindzis vīrietis, kā zināms, ir labāks
vīrietis.
Savukārt sieviete visdrošāk jūtas tad, ja viņai ir sarūpēta
dzīvesvieta un ēdiens. Ja par vienu un otru maksā vīrietis, tas
rada platformu labākām attiecībām. Neko tālu no ciltsmātes, kurai
vissvarīgākā bija silta ala un pārtika, kā izrādās, neesam
aizgājušas arī mēs, mūsdienu sievietes.
Kaut pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka attiecības nevar likt vienā svaru kausā ar naudu un mantām, dziļākajā būtībā barteris pastāv itin visās dzīvēs jomās – mēs tikai, runājot par attiecībām, šo vārdu parasti nelietojam.
Fenomens: vīrietis – mājas mīluļa vietā
Ekonomiskās krīzes laikā sabiedrībā aktualizējas jauna parādība –
sieviete tiecas visu dzīvē nodrošināt pati un vīrieti savā ikdienā
ielaist vien tik daudz, lai no viņa jebkurā brīdī varētu
atteikties. Tā sakot – drīksti pie manis atnākt, bet, kad man
apniks, tev jāiet prom. Kāda tam sakars ar krīzi? Izdzīvošanas
režīmā sievietes neatļaujas riskēt un iesaistīties attiecībās,
kurās, iespējams, kādā mirklī būs par otru jāparūpējas. Rūpējies tu
par mani! Nevari? Tad atvaino – nesanāks!
Jautājumi un atbildes par naudu
JAUTĀJUMS: Kā ir labāk – katram no pāra tērēt savu naudu
vai izveidot kopīgu kontu?
ATBILDE: Tikpat labi var vaicāt, kā labāk – gulēt
kopā vai atsevišķās gultās. Ir pāri, kuriem labāk der viens
modelis, un ir pāri, kuriem – otrs. Viens kopējs budžets ļauj
izvairīties no daudziem potenciālajiem konfliktiem. Ir pamatsumma,
kas nepieciešama izdzīvošanai, un pārējais atliek kopīgām
vajadzībām. Mazinās atšķirība starp to, cik pelna viens, cik –
otrs. Tas, kurš trāpās veikalā, nopērk vajadzīgo, un viss.
Dalīts budžets – tā ir zināma neuzticēšanās. Divi algas konti pēc
kāda laika var kļūt par vienu – kad abi pārliecinājušies, ka šajās
attiecībās viens otram var uzticēties. Ja budžets tomēr paliek
dalīts, iespējams, pāra starpā ir daudz konfliktu, nav skaidrības
par attiecību nākotni un/vai kāds no pāra jūtas nedroši. Savs konts
ir kā atkāpšanās ceļš – ja nu mani pamet vai arī pati sagribu
aiziet... Jā, tas rāda zināmu neuzticēšanos – daļu no sevis dodu,
bet visu ne. Bet nu un? Tāpat šis pāris dzīvo kopā.
Tomēr ir jānošķir situācijas, kad katram ir savs konts, tomēr abi
zina, kas notiek otra cilvēka finansēs, un – kad par naudas plūsmu
netiek stāstīts vai tiek melots. Meli gandrīz vienmēr nāk gaismā.
Kāpēc noklusēšanu vai melus tik grūti piedot? Jo tie rada sajūtu,
ka itin viss ir bijis falšs. Otrs tin filmu atpakaļ un domā: „Ā,
viņa desmit gadus slepus no manis veidoja uzkrājumus – vai tas
nozīmē, ka nevaru ticēt nekam, kas šajos desmit gados starp mums
abiem bijis? Kas no tā visa bija pa īstam un kas – ne?” Vislabākais
– visu izrunāt. Bet tas ne vienmēr ir reāli – ja viens no pāra mēdz
uzzināto izmantot, lai visnepiemērotākajos brīžos (vai tieši otrādi
– vispiemērotākajos) iemestu acīs. Tad abu starpā pieaug
neuzticēšanās un noklusēts tiek daudz kas. Ne tikai naudas
nianses.
Tomēr ir jānošķir situācijas, kad katram ir savs konts, tomēr abi zina, kas notiek otra cilvēka finansēs, un – kad par naudas plūsmu netiek stāstīts vai tiek melots.
JAUTĀJUMS: Kāpēc daudziem vīriešiem nauda iet roku rokā
ar varu – tā sakot, „es pelnu, es nosaku toni”?
ATBILDE: Tas ir patriarhālais attiecību modelis,
veidojies vēsturiski. Agrāk, slēdzot laulības, vīrietis ar šo
lēmumu pauda gatavību nodrošināt sievieti, savukārt viņa –
nerakstītu solījumu būt uzticīga un dzemdēt bērnus. Es tev naudu,
tu man – savu neatkarību. Vīrietis joprojām savu naudu var izmantot
kā varu un kā atbildību. Ja viņš to izmanto, lai nostiprinātu varas
pozīcijas, sieviete nonāk atkarīgās lomā. Turklāt – jo mazāka
iespēja sievietei pašai nopelnīt naudu (viņai nav izglītības vai
arī pašai šķiet, ka neko nespēj), jo despotiskākas šīs attiecības
var kļūt. Iespējams, vīrietis bērnībā nav izbaudījis barveža lomu.
