Urīna analīzes grūtniecei. Kas par to jāzina topošajai māmiņai

Regulāra un pareiza urīna analīžu veikšana nav tikai rūpes par topošās māmiņas veselību. Tas ir vienlīdz svarīgi, lai arī gaidāmais bērns būtu vesels un viņa attīstību negatīvi neietekmētu kādi riska faktori. Par urīna analīžu pareizu veikšanu un tajās nolasāmo informāciju stāsta ginekoloģe Daiga Baranovska. 

FOTO: Shutterstock.com

Lai laboratoriski veiktu analīžu rezultāti būtu pēc iespējas precīzāki, svarīgi ir pareizi savākt analīzes.

Urīna analīzes topošā māmiņa nodod pirms katras vizītes pie sava grūtniecību uzraugošā speciālista – ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta. Trīs galvenie parametri, ko laboratoriski nosaka urīnā, ir olbaltums, glikoze un nitrīti. 
 

Olbaltums urīnā un preeklampsija

Urīna sastāvā bez ūdens, kas ir aptuveni 95%, ir arī tādas vielas kā urīnviela, kālijs, hlors, sulfāti, fosfāti, nātrijs, keratīns un urīnskābe. Olbaltuma parādīšanās urīnā liecina par patoloģiju. Kopā ar paaugstinātu asinsspiedienu tas var liecināt par nopietnas grūtniecības laika asinsvadu slimības – preeklampsijas – rašanos, ar ko saskaras aptuveni 8% topošo māmiņu. 

Parasti preeklampsija parādās grūtniecības pēdējā trimestrī un norit salīdzinoši vieglā formā. Ja slimība sāk izpausties ap 20. grūtniecības nedēļu, tas jau ir ļoti nopietni, jo var noritēt smagi, izraisot aknu, centrālās nervu sistēmas, nieru darbības traucējumus, līdz ar to radot veselības un dzīvības apdraudējumu gan mammai, gan mazulim. Dažkārt, lai glābtu abus, grūtniecība jāatrisina pirms laika. Un atsevišķās situācijās tas var būt ne tikai stundu, bet arī minūšu jautājums.
 

Preeklampsijas riskam vairāk pakļautas sievietes, ja:

  • gaida pirmo bērniņu;
  • starp grūtniecībām ir lielāks starplaiks;
  • pirmās grūtniecības laikā ir bijusi preeklampsija;
  • gaida vairāk nekā vienu bērnu;
  • grūtniece ir vecāka par 35 gadiem;
  • grūtniece ir pusaudze;
  • vēl pirms grūtniecības bijusi nieru slimība, augsts asinsspiediens vai arī diabēts;
  • ir palielināts svars;
  • māte un/vai māsa slimojusi ar preeklampsiju.
  • Glikoze un grūtnieču cukura diabēts


Ja urīnā parādās glikoze, tas nozīmē, ka aizkuņģa dziedzeris vairs netiek galā ar uzdevumu – saražot pietiekamā daudzumā insulīnu, kas samazina cukura līmeni jebkura cilvēka asinīs, un tas var liecināt par grūtnieču cukura diabēta attīstību. Ja glikoze urīnā ir konstatēta, jāveic papildu izmeklējums – glikozes slodzes tests asinīs. Ja urīna analīze uzrāda palielinātu glikozes līmeni, ieteicams pārdomāt, vai dienu pirms analīžu nodošanas nav bijuši kādi diētas pārkāpumi – ēsts salds, trekns vai pikants. 
 

 

Nitrīti un baktēriju klātbūtne

Normālā situācijā urīns ir sterils un nesatur mikroorganismus. Pozitīvs nitrītu tests liecina par pārmērīgu baktēriju klātbūtni urīnā, un arī tad ir nepieciešami papildu izmeklējumi, ņemot urīna uzsējumu, lai noteiktu baktērijas veidu. Baktērijas urīna analīzēs topošajām māmiņām uzskata par tik nopietnu problēmu, ka aprūpes veicējs var pat izrakstīt antibiotiku kursu. (3) Kāpēc? Jo neārstēta bezsimptomu urīnceļu infekcija var strauji kļūt akūta – ar sāpēm, paaugstinātu temperatūru, drudzi. Hroniska infekcija paaugstina priekšlaicīgu dzemdību risku, kā arī intrauterīnās infekcijas risku gaidāmajam bērnam. Jāpiebilst, ka dažkārt baktērijas urīnā nepareizu analīžu ņemšanas procesā vienkārši ir iekļuvušas no maksts, kur tās pieder pie normālās mikrofloras. Pirms lemt par labu nopietniem medikamentiem, vēlams analīzes atkārtot, pārliecinoties, ka analīzes ir paņemtas pareizi. 
 


Risks saslimt ar kādu no urīnceļu infekcijām ir sievietēm, ja:

Reklāma
Reklāma
  • pirms grūtniecības bijušas kādas urīnceļu infekcijas;
  • ir vāja imunitāte;
  • slimo ar cukura diabētu;
  • ir iedzimtas nieru problēmas;
  • ir anēmija;
  • iepriekšējo grūtniecību laikā bijušas urīnceļu infekcijas.


Tām topošajām māmiņām, kurām ir paaugstināts risks, ārsts ieteiks dzērvenes un dzērveņu produktus profilaksei. 

 


Pareiza urīna analīžu paņemšana:

  • vislabāk izmantot rīta urīnu pirms brokastīm, vismaz 4 stundas pēc iepriekšējās urinācijas;
  • pirms parauga ņemšanas nomazgā rokas un ārējos dzimumorgānus ar tīru, siltu ūdeni;
  • paraugam izmanto vidējo strūklu, tas nozīmē, ka urināciju sāc tualetes podā, tad trauciņā, no kura ņems paraugu;
  • uz parauga trauciņa uzraksti savu vārdu un uzvārdu.



Literatūra:
1. Ministru kabineta noteikumi Nr.611 „Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”. Pieejams tiešsaistē
2. Pieejams tiešsaistē.
3. Rezeberga, Dace. Gribu būt māmiņa. Rīga, 2013. Pieejams tiešsaistē.
4. Pieejams tiešsaistē.
5. Pieejams tiešsaistē.
6. Dekker, G.; Sibai, B. Primary, Secondary, and Tertiary Prevention of Preeclampsi. J. Lancet, 2001. 
7. American Pregnancy Association. Urine Test: Urinalysis. Pieejams tiešsaistē.
8. American Association for Clinical Chemistry. Urine Protein. Pieejams tiešsaistē.
9. University of Texas-Houston Medical School. Clean Catch Midstream Urine. Pieejams tiešsaistē.
10. Preeclampsia Foundation. About Preeclampsia. Pieejams tiešsaistē.
11. American Diabetes Association. Ketoacidosis. Pieejams tiešsaistē.
12. American Diabetes Association. Gestational Diabetes. Pieejams tiešsaistē.