Topošā māmiņa: bail, ka nemīlēšu savu bērnu...

Bērniņa pieteikšanās sievietei rada neskaitāmus jautājumus - vai es viņu pietiekami gribu? Vai es viņu jau mīlu? Vai es viņu mīlēšu pēc piedzimšanas?

FOTO: Mammamuntetiem.lv

gribu savu mazuli mīlēt jau grūtniecības sākumā nevis tikai tad, kad viņš piedzims… Foto iesūtījusi Elīna Rimšāne, mammamuntetiem.lv reģistrētā mamma.

Topošās māmiņas stāsts: "Jau kopš 14 gadu vecuma sapratu, ka mans dzīves mērķis ir ģimene un mans topošais bērniņš. Un jau kopš tā laika ļoti mīlēju visus mazos bērniņus uz ielas, televizorā, fotogrāfijās, manus auklējamos (esmu auklīte). Tie visi likās tik  bezgala mīļi, un ļoti vēlējos sev meitiņu vai dēlu. Tā domāju līdz brīdim, kamēr sapratu, ka pati iespējams esmu stāvoklī, bērns ir plānots un vēlēts, bet tagad, kad ir apziņa, ka viņš man iespējams ir, es kaut kā pēkšņi viņu pārgribēju. Ir sajūta, ka nemīlu pat un negribu viņu. Un nemaz nevaru paskaidrot, kādēļ tā, ja vienmēr par to esmu sapņojusi. Un tagad, kad tas ir noticis, tad it kā man vajadzētu būt priecīgai nevis neapmierinātai un šaubīgai par to, vai viņu maz vēlos. Ko man darīt, varbūt tas tādēļ, ka man liekas, ka grūtniecība ir mokoša un nesmuka… Pat ja tā, gribu savu mazuli mīlēt jau grūtniecības sākumā nevis tikai tad, kad viņš piedzims…"

...sapratu, ka pati iespējams esmu stāvoklī, bērns ir plānots un vēlēts, bet tagad, kad ir apziņa, ka viņš man iespējams ir, es kaut kā pēkšņi viņu pārgribēju.


Atbild personīgās meistarības trenere, NLP meistare, Sarmīte Šmite:
"Beidzot ir piepildījies Jūsu sapnis kļūt par māmiņu! Ilgāku laiku par to domājot un patiesībā jau gatavojoties tam, esat to arī saņēmusi. Kāda dvēselīte ir jūs izvēlējusies.
Patiesībā, lai vai kā jūs domātu, tomēr esat tam gatava, bet varbūt pārlieku lielā atbildības sajūta un darbs, kas darāms sievietei, kad viņai piedzimst bērniņš, jūs pašreiz biedē. Šīs bailes sievietēm mēdz būt. Reizēm cilvēkiem izveidojies stereotips, ja sieviete ir īsta sieviete, noteikti uzreiz mīl savu vēl nedzimušo bērniņu. It kā bērniņš ir... bet tas vēl nav redzams un rokā turams. Kaut kā jocīgi...

Sievietes izmaiņas organismā var radīt emocionālas „spēles”. Kaut kādā mērā tiks pazaudēta brīvība. Nevarēs tā iet un skriet, kā gribas. Bet būs jāuzņemas atbildība par bērniņa veselību un labsajūtu... Tas viss pagaidām ir svešs un varētu arī biedēt. Bet visas sievietes ir tikušas ar to galā, jo nedzīvojam jau izolēti no citiem. Vai varat griezties pie sev tuva cilvēka pēc atbalsta?...

Sievietes izmaiņas organismā var radīt emocionālas „spēles”. Kaut kādā mērā tiks pazaudēta brīvība. Nevarēs tā iet un skriet, kā gribas. Bet būs jāuzņemas atbildība par bērniņa veselību un labsajūtu... Tas viss pagaidām ir svešs un varētu arī biedēt.

Reklāma
Reklāma

Iespējams, ka vēl tomēr šim solim neesat gatava... bet bērniņš ir pieteicies! Uztveriet to kā brīnumu, un Visaugstākais taču zina, ka tiksiet ar visu galā, arī ar savām bailēm. Ar mums notiek tas, kam ir jānotiek... Lai kaut ko izmainītu savās sajūtās, vispirms pieņemiet, ka baidāties. Uzrakstiet uz papīra visas savas emocijas, jo tad sevi labāk sapratīsiet. Pieņemiet, ka varat raudāt un būt par šo situāciju neizpratnē...  Runājat ar savu mazuli... Sakiet, cik ļoti viņu gaidījāt. Cik esat nobijusies, jo droši vien vēlaties būt vislabākā un mīlošākā māmiņa.

Un kas ir teicis, ka sieviete, kas gaida bērniņu, ir neglīta? Tas ir kāds Jūsu ierobežojošs uzskats, kas varbūt jūs ved uz bailēm. Sievietes uzdevums ir dzemdēt bērnus, un tas ir tik skaisti. Lai gan ne katrai sievietei tas ir dots... Tieši tā kā jūs pati pret to attieksieties, jūs uztvers arī apkārtējie. Ar savām domām mēs radām savu pasauli. Turpiniet priecāties un mīlēt bērnus, kā to darījāt līdz šim. Lai domās mājo prieks un mīlestība. Runājieties ar savu bērniņu, palūdziet arī viņam padomu. Jau tagad katru rītu sāciet ar pateicību, pateicību par to, ka jums ir bērniņš iedots. Pateicību par to, ka protiet viņu mīlēt un audzināt. Dzīvojiet savu dzīvi, kā iepriekš bijāt darījusi. Savu enerģiju veltiet skaistajam un labajam.

Un kas ir teicis, ka sieviete, kas gaida bērniņu, ir neglīta? Tas ir kāds Jūsu ierobežojošs uzskats, kas varbūt jūs ved uz bailēm.

Ir stāsts par veco indiāni, kurš sarunājās ar savu mazdēliņu. Sakot, ka katrā cilvēkā dzīvo divi vilki –  labais un ļaunais. Ļaunais ir bailes, bēdas, skumjas, šaubas u.t.t., pierakstiet šis emocijas. Labais vilks ir – mīlestība, pieņemšana, līdzcietība, prieks...u.t.t. Turpiniet sarakstu. Tad vēlreiz vecais indiānis jautā mazdēlam. Kurš vilks cilvēkā uzvar?
Atbilde ir tāda. Kuru vilku tu baro!

Un mums ir izvēle, kuru barot. Kuru barojam, tādu pasauli pievelkam!
Barojiet labo vilku, radiet vairāk barības viņam. Dienu sāciet ar mīļumu un pateicību.
Mātes sajūta ne katrai uzreiz ir dota. Mēs taču esam tik dažādi, un dažāds ceļš ir uz šo mīlestību. Esiet pacietīga. Varbūt vēlāk, kad atcerēsieties šo gaidīšanas laiku, jums būs visskaistākās atmiņas.

Labs palīgs un atbalsts ir dūlas. Personīgas sarunas ar kādu no viņām jums dos lielāku izpratni par to, kā norit bērniņa gaidīšanas laiks! Dūla sniegs profesionālu palīdzību tieši JUMS!"