Puiku barā vadonis bija cits, tam vajadzēja pakļauties, un tagad,
tikušam pie naudas un varas, vīrietim beidzot rodas iespēja kļūt
par bosu.
Palikt vai nepalikt šādās atkarīgās attiecībās – tā ir sievietes
izvēle. Maksa par ciešanām ir liela. Var pienākt brīdis, kad nauda
šīs ciešanas vairs nespēj kompensēt; un tāds brīdis var arī
nepienākt – ir sievietes, kas nespēj dzīvot neciešot. Tas ir
pieradums. Lai nonāktu pie atklāsmes, ka var dzīvot arī citādi, par
to jādomā, jāgatavojas lēcienam... Sarežģīti.
JAUTĀJUMS: Vai attiecību sākumā vīrietim jāizmaksā
sievietei?
ATBILDE: Ir vīrieši, kas uzskata, ka nav. Bet, ja
viņi godīgi ieskatītos sevī, tad, šķiet, vislabāk justos tad, ja
būtu pietiekami pārtikuši, lai izmaksātu. Vīrietis izmaksā, bet
sieviete bauda. Savukārt, ja vīrietis izmaksāt nevar atļauties,
sākas dažādi sāņus ceļi, kā situācijā saglabāt pašcieņu. Piemēram,
ierosinājums maksāt uz pusēm.
Arī sieviete, kas attiecību sākumā paziņo: „Es maksāšu pati!” vai
„Maksājam uz pusēm!”, gribot vai negribot vīrietim norāda uz
potenciālo attiecību modeli. „Es te netaisos piekāpties!” viņa pauž
bez vārdiem.
Varētu šķist, ka ārzemēs izmaksāšana vairs nav aktuāla. Bet tā īsti
nav. Tas atkarīgs no tā, kāda bijusi ģimene, no kurienes vīrietis
nācis.
Viņš nav bagāts? Priecājies – būs uzticīgāks!
Zinātnieki izpētījuši – vīrieši, kuri nepelna daudz, ir uzticīgāki,
uz viņiem var vairāk paļauties, turklāt viņi ir labāki
mīlnieki.
Bagātība ir pārbaudījums, kuru visi neiztur – kopā ar naudu mēdz
pieaugt arī negatīvās īpašības. Vismaz tā domā zinātnieki. Lūk,
kāpēc, viņuprāt, puisis ar plānāku naudasmaku sievieti spēj darīt
laimīgāku:
Viņš būs uzticīgāks
Kad golfa zvaigzne Taigers Vuds publiski atvainojās savai
skaistajai sievai par spertajiem sānsoļiem, viņš godīgi atklāja, ka
līdz ar grandiozajiem panākumiem sportā sācis šķist – krāpt gluži
vienkārši pienākas. Viņš tāds nav vienīgais. Pētījumi rāda –
bagātība rada liekulību. Jo augstākā krēslā sēž vīrietis, jo
lielāka iespēja, ka sānsoļi būs. Tajā pašā laikā viņš vārdos
sparīgi nosodīs visus citus, kas tā rīkojas. Klusībā domādams – bet
es taču drīkstu.
Viņš patiks taviem draugiem
Žurnālā "Psychological Science" publicētais pētījums rāda – vīrieši
ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir daudz laipnāki, iepazīstoties
ar cilvēkiem. Zinātnieki novēroja, kā vīrieši iepazīstas ar
svešiniekiem: mazāk naudīgie vairāk runāja, smējās un atklāti
skatījās acīs, kamēr bagātie bija pat nepieklājīgi – nemierīgi
dīdījās, kaut ko skricelēja uz salvešu malām un pat piekārtoja
matus. „Mazāk turīgajiem vairāk jācenšas,” skaidro Dačers Keltners,
grāmatas Born to Be Good autors. „No tā, cik labi viņiem izdosies
veidot sociālos kontaktus, lielā mērā atkarīgi viņu iespējamie
panākumi. Savukārt bagātnieki domā, ka viņiem vairs nav nekādas
nepieciešamības censties.”
Viņš atbalstīs tavus panākumus
Cits pētījums, publicēts "Journal of Applied Psychology", atklāj –
veiksmīgs vīrietis vairāk kāro apspiest sievietes ambīcijas. Viņš
dzīvo ar pārliecību, ka naudas pelnīšana ir vīrieša lauciņš.
Partneri ar zemākiem ienākumiem savā domāšanā ir elastīgāki un spēj
sadzīvot ar domu, ka ambīcijas var piemist arī sievietei.
Zinātnieki izpētījuši – pāri, kas iedrošina viens otru piepildīt
savus profesionālos sapņus, jūtas laimīgāki.
Viņš būs lielisks gultā
Sakarība ir vienkārša: ja vīrietis nespēj apburt savu otru pusi ar
dāvanām un restorāniem, viņš dara visu, lai sievietei, kas viņam
svarīga, sagādātu lielu baudu guļamistabā – uzskata Betānija
Maršala, grāmatas Deal Breakers autore. Protams, viņš šādu
risinājumu neizdomā apzināti – tā rīkoties liek zemapziņa. Bet
iznākums tik un tā ir gaužām patīkams.
Autors: Viktorija Ābola, žurnāls "Stella